Turismagids.lv Ar Rīgas
domes atbalstu
Projektu atbalsta
Rīgas dome
рус
Turismagids.lv Projektu atbalsta
Rīgas dome

Romantiskākā vieta Rīgā:

‘LAIMAS’ PULKSTEŅA STĀSTS CAURI LAIKIEM

Lai strādnieki un iestāžu darbinieki Rīgā nekavētu darbu, 1924. gadā Latvijas galvaspilsētā, tāpat kā daudz kur citur modernajā Eiropā, tika uzstādīts pilsētas pulkstenis, kas tikai pēc vairāk nekā desmit gadiem ieguva „Art Deco” stilā veidoto saldumu fabrikas „Laima” reklāmu uz visām četrām skaldnēm un līdz ar to arī nosaukumu, kas „pielipa” uz mūžu. Savas centrālās atrašanās vietas dēļ tas kļuvis par visiecienītāko randiņu vietu pilsētā un visā Latvijā.


Rīgas stāsti: Laimas pulkstenis

Pēc Brīvības cīņām neatkarību pilnībā ieguvusī Latvija un Rīga pamazām atguvās un kļuva atkal par varenu pilsētu, kur dzīve kūsāja, īpaši jau Iekšrīgā – iestādes, krodziņi, viesnīcas, teātri, uzņēmumi un veikali te gaidīja savus klientus. Strādnieki un ierēdņi agri no rīta steidzās uz darbu gan kājām, gan ar tramvaju, kas kursēja arī pa Brīvības bulvāri, kur tagad atrodas Brīvības piemineklis. Tā galapunkts atradās pie tagad par Kolonādi dēvētās ēkas, kas bijusi gaiši dzeltena – attiecīgās tramvaja līnijas krāsā.

Tramvaja sliežu rekonstrukcija Teātra un Brīvības bulvāra stūrī. Fonā Lielais pilsētas pulkstenis. 1936. gads. Foto: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja arhīvs

Kā zināt, vai steigties uz darbu, vai var doties mierīgā solī? Tolaik rokas pulksteņi vēl bija ekskluzīva lieta, tāpēc, lai vadītāji neizkalpinātu savus padotos un neliktu tiem ierasties ātrāk, bet strādājošie nekavētu darbu, pēc Saeimas deputāta Andreja Veckalna ierosinājuma šajā nozīmīgajā vietā 1924. gadā uz vienkārša dzelzs konstrukcijas balsta uzstādīja Lielo pilsētas pulksteni. To kādu brīdi pat dēvējuši par Veckalna pulksteni, zina stāstīt vēsturnieks Gunārs Armans.

Lai strādājošie nekavētu darbu, pēc Saeimas
deputāta Andreja Veckalna ierosinājuma
Brīvības bulvāra sākumā 1924. gadā uz vienkārša
dzelzs konstrukcijas balsta uzstādīja Lielo pilsētas pulksteni

Interesanti, ka tolaik tas arī vēl nebija iecienīta satikšanās vieta mīlniekiem, bet pie tā galvenokārt pulcējušies darba meklētāji – kā nekā bezdarbs pēckara un Lielās krīzes gadu laikā arī Rīgā bija pamatīga problēma un tik rosīgā vietā jau kādu „šansi” varēja atrast.

"Riegert" pulkstenis. 30-to gadu vidus. Foto: Gunāra Armana arhīvs

Pēc desmit gadu pastāvēšanas 1934. gadā uz pulksteņa četrām skaldnēm sava uzņēmuma reklāmu izvietoja pirmais Latvijas saldumu ražotājs un tolaik jau viens no lielākajiem Rīgas saldumu rūpniekiem Teodors Rigerts, grāmatā „Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība” raksta mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis. Gadu vēlāk Rigerta pulkstenis nedaudz pārvietots, jo to bieži aizskārušas garām braucošās mašīnas. Tā nu pulkstenis nonācis vietā, kur atrodas arī pašlaik, – ietves vidū, drusku tā kā pa kājām gājējiem.

Savukārt 1936. gadā pulkstenis izrotāts ar konkurentu – saldumu fabrikas „Laima” – logotipu, kas tam kļuva liktenīgs. Kopš tā laika pulkstenis Brīvības pieminekļa pakājē sabiedrībā ir zināms kā „Laimas” pulkstenis. Jāpiebilst, ka 1937. gadā Latvijas valdība uzpirka gan Rigerta uzņēmuma, gan „Laimas” akcijas, tādējādi abus uzņēmumus apvienojot, un šo saldumu rūpnieku konkurence vairs nebija aktuāla.

  Z. Meierovica un Aspazijas bulvāru krustojums. 1937. gads. Lielais pulkstenis kļuvis par "Laimas" pulksteni. Foto: K. Rake

Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends. Piemēram, bija laiks, kad pulksteņa sānus rotāja uzraksts „Miers” dažādās valodās. Tomēr vārdu salikums „„Laimas” pulkstenis” tautā bija ļoti iemīļots un lietots, tāpēc arī padomju gados, lai arī oficiāli to tā vairs nesauca, randiņus vienalga norunāja pie „Laimas” pulksteņa. Deviņdesmito gadu vidū pat tapa reklāmas klips, kurā redzams, kā pie šī pulksteņa tiekas dažādu paaudžu un desmitgažu iemīlējušies ļaudis.

1999. gadā pulksteni pilnībā rekonstruēja, atdodot tam sākotnējo, Latvijas laika, izskatu. 2007. gada martā tam veikts kosmētiskais remonts, bet 2009. gada augustā atjaunoti sānu paneļi un pārkrāsota pamatne.

Interesanti, ka šīs populārās satikšanās vietas dublikāts atrodams vēl citā Latvijas pilsētā – 2012. gadā tas uzstādīts Siguldā, stacijas laukumā, jo tā toreiz iedzīvotāju balsojumā uzvarēja aptaujā par Latvijas Mīlestības pilsētas titulu.

Mūsdienas „Laimas” pulkstenis Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī kļuvis par vienu no Rīgas simboliem, un laukums pie tā ir viena no populārākajām tikšanās vietām. Kurš gan kaut reizi nav norunājis tikšanos pie „Laimas” pulksteņa?

Laimas pulkstenis tagad un toreiz. Foto: Kārlis Dambrāns (DELFI) / Gunāra Armana arhīvs

PROJEKTA EKSPERTS

Gunārs Armans

Lielisks stāstnieks ar plašām zināšanām par Rīgas namu un ielu vēsturi, bijušais Rīgas pieminekļu aizsardzības inspektors.

RAKSTA AUTORE

Andra Briekmane

Žurnāliste, "Tūrisma Gids" redaktore.

VIDEO AUTORE

Maija Kuzņecova

Video žurnāliste, “DELFI TV".