Sestdien, 29. oktobrī, visā Latvijā jau piekto reizi notiks Leģendu nakts, kuras laikā Lūznavas muižā pirmajos Cimboļu mūzikas svētkos tiks atklāti stāsti un leģendas par savdabīgo instrumentu – cimboli, kurš Latvijā vislabāk saglabājies tieši Latgalē, pastāstīja Inga Drele, Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja.
Cimbole ir ar īpašiem āmuriņiem skandināmais stīgu instruments, kura izcelsmi saista ar Tuvo Austrumu zemēm. Instruments laika gaitā radis vietu daudzu pasaules tautu tradicionālajā mūzikā, bet 19. gadsimtā cimboles bija labi pazīstamas visā Latvijas teritorijā un visilgāk saglabājušās Latgales ciemos, Daugavpils, Dagdas un Krāslavas novados.
Biedrības "Skaņumāja" un Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajos Cimboļu mūzikas svētkos, kuru notikumi būs gan Rīgā, gan Leģendu naktī arī Lūznavā, pulcēsies nedaudzie pašmāju tradicionālās cimboles spēlmaņi un viesi no ārvalstīm. Koncertos un instrumentu spēles meistarklasēs būs iespēja izbaudīt šī savdabīgā instrumenta skanējumu dažādos tradicionālo instrumentu sastāvos, uzzināt par instrumenta vietu Latvijas un kaimiņzemju mūzikas tradīcijās, kā arī praktiski iepazīties ar dažādiem cimboles spēles paņēmieniem.
Svētkos piedalīsies cimboļu spēlmanis un meistars Aļess Loss ar grupu (Baltkrievija), Klaipēdas danču kluba muzikanti (Lietuva), ansamblis "Cimbalova muzika Bača" (Čehija), kapela "Dziga" (Rēzekne), Rēzeknes mūzikas vidusskolas tautas mūzikas programmas audzēkņi un tautas mūzikas kapelas "Cielava" spēlmaņi (Salacgrīva).
Cimboļu mūzikas svētku koncerts Lūznavas MŪZĀ notiks 29. oktobrī pulksten 19. Biļetes uz koncertu iespējams sarūpēt visās "Biļešu Paradīze" kasēs, internetā, kā arī uz vietas Lūznavas muižā, biļešu cena 4 eiro. Ierobežotā vietu skaita dēļ – aicinājums biļetes iegādāties laicīgi.
Lūznavas muiža atrodas Latgalē, netālu no Rēzeknes. 2015. gadā pēc vērienīgas atjaunošanas tā atkal atklāta un ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Pašlaik muiža jau aktīvi darbojas, piedāvājot ne tikai ekskursijas un apskates iespējas tūristiem, bet arī plašu kultūras programmu.
Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta, Kerbedzu īpašumos viesojies arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis Mikolajs Konstantīns Čurļonis.
Ar māksliniekiem saistīta arī kāda leģenda. Pie Lūznavas muižas mājas, dīķa malā, kuplo neparasta daudzstumbru liepa. Leģenda vēstī, ka tā saistīta ar kādas vietējās meitenes nepiepildīto mīlestību. Lūznavā muižkungu laikos allaž virmojusi mākslas dvesma, jo muižas saimniece Jevgēnija Kerbedza bijusi liela mākslas mīļotāja, kas atbalstīja jaunos talantus, vasarās aicinot tos paciemoties Lūznavā. No daudzām valstīm sabraukušie mākslinieki uzaicināja vietējo zemnieku meiteni pozēt. Viens no māksliniekiem meitenei sevišķi iepaticies, taču rudenī daiļais gleznotājs devās prom, apsolot nākošpavasar atgriezties. Gaidot pavasari un savu mīļoto, meitene sastādījusi dīķmalā dzeltenas tulpes kā ilgošanās simbolu. Taču gleznotājs neieradās ne tajā, ne nākamajā pavasarī. Meitenes sirds salūza, bet krāšņajā tulpju pļavā uzauga liepa ar 21 žuburu – kā atgādinājums par 21 gadu jaunās meitenes mīlestību. "Ja vēlaties patiesu un stipru mīlestību, jāiekāpj šīs liepas stumbru viducī!" teikts muižas mājaslapā.
Leģendu nakts ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizēta ikgadēja akcija ar mērķi popularizēt Latvijas piļu un muižu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, veicināt vietējo tūrismu un pagarināt tūrisma sezonu. Šogad akcijā ir iesaistījušās 33 Latvijas pilis un muižas.
Visa informācija par Leģendu nakts norisi un pasākumu programma pieejama Latvijas Piļu un muižas asociācijas interneta vietnē: www.pilis.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
