Šauļi: unikāli muzeji, neparastas kurpes un tas, kas kaķus padara trakus

Šauļi: unikāli muzeji, neparastas kurpes un tas, kas kaķus padara trakus
Foto: Publicitātes foto

Paceļot uz augšu skatienu pie kādas mājas Šauļu gājēju bulvārī, var pamanīt uz jumta ērti iekārtojušos melnu kaķu figūras. Kāpēc viņi tur ir? Ilgi nemaz nav jālauza galva, jo te taču atrodas aptieka "Valerijonas" (latv. valodā – baldriāns)!

Aptieka šeit darbojas jau kopš 1870. gada. Tā ir viena no vecākajām aptiekām Lietuvā (Nosaukums "Valerijonas" tai dots 1992. gadā). Aptieka līdz mūsdienām glabā ļoti senas zāļu receptes, šeit plānots izveidot muzeju. Kamēr tas vēl tikai tiek veidots, visi Šauļu iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti paviesoties īpašajā gaisotnē, kas valda aptiekā, un patīkami pavadīt laiku!

Aptiekas "Valerijonas" tējnīca ir slavena ar savu veģetāro virtuvi, veselīgiem kokteiļiem, pašu diedzētiem graudiem un no tiem gatavotiem ēdieniem. Te darbojas arī Šauļu iedzīvotāju iecienīts veikaliņš, kurā nopērkami ekoloģiski un veselīgi produkti; ārstnieciskās kosmētikas kabinets, kas slavens ar pašu gatavotiem krēmiem, bet tējnīcas otrajā stāvā atjaunotas omulīgas telpas izglītojošām nodarbībām. Iegriezies!

Fotogrāfijas muzejs

Vai zini, ka Šauļos ir vienīgais specializētais fotomākslas un tehnikas muzejs Lietuvā? Un to, ka tas ir viens no pirmajiem visā Austrumeiropā un Centrāleiropā? Vienmēr ļoti priecājos, kad uzzinu par šādām unikālām vietām mūsu zemē. Muzejs tika izveidots 1973. gadā autentiskā 20. gs. starpkaru perioda arhitektūras stila ēkā, kas atrodas pašā Šauļu centrā. Muzejā izveidota moderna galerija, izglītojošām nodarbībām paredzēta telpa un fotolaboratorija, lasītava un informācijas centrs, šeit darbojas arī grāmatu un suvenīru veikaliņš, atklātā terasē uz jumta atrodas vasaras kafejnīca un pilsētas apskates laukums ar "camera obscura" (mākslinieku izmantotu ierīci, kurai pateicoties, ar laiku tika izdomāta fotokamera).

Kaķu muzejs

Esmu dzirdējis par jūras piekrastē esošo Suņu muzeju, bet tagad uzzināju, ka Šauļos ir līdzīgs, tikai veltīts kaķīšiem! 1990. gadā to izveidoja Vanda Kavaļauskiene, kura esot ļoti mīlējusi kaķus, tāpēc kaķu tematikas eksponātus vākusi daudzus gadus. Pats pirmais – maziņš melns kaķītis ar dzeltenu lentīti – atceļojis no Polijas jau 1962. gadā, bet patlaban muzejā ir vairāk nekā 4000 kaķu no visdažādākajām pasaules valstīm: Anglijas, Austrālijas, Brazīlijas, Čehija, Dānijas, Igaunijas, Japānas, ASV, Ķīnas, Latvijas, Polijas, Francijas, Portugāles, Krievijas, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas un, protams, no Lietuvas. Visus muzeja apmeklētājus pirmais sagaida runcis Perls, kas visiem patīk mīļās dabas dēļ. Tāpēc viņš tiek saukts pat par muzeja direktoru.

Muzejā izveidots arī dzīvās dabas stūrītis, tajā aplūkojami dažādi eksotiski dzīvnieki. Apmeklētāji var apskatīt pitonu, Lietuvas zalkti, ķirzakas, krokodilus un pat mīļu mazītiņu pērtiķīti. Divas atšķirīgās ekspozīcijas lieliski papildina viena otru. Muzejs rīko visdažādākos pasākumus: katru gadu kaķu muzeja dzimšanas dienu, rīko ar kaķu tematiku saistītas izstādes, tiek plānotas tikšanās ar kaķu mīļotājiem.

Vecā pilsētas kapsēta

Tā ir interesanta vieta, kas atklāj daudz pilsētas vēstures lappušu. Tiesa – šī kapsēta pilsētā nav pati senākā, vecāka par to atradusies apkārt katedrālei un pakalnēs pie tās. Tomē arī šī kapsēta ir sena, jo uz vienas no kapu plāksnēm atrodamais miršanas gads ir 1801. gads. Kapsētu veido trīs daļas: katoļu, pareizticīgo un brīvdomātāju kapi. Viena no vecākajām kapu vietu grupām ir ģimenes kapličas. Tā kā uzraksti uz kapliču fasādēm gandrīz nav saglabājušies, var tikai minēt, ka pirmās kapličas varētu būt būvētas 18.–19. gs. mijā, bet lielākā daļa – 19. gs. otrajā pusē.

Vecajā kapsētā apglabāts daudz izcilu personību – skolotāju, inženieru, juristu, mākslinieku, ārstu un karavīru. Te mūža mierā dus dzejnieks un viens no žurnāla "Aušra" autoriem Jozs Miļausks-Miglovars; filozofs, profesors, pedagogs un pēdējais neatkarīgās Lietuvas Vītauta Dižā universitātes rektors Stasis Šalkausks; advokāts un sabiedriskais darbinieks Kazimiers Venclausks; grāfu Zubovu bērnu audzinātājs un skolotājs Adoms Tuhto un citi.

Unikāla reklāma un pirmā antireklāma

Šauļos noteikti jāpastaigā pa pilsētas bulvāri. Kad to darīsi, vērīgi raugies apkārt, jo vari pamanīt unikālus telpiskās reklāmas paraugus! Piemēram, "Divas bezdelīgas" – bijušā "Jaunlaulāto salona" reklāma. Bezdelīgu kungs knābī tur sirdi, tikai tā sirds vairāk atgādina kabatas pulksteni – preci, kuru varēja iegādāties padomju salonā. Un te – "Vėžys" (latv. valodā – vēzis)– varbūt pirmā antireklāma toreizējā Padomju Savienībā. Tas ir divu detaļu akcents, tandēms, kas sastāv no vara vēža un dūralumīnija cigarešu paciņas. Cigarešu paciņa – tolaik vispopulārākās šķirnes "Kastytis" kopija. Re, kāds brīdinājums, ka smēķēšana izraisa vēzi!

Līdzīgas interesantas lietas bulvārī var ieraudzīt ne vienu vien: "Ceptais sivēns", kas attēlo ceptu sivēnu vara bļodā, apkarinātā ar desām, "Grāmatas – zināšanu avots" pasmejas par padomju laika ideoloģisko literatūru (inteliģences aprindās par tādu literatūru bija populārs viedoklis: "Tie skribenti tikai ūdeni lej...". Lai "ūdens liešana" kļūtu par akcentu, kompozīcijā iekļauta arī strūklaciņa, no kuras var padzerties ūdeni). "Kurpe" bija jāizgatavo kombinātam "Elnias", kas bija liels ādas apstrādes uzņēmums, kurā šuva kurpes, bet "Kaķi" – ir jau minētās aptiekas "Valerijonas" reklāmas sastāvdaļa. Tie pavisam esot bijuši pieci, bet līdz mūsu dienām saglabājušies divi.

Pulkstenis – poliglots, kurpes un rūķīši

Ar to bulvāra neparastās lietas vēl nav galā. Piemēram, "Gaiļa" pulksteņa laukums gājēju ielā daudziem Šauļu iedzīvotājiem ir patīkama tikšanās un randiņu vieta. Pašā pilsētas centrā novietotais pulkstenis padomju okupācijas laikos paziņoja katru stundu, bet ar laiku tas zaudēja iedvesmu, precizitāti, ne vienmēr tam varēja ticēt. Toties tagad Šauļu centra simbols ne tikai dzied, bet arī sasveicinās ar garāmgājējiem: "Laipni lūdzam Šauļos!" Un sasveicinās ne tikai lietuviešu, bet arī latviešu, angļu, vācu, franču, krievu, spāņu, zviedru, čigānu un citās valodās divreiz dienā – pulksten 12 un 18.

Savukārt vienā no alejām Šauļos dzīvo "Trīs rūķīši". Tik ļoti nopietni un cēli ir šie bārdainie cilvēciņi, bet viņu nopietnībā ir jaušama labsirdība, viņi atgādina labos troļļus skandināvu mitoloģijā. Šī trijotne uzreiz iekļāvās pilsētā, to iemīļojuši Šauļu pilsētas iedzīvotāji un viesi. Bērniem tie noteikti patiks.

Vēl ierosinu blakus Mākslas galerijai (Dailės galerija) atrast skulpturālo kompozīciju "Manas kurpes". Tā ir vieta, kur noteikti gribēsi nofotografēties. Uz vienas kurpes redzami Šauļu ģerboņa elementi – vērsis, lācis un acis, bet uz otras – Šauļu simbols "Strēlnieks", uzraksts "Šauļi" un ģerboņa augu ornamenti – lauru lapas. Neparastumu un zināmu interaktivitāti šīm kurpēm piešķir pie galerijas augoša liepa, kas pazīstama arī kā "Kurpju koks". Uz tās zariem jau vairākus gadus karājas daži desmiti pāru sporta apavu. Tos pakarinājuši nevis mākslinieki, bet turpat tuvumā ar skrituļdēļiem, skrituļslidām un BMX velosipēdiem braukājošie pusaudži. Rudenī kokā iemest apavu pāri pēc sezonas beigām ir kļuvis par viņu tradicionālu rituālu.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.