Vieta ar burvīgu ainavu un atpūtas iespējām – Elkas kalns Amatas novadā

Vieta ar burvīgu ainavu un atpūtas iespējām – Elkas kalns Amatas novadā
Foto: Amatas novada TIC

Latvijā netrūkst dažādu skaistu vietu, ar ko iepazīties tuvāk no darbiem brīvajās dienās. Viena no tādām ir Elkas kalns, kas atrodas Amatas novada Skujenes pagasta Māļos. Saģērbies siltāk un doties baudīt apburošo ainavu!

Dabas pētnieks Guntis Eniņš 2012. gadā rakstīja: "Elkas kalna augstums ir 260,7 metri virs jūras un 40 metri virs apkārtnes. Ģeologi to sauc par lielpauguru – 1000 metrus garš, 800 metrus plats. Kilometriem tālu, pat desmitiem kilometru tālu nav cita augstāka kalna. Tikai 15,6 kilometru attālumā uz austrumiem aiz Zobola un Alauksta ir 265,4 metru augsts Incēnu kalns, kurš par 4,7 metriem pārspēj Elkas kalnu. Latvijā uz rietumiem nav neviena augstāka kalna par Elkas kalnu.

Elkas kalns ir veidojies ledāja kušanas laikā starp Amatas un Ogres ledus mēlēm, vareno ūdens straumju saskalots, un vēlāk nogulumi ar ledāja šļūkšanas spēku sakrokoti kā saņurcīta gultas sega. Elkas kalns orientēts ziemeļu – dienvidu virzienā. Tas ir viens no vecākajiem ledāja veidotajiem kalniem jeb ģeoloģiski – lielpauguriem. Ģeoloģijas zinātņu doktors Vitālijs Zelčs tā veidošanās vecumu vērtē aptuveni 16 500 gadu. Bet, kad tālie senči nosauca Elkas kalnu vārdā, lai svētkalnā veiktu rituālus, pētniekiem nav zināms, jo par šo faktu nav saglabājušās liecības.

Vieta ar burvīgu ainavu un atpūtas iespējām – Elkas kalns Amatas novadā
Foto: Amatas novada TIC

Elkas kalns ir augstākais Cēsu apkārtnes lielpaugurs. No tā apkārtnes augšupejošiem avotiem savu tecējumu sāk Gauja, vislatviskākā Latvijas upe, kura sākas un beidzas Latvijā.

2017. gada vasarā Vidzemes augstskolas studenti pie Gaujas iztekas avotiem uzstādīja zīmi "Šeit sākas Gauja". Interesants fakts, ka Elkas kalnu šķērso Strūves ģeodēziskais loks, un savulaik šeit atradās Strūves vadībā celtais triangulācijas tornis.

Pašlaik Elkas kalnā atrodas 120 metrus augstais televīzijas retranslācijas tornis un mežu ugunsdrošības tornis.

Elkas kalna tuvumā atrodas skaista, bet laika gaitā cietusi Māļu pareizticīgo baznīca, kuras arhitekts N. Baumanis projektējis arī Rīgas cirku. Dažus kilometrus no Elkas kalna iespējams apskatīt Lodes muižu.

Vieta ar burvīgu ainavu un atpūtas iespējām – Elkas kalns Amatas novadā
Foto: Amatas novada TIC

No virsotnes paveras plašs skats uz Brežģa kalnu un tālākajiem Amatas ielejas mežiem. No kalna paveras Skujenes, Taurenes un Piebalgas latviskās ainavas. Latviskas tāpēc, ka zemnieki un rakstnieki šeit vēl dzīvo, un zeme nav aizaugusi ar krūmiem un pusmežu. Te nav plaši, nebeidzami lauki vai milzīgi meži vienā laidā. Te ir lauki ar birztalām, koku puduriem, dižkoku buķetēm un piebaldzēnu sētām.

No Elkas kalna ziemeļaustrumu virzienā redzama Brežģa kalna virsotne un ziemeļrietumos Amatas ielejas meži, taču rietumos atrodas Kosas–Ķēču pauguraine. Austrumos atspīd Zobola ūdeņi, aiz viņa – Alauksts, bet pa labi atrodas septiņsalu Inesis. Ziemeļos dziļvagā guļ savdabīgais Bānūzis un blakus arī Lodes ezers."

Kalna virsotnē atrodas Elkas kalna saimniecība, kur, iepriekš piesakoties, iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs gan ziemā, gan vasarā.

Ziemā iespējams izstaigāt vai izslēpot skatu taku ap Elkas kalnu apmēram pusotra kilometra garumā un gatavot zupu uz ugunskura vai baudīt karstu tēju terasē (nelielām grupām).

Vasarā gida pavadībā iespējams izstaigāt Gaujas sākuma taku ar nedaudz lielāku grūtības pakāpi apmēram pusotras stundas garumā, kā arī skatu taku pusotra kilometra garumā.

Pavasarī var piedalīties bērzu sulu tecināšanā un baudīšanā. Te bērzu sulas pieejamas visu gadu arī saldētā veidā.

Vasarā iespējams piedalīties zāļu tēju vākšanā un iepazīšanā, kā arī dažādās aktivitātēs, piemēram, gatavot ziepes ar augu pulveriem, iemēģināt roku augu uzlējumu taisīšanā un vēl daudzās citās aktivitātēs. Saimniecībā notiekošajam var sekot Elkas kalna saimniecības feisbuka lapā.

Raksts tapis sadarbībā ar Amatas novada tūrisma speciālisti un Elkas kalna saimniecību.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.