Foto: Shutterstock
Lihtenšteinas pils Vācijā izskatās kā 3D attēls no pasaku grāmatām, tas ir fakts, un daudziem var šķist, ka tai ir sena vēsture un sakars ar bruņinieku laikiem, tomēr šis iespaids ir mānīgs, jo pašreizējā pils netālu no Štutgartes celta 19. gadsimta 40. gados, kad Vācijā modē bija viduslaiku romantizēšana un šāda veida pilis tapa daudz kur. Šī ir viena no skaistākajām un slavenākajām Vācijas pilīm, to pat iesaukuši par Virtembergas pasaku pili, turklāt tā ir arī Vilhelma Haufa stāsta "Lihtenšteina" iedvesmotāja.

Pils, ko nosaukuma dēļ nevajadzētu jaukt ar pundurvalsti vai pili Austrijā, atrodas Švābu Albā uz iespaidīgas, 817 metrus augstas klints ar skatu uz Ehacas (Echaz) upes ieleju, netālu no romantiskās viduslaiku pilsētiņas Tībingenes. Tā celta laikā no 1840. līdz 1842. gadu, bet aristokrātisku dzimtu pilis te atradušās jau 12. un 13. gadsimtā.

Diemžēl Lihtenšteinas kungi bieži piedzīvoja uzbrukumus un apdraudējumu savu uzskatu dēļ – viņi nebija draudzīgās attiecībās ar imperiālo Reitlingenes pilsētu (Reichsstadt Reutlingen) un Hābsburgiem. Tā nu Reitlingenes pilsētas iedzīvotāju nemieros pils 14. gadsimtā nopostīta un vairs netika atjaunota.

1390. gadā apmēram 500 metrus no vecajām drupām uzbūvēta jauna pils, kas pārsteigusi visus. Tā bijusi viena no iespaidīgākajām celtnēm viduslaiku Eiropā, ko sauca sava laika par drošāko cietoksni. Tā Lihtenšteinu dzimtai piederējusi vairāk nekā 200 gadus, bet tad, nevienu reizi nepiedzīvojusi uzbrukumu, 17. gadsimtā nocietinātā pils savu statusu kā dzimtas rezidence zaudējusi, turklāt atkal izcēlās karš – 30 gadu karš, kura laikā pili Tiroles līnijā iekaroja vareno Hābsburgu karaspēks. Tam sekoja arī pēdējā Lihtenšteinu dzimtas mantinieka nāve 1687. gadā, kurš krita, karojot ar turkiem. Tā nu šajā vietā gandrīz divus gadsimtus valdījusi aizmirstība.
1802. gadā Virtembergas valdnieks Frederiks I te pils vietā licis uzcelt medību namiņu. Principā tikusi "noņemta'' veco mūru augšējā daļa un uz tiem uzbūvēta vienkārša koka ēka, kas daudzviet aprakstos saukta par "necilu".

Jāpiebilst, ka pils nosaukuma un tās pasaules slavas iegūšanā liela loma ir literatūrai, proti, vācu piedzīvojumu stāstu un pasaku burvim Vilhelmam Haufam, kas 1826. gadā uzrakstīja grāmatu "Lihtenšteina". Tas tad arī ietekmēja pils tālāko likteni.

Foto: Shutterstock

1837. gadā Virtembugas Vilhelms nopircis minēto medību namiņu. Kad 1840. gadā Johans Georgs Rups sāka celt jauno pili, tā jau visur dēvēta par Jauno Lihtenšteinu. Pēc hercoga Vilhelma ieteikumiem, ko iedvesmoja Haufa slavenais stāsts, tā pilnīgi no jauna tika būvēta uz vecajiem 14. gadsimta pils pamatiem, teikts pils mājaslapā. Lepnā, trīs stāvus augstā celtne izskatā atgādina klasisku viduslaiku pili – ar pagalmu, augstu torni un aizsargmūri, bet uz to ved romantisks akmens tilts. 1842. gadā pili atklājis pats Vācijas valdnieks.

Tās gleznojumus un interjeru veidojis Nirnbergas mākslinieks Georgs Eberlains, kā arī nezināms austriešu mākslinieks, kas literatūrā tiek dēvēts par "Lihtenšteinas meistaru". Arī iekštelpas veidotas viduslaiku stilā ar dažādiem bruņniecības elementiem. Pēc Vācijas revolūcijas 1848. gadā šo pili vēl pārbūvēja līdzīgā stilā kā Ulmes fortu, bet Vilhelms ieguva Ūrahas hercoga titulu. Nelielai atkāpei jāpiebilst, ka šīs dzimtas pārstāvis un Lihtenšteinas pils mantinieks 1918. gadā tika izvēlēts arī par Lietuvas karali, kas pieņēma vārdu Mindaugs II, bet nekad tā arī neapmeklēja Lietuvu. Pēc tam kad Vācijā notika revolūcija, Lietuva tomēr kļuva par prezidentālu republiku.

Foto: Shutterstock

Atgriežoties pie Lihtenšteinas pils, nevar nepieminēt vēl kādu interesantu stāstu, kas varēja mainīt tās vaibstus. 20. gadsimta sākumā, kad ceļošanas kāre, vāciešiem dodoties kalnos un mežos, sita augstu vilni, tika apsvērta ideja par to, ka uz pili vajadzētu ierīkot modernu trošu vagoniņu, tomēr šī doma tika atmesta, jo daudzi uzskatīja, ka tas izbojātu pils romantisko skaistumu.

20. gadsimts šai skaistajai vietai tomēr nebija saudzīgs, un Otrajā pasaules karā pils tikusi stipri izpostita, raksta "The Vintage News". Pateicoties "Wüstenrot Stiftung Gemeinschaft der Freunde Deutscher Eigenheimverein e.V." atbalstam, pils 2002. gadā atjaunota.

Jāpiebilst, ka arī mūsdienās tā pieder Ūrahas hercogu dzimtai, bet ir atvērta publikai. Pilī var gan doties gida vadītā ekskursijā, gan apmesties tajā izveidotajā viesnīcā. Pilī ir arī labs restorāns, bet, kad kārtīgi paēsts, var doties pastaigā vai pārgājienā pa kādu no marķētajiem maršrutiem. Pie pils ir arī vairāki skatu laukumi, no kuriem var apbrīnot gleznaino ainavu.

Turpat blakus ir iekārtots arī virvju piedzīvojumu parks kokos, bet netālu ir interesantas stalaktītu alas, piemēram "Nebelhöhle" vai "Bärenhöhle".

Pie pils var ērti piebraukt ar auto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!