Ceļojums laikā: Elegantā Ungurmuiža, kur jau 18. gadsimtā auguši lauru, citronu un apelsīnu koki
Foto: Publicitātes attēli

Pirmais, ko apmeklētāji, atbraucot uz Ungurmuižu, pamana ir lielie ozoli un liepas, kas ieskauj muižu, un mieru, kas nogūlis pār harmonisko ainavu pavisam netālu no šosejas. Šī vieta šķiet brīnumainā kārtā bijusi pasargāta no likteņu vētrām. Jāatzīst, ka reiz te valdījusi ļoti radoša atmosfēra un uzturējušies neparasti ļaudis un šī gaisotne saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai arī 20. gadsimta notikumu vētras tomēr muižu nav saudzējušas.


Ungurmuiža, kas atrodas vien 80 kilometrus no Rīgas, Raiskuma pagastā, būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan, lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu. Tieši elegants askētiskums bijis svarīgs ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam un viņa sievai, kad viņi sāk būvēt šo muižu.

Ungurmuižas kungu māja bija viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas tika uzcelta Vidzemē pēc postošā Ziemeļu kara. Ēkas arhitektūra ar tās mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļuva par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gadsimta beigām. Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs pārvērtis mājas iekšpusi, bēniņus ieskaitot, par bezgalīgu un visaptverošu gleznojumu pasauli, kurā viss ir mērens, saskaņots un harmonisks.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti