Kubeseles dabas taka
GPS: 57.1636608, 24.7684662
Dabas skaistumu un daudzveidību Krimuldas novadā var iepazīt 3,6 kilometrus garajā Kubeseles dabas takā. Tā sākas un beidzas pie Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Taka ved gar vēstures un ģeoloģiskiem pieminekļiem Runtiņupītes krastos no Krimuldas baznīcas līdz Gaujai.
Šķērsojot Runtiņu par pusloka tiltiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775. gadā uzcelta mācītāja māja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā ir uzkalniņš, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu. Netālu no Kaupo uzkalniņa atrodas ar teikām apvītā Kubeseles jeb Runtiņala, kas ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Tālāk cauri Gaujmalas mežiem, vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči, turpat ir atpūtas vieta, zina stāstīt Linda Bernarde, Krimuldas novada domes Attīstības nodaļas projekta vadītāja.
Par šo un citām Vidzemes dabas takām lasi šeit.
Inciems un muižas parks
GPS: 57.2569521, 24.8760733
Vēl viena interesanta vieta Krimuldas novadā ir Inciems. Viens no slavenākajiem šeit dzimušajiem cilvēkiem ir rakstnieks Anšlavs Eglītis, kas vēlāk emigrācijā nonāca ASV un strādāja pat Holivudā. Viņa jaunības dienu takas var izstaigāt Inciema muižas parkā, kurā 2006. gadā rakstnieka simtgadei par godu uzstādīts piemineklis (autore Gaida Grundberga). Starpkaru periodā muiža piederēja viņa tēvam, dzejniekam Viktoram Eglītim. Tieši šai vietai par godu tapis Eglīša slavenais romāns "Pansija pilī."
Pati Inciema muiža veidojās tikai 17. gadsimta sākumā. Barona dzīvojamais nams un muižkunga nams sākotnēji bija savienota koka guļbūves, bet 20.gadsimtā to pilnība pārbūvēja un nosiltināja. Dzīvojamā māja tika uzskatīta par pili, jo tajā atradās 32 istabas. Muižas teritorijā bijis arī zirgu stallis un dārznieka māja, kas tikusi apmūrēta. Nostāsti vēsta, ka stallis tika pārbūvēts par vīna brūzi. Klīst nostāsti, ka esošā klēts ir vairāk nekā 250 gadu veca. Pašlaik tur iekārtots veikals.
Pēc pastaigas pa parku, iespējams paēst kafejnīca "Pansija", kas atrodas turpat blakus bijušajai Inciemu muižas ēkai.
Raganu parks
GPS: 57.1915130, 24.6675848
Krimuldas novadā ir iespēja apskatīt ne tikai dabas objektus, bet apmeklēt arī kādu neparastu objektu – skulptūru parku Raganā.
Raganu parks ir iespaidīgs ar 17 akmens skulptūrām lauku vidē. Parks ir tēlnieka Jura Švalbes izveidota skulptūru kolekcija lauku ainavā. Tas atrodas viensētā "Ziemelis", Raganā. Parka eksponātus ir veidojuši 14 latviešu tēlnieki.
Pirms apmeklējuma viesi aicināti iepriekš piesakoties pa tālr. +371 26336617
Vairāk informācijas: raganuparks.wordpress.com
Avotu birzs
GPS: 57.3246982,24.8872855
Viena no Krimuldas teiksmainākajām vietām ir Avotu birzs un Braslas upes iežu atsegumi.
Avotu birzī Braslas līča pļaviņa bijusi iecienīta vieta vērienīgu zaļumballes un svētku svinēšanai gan iedzīvotājiem, gan viesiem. Tagad šī vieta atdzimst un tajā iekārtota atpūtas vieta tiem, kas devušies laivu braucienā vai vienkārši vēlas atpūsties upes krastā. No šīs pļaviņas ir redzami Braslas stāvkrasti, kas vietām sasniedz pat 25 metrus.
Vēstures fakti liecina, ka Inciema muižas muižniekam fon Tīzenhauzenam piederēja medību pils Braslas krastā. Medību pils ir saglabājusies līdz mūsdienām un kalpo kā dzīvojamā māja.
Avotu birzs ir ļoti īpaša, jo agrāk muižnieks savā īpašumā vācis retas koku sugas. Savulaik dārznieks Janitens te saskaitījis ap 25 koku sugām (Kanādas hemlokegles, balzamegles, sarkanais ozols u.c.).
Staigājot par Avotu birzes teritoriju, var atklāt muižas kapus, kurā ir saglabājies viens kapakmens, kas vēsta, ka tur apglabāta Emilija fon Tīzenhauzena (dzim. Manteifeile). Klīst nostāsti, ka viņa likusi blakus apglabāt savu mīļāko medības suni, kas esot tikts izdarīts.
Lēdurgas dendroparks
GPS: 57.3150461, 24.7585435
Pavasaris Lēdurgas dendroparkā ir īpašs, jo tajā ik pavasari uzzied sniegbaltās magnolijas. Aprīļa beigās un maija sākumā tie ir kā svētki ciematam. Šogad magnolijas ir vēl pumpuros, bet iespējams 30.aprīļa Valpurģu nakts mistērijas veicinās pumpuru uzplaukšanu, stāsta Krimuldas novada pašvaldības pārstāve Linda Bernarde.
Dendroparks ir viens no lielākajiem un bagātākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā. Parks, kuru dibinājis un mūža garumā veidojis Arvīds Janitens, ir kļuvis par īpaši aizsargājamu dabas un kultūrvēsturisku objektu. Visos gadalaikos parks ir burvības pilns – pavasaros krāšņi zied magnolijas, robīnijas, ievas, veigelas un filadelfi, vasarā acis priecē parūkkoks, dūmkoks, riekstkoki, dažādas kļavu sugas, bet ziemā pārsteidz burvjulazdu ziedēšana, Māka ievu stādījumi, egļu, tūju un kadiķu krāsu bagātība. Lēdurgas Dendroparka teritorijā atrodas teikām apvītais. Mudurgas dižakmens.
Vairāk lasiet šajā rakstā.
Ekskursijas un apmeklējumu parkā iepriekš pieteikt pa tālruni +371 25579747
Piknika vieta pie Mudurgas dižakmeņa.
Krastings gar Braslas vai Lojas upi
Krastings – iešana gar upju krastiem – ir īstais veids kā atklāt Krimuldas novada apslēptos dārgumus.
Braslas upe ir viena no skaistākajām mazajām upēm Latvijā. Tā pārsteidz ar neskarto dabu un daudziem krāšņiem klints atsegumiem. Braslas upes kopējais garums ir 68 kilometri. Tā ir Gaujas labā pieteka, kas tek caur trim novadiem – Limbažu, Pārgaujas un Krimuldas. Braslas upi ir iecienījuši ne tikai laivotāji, bet arī pārgājienu cienītāji, kurus nebaida reljefa dažādība, meža taka ar dabīgi izveidojušiem šķēršļiem un kuri atklāj savām acīm vienreizējus dabas skaistumus.
Krastinga pārgājiena sākuma punkts varētu būt Braslas ūdenskrātuve. Pārgājiens gar Braslas upi ir vidējas sarežģītības, pa neiestaigātām meža takām. Ja esi ieradies ar savu automašīnu, tad nokļūšana atpakaļ sākuma punktā ir iespējama ar sabiedrisko transportu uz A3 šosejas.
Pārgājienu maršrutā apslēptie dārgumi:
• Aņītes iezis (GPS: 57.288044013, 24.933171751)
• Varšavu iezis (GPS: 57.285976783, 24.930070149)
• Kraukļukalna (Kraukļkalna) iezis (GPS: 57.284977982, 24.940836159)
• Jāņavārti (GPS: 57.2845734, 24.938090838)
• Slūnu iezis (GPS: 57.282730831, 24.940721436)
• Melnais iezis (GPS: 57.279973723, 24.946404417)
• Virtakas iezis (GPS: 57.279394529, 24.95036903)
• Buļu iezis (GPS: 57.275065308, 24.948491674)
Vairāk par piedzīvojumu pastaigājoties gar Braslas upi atradīsi blogeres Kristīnes Beitikas stāstā šeit.
Krastinga cienītājiem patiks arī pastaiga gar Lojas upīti, kura ir 26 km gara, iztek no Jērkules ezera. Loja, saukta arī Loģe vai Klinšupīte, ir Gaujas labā pieteka Krimuldas un Sējas novadā. Interesanti, ka 17.gadsimta kartēs ir saukta arī par "Vēžu ķēniņa strautu". Tā ir slavena ar daudziem smilšakmens atsegumiem, kuros pat ir atrodamas bruņuzivju atliekas.
Nostāsti vēsta, ka senatnē vietējie iedzīvotāji piešķīrušu smilšakmens atsegumiem dzejiskus nosaukumus, piemēram, Bruņinieka lēciens, Andreja klints, Mārtiņa siena, Loreleja, u.c.
Pārgājiena sākumpunkts Katrīndzirnavu ala pie A3 šosejas, beigu punkts tilts pie "Vīgantu" veikala. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie veikala.
Pārgājienu maršrutā gar Loju apslēptie dārgumi:
• Katrīnas dzirnavu ezera ala
• Katrīnas dzirnavu ala
• Lojas lejteces ala
• Lojas (Kaupiņu, Asegāles) pilskalns
• Lojas pilskalna ala
• Lojas plaisa
• Lojas sprauga
• Vecā koka kamaniņu trase
