Trīs dabas takas, kas ved gar Imulas krastiem

Trīs dabas takas, kas ved gar Imulas krastiem
Foto: Publicitātes attēli

Imulas upe ir viena no Abavas pietekām. Lai iepazītu tās apkārtni un dabas daudzveidību, Abavas senlejas attīstības centrs izveidojis trīs Imulas upes takas, kas atpūtnieku ērtībām atzīmētas ar baltām svītrām uz kokiem, "Tūrisma Gids" atklāja Tukuma tūrisma informācijas centrs.

Pirmā Imulas taka ved gar upes labo krastu no "Vītiņiem" līdz "Romancei". Imulas ieleja ir bagāta ar augu sugām, kas patvērumu rod ielejas stāvo nogāžu lapu koku mežos. Šī taka vislabāk apmeklējama pavasarī, kad te zied ne vien zilās vizbulītes, bet arī baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa, bet mitrākās vietās zaļo lakši. Pavasarī vieglāk būtu ieraugāms arī Imulas upē esošais Langsēdes Velna pēdas akmens.

Trīs dabas takas, kas ved gar Imulas krastiem
Foto: Oskars Upenieks

Otra Imulas dabas taka ved gar Imulas ieleju no "Busēm" līdz Kauķa kalnam. No Buses pilskalna stāvlaukuma ejot, vispirms ieteicams uzkāpt Matkules jeb Buses pilskalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju.

  • Pārgājiena iespaidus, ejot uz Buses pilskalnu un Matkules Staburagu, meklē šeit.

Pār Imulas upi ved divi tiltiņi. Ejot pa vienu, var aiziet līdz Baznīckalnam, kas ir sena kulta vieta. No šī kalna virsotnes paveras ne vien brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju, bet arī uz kaimiņos esošo Buses pilskalnu. Savukārt, ejot atpakaļ Buses pilskalna virzienā, tā pakājē acīgākie noteikti pamanīs Bedrīšakmeni. Turpinot gājienu, virzoties pa pļavā iebraukto ceļu un turoties vairāk pa labi, var nonākt līdz Kauķa kalnam, pie kura iespējams veldzēties no turpat esošā avotiņa un izlemt – doties tālāk vai atgriezties sākuma punktā.

Trīs dabas takas, kas ved gar Imulas krastiem
Foto: Publicitātes attēli

Trešā Imulas taka jeb pastaiga no Kauķa kalna līdz "Grotēm" vislabāk ejama bezlapu periodā. Tā ir diezgan mežonīga un domāta fiziski labi sagatavotiem gājējiem. Te vērojamas dziļas gravas ar stāvām nogāzēm, bebru uzpludinātiem strautiņiem un zemes noslīdējumiem. Pats Kauķa kalns ir šūnakmens klints – vietējie to dēvē arī par Kaļķa kalnu. Iespējams, tas vislabāk apskatāms būtu no upes puses laivojot. Savukārt puķu atpazinēji te noteikti pamanīs Imulas ielejas lepnumu – daudzgadīgo mēneseni, kas ir aizsargājams augs un te veido diezgan lielas audzes. Tam ir īpatnēji caurspīdīgs, balts auglis, kura dēļ to šai pusē dēvē par naudiņpuķi.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl