Salacgrīvas novadā vēl joprojām tiek piekopta senā nēģu zvejas tradīcija, izmantojot tačus. Tam par godu 11. oktobrī Salacgrīvā tiks rīkota Nēģu diena, kurā varēs pa īstam izbaudīt šo mistisko radību ķeršanu, ēšanu un apskatīšanu.

No plkst. 12.00 būs iespējams apmeklēt visus trīs Salacas nēģu tačus, kā arī taci Svētupē, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, kā arī būs filmas par nēģu zveju demonstrēšana un iejušanās nēģu zvejnieku ikdienā. 

Atpūtas vietā "Vējavas", Svētupes krastā, sadarbībā ar IK J.A.N.K.I. no plkst.12.00 būšot ekskursija pie Svētupes nēģu tača zvejniekiem, nēģu zupas un nēģu degustācija (samaksa ziedojumu veidā). Ciemošanās laikā no nēģu zvejniekiem varēs uzzināt par nēģu dzīvesveidu, migrāciju, nēģu zveju un zvejas rīkiem. Aktīvās atpūtas cienītājiem būs pieejama velonoma, lai dotos kādā no daudzajiem Salacgrīvas apkārtnes velomaršrutiem.

Plkst. 21.00 atpūtas kompleksā "Kapteiņu osta" un krodziņā "Minhauzens pie Bocmaņa" būšot arī dejas.

Daudzi, kas nezina bioloģiju, domā, ka nēģis ir zivs, bet patiesībā nēģi ir par zivīm primitīvāki un senāki dzīvnieki, kurus zinātnieki pieskaita apaļmutnieku klasei, jo galvas priekšpusē tiem ir piltuvveida piesūceknis ar dziļumā apslēptu apaļu muti. Nēģiem atšķirībā no zivīm nav nedz mugurkaula, žokļu un ribu, nedz zvīņu, peldpūšļa, krūšu un vēdera spuru. Ir tikai muguras un astes spuras, viena nāss, toties trīs acis. Mitoloģijā par maģisku uzskatītā trešā acs nēģiem paslēpta galvas virspusē zem ādas un spēj uztvert vienīgi gaismas spilgtuma pārmaiņas.

No trim sugām pazīstamākais ir Nēģu dienas galvenais varonis 30 – 40 centimetrus garais upes nēģis (Lampetra fluviatilis), kas dzīvo dziļjūrā, bet nārstot dodas uz upēm, visticamāk, tām, kur kādreiz dzimis. Tādēļ piekrastes zvejnieki jau pirms vairākiem gadsimtiem izdomājuši veidu, kā noķert pēc iespējas vairāk šo slaiko, lokano, pilsētas augstmaņu iecienīto delikatešu.

Nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas būvēta ar senču metodēm no vairākus gadus noturētām egļu kārtīm, tās sastiprinot kopā bez skrūvēm un naglām. Balstus upes gultnē iedzen ar kurķi – īpašu 16 kilogramus smags veseris, tāpēc saka nevis būvēt, bet iesist taci. Lai upes straumē varētu ērti iegremdēt murdus, tā virspusē ierīko 30 – 40 centimetrus platu dēļu klāju, pa kuru staigāt. Tacis tiek veidots gandrīz visā upes platumā. Nēģu zveja pasaulē ir maz izplatīta, tieši tādēļ Salacgrīvas nēģu tači piesaista tik lielu tūristu interesi. Pāri Salacas upei ir trīs, pāri Svētupei – viens tacis, stāsta Ilga Tiesnese, Salacgrīvas novada domes pārstāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!