Līgums par Airbaltic dibināšanu slēgts 1995.gadā. No Latvijas puses to parakstīja satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, Aviācijas departamenta direktors Ivars Sarkans un privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis. Līgums paredz, cik katra puse iegulda un kādas tiesības iegūst. Latvija iegulda visvairāk - gandrīz 3 miljonus ASV dolāru (2 947 900 $) un arī pusmiljonu vērtus nekustamos īpašumus (625 000$), kas uz 50 gadiem tiek nodoti aviokompānijai. Zemesgrāmatas dati gan liecina, ka Airbaltic īpašumā ēkas ir tikai īsu brīdi. 10 stāvu māju Rīgā Dzirnavu ielā 33 aviokompānijai nodeva Privatizācijas aģentūra. Bet jau 97.gadā AirBaltic to pārdod par četrarpus miljoniem dolāru kādai igauņu firmai Baltijas Biroju Serviss – peļņa četri miljoni. Līdzīga shēma realizēta ar viesnīcu „Rīdzene”. Tā pēc tam nonāk ar Aināru Šleseru saistītā uzņēmuma VARNER HAKON INVEST rīcībā. Skandināvu SAS ieguldījums bija daudz mazāks – 1,9 miljoni dolāru. Bet ietekme, ko ārvalstu investori ieguva bija daudz lielāka nekā kontrolpaketes īpašniekam – Latvijas valstij. Līgums paredzēja virkni īpašo nosacījumu - 10 gadus skandināvu kompānija SAS patur tiesības izvirzīt apstiprināšanai valdē Izpilddirektoru, kas šobrīd ir Bertolds Fliks, Finanšu direktoru, Lidojumu operāciju direktoru, tehnisko direktoru, un Apkalpošanas direktoru. Algas viņiem tiek noteiktas tādās pašās robežās, kādas maksā līdzvērtīgiem speciālistiem Latvijā. Bet līgums šos 10 gadus noteica arī bonusu sistēmu šiem menedžmenta locekļiem. Papildus atalgojuma lielums ir atbilstošs starptautiskiem standartiem, ietver arī izdevumus par mājokli un citus pabalstus. Šo SAS dominējošo stāvokli varēja atcelt 2005.gadā. Tad beidzās līgumā noteiktais 10 gadu labvēlības periods. Tolaik satiksmes ministriju vadīja Šlesers. Nav zināms vai ar skandināviem ir slēgtas kādas papildus vienošanās un līgums pagarināts. Bet tas visticamāk nav noticis, jo ministrija vēl šobrīd, kad skandināvi no kompānijas jau kopš janvāra ir prom un akcijas atpirkusi Flika firma "Baltijas aviācijas sistēmas", uzstāj, ka šis līgums Latvijai ir saistošs. Satiskmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds Nekā Personīga norāda, ka aviācijas nozare esot specifiska un „gandrīz jebkuru augsta līmeņa darbinieki šajā kapitālsabiedrībā atalgojums ir konfidenciāls, jo tas ir saistīts ar konkurenci darba tirgū un lai šāda līmeņa speciālistus varētu noturēt, nepieciešams piemērots atalgojums”. Freivalds uz žurnālista jautājumu - kāds varētu rasties kaitējums uzņēmumam, ja tā vadītāja alga būtu zināma publiski piekrīt, ka valstij kaitējums nerastos, bet citas aviokompānijas mūsu speciālistu varētu pārvilināt darbā pie sevis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit