Foto: Shutterstock

Teiciens "Vecums nenāk viens" ir patiess. Protams, ir seniori, kuri vecumdienas bauda, būdami pie ļoti labas veselības, tomēr vairumam tomēr ir kādi sarežģījumi. Hroniska vai akūta slimība var samazināt apetīti vai kā citādi ietekmēt uztura paradumus. Veselības ministrijas eksperti iesaka praktiskus padomus uztura un ēdienreižu organizēšanai senioriem dažādu veselības problēmu gadījumā.

Sausa mute:

  • uzņem daudz šķidruma, regulāri padzeroties ūdeni;
  • ēd mīkstas konsistences ēdienu (smūtiji, biezzupas, sautējumi, biezeņi, omletes u.tml.);
  • neēd sausus produktus (maize, krekeri, cepumi);
  • ēd maziem kumosiem, kārtīgi sakošļājot ēdienu.
  • Grūtības sakošļāt ēdienu:
  • sasmalcini produktus mazos gabaliņos;
  • ēd lēnām un nesteidzīgi;
  • centies ēst vairāk šķidru vai mīkstu ēdienu (smūtiji, zupas, biezzupas, biezeņus, omletes u.tml.).

Grūtības norīt ēdienu:

  • uzņem ēdienu tikai sēdus stāvoklī, vēlams 90° leņķī, mugurai atbalstoties pret krēsla atzveltni vai spilveniem;
  • dzer vairāk šķidruma;
  • ēd bieži, mazām porcijām, vēlams vienā un tajā pašā laikā;
  • ēd maziem kumosiem (1/2 – 1 tējkarotes apjomā);
  • paturi mutē gabaliņu kāda cieta pārtikas produkta, lai pastiprināti izdalās siekalas, bet kopumā izvairies ēst cietus, sausus produktus (cepumi, krekeri, rieksti, sīksta gaļa), to vietā izvēloties viendabīgas, biezas konsistences ēdienus – biezeņus, ķīseļus, biezzupas, jogurtus u.tml.;
  • šķidras konsistences ēdienus vari biezināt, piemēram, ar želatīnu vai speciāliem pārtikas un šķidrumu biezinātājiem, lai atvieglotu to norīšanu;
  • pēc ēšanas sēdus pozīcijā paliec vismaz 30 minūtes.

Grēmas (dedzināšana aiz krūšu kaula), dedzināšana kuņģī:

Foto: Shutterstock

Gāzu uzkrāšanās vēderā:

  • lai ierobežotu maltītes laikā norītā gaisa daudzumu, ēdot nesarunājies un ēd ar aizvērtu muti;
  • dzeršanai nelieto salmiņus;
  • ēdienu rūpīgi sakošļā;
  • nelieto košļājamās gumijas,
  • nelieto gāzētos un alkoholiskos dzērienus;
  • ierobežo uzturā treknu un saldu produktu (kūkas, smalkmaizītes u.tml.) lietošanu;
  • ja vēdera uzpūšanās ir no pākšaugu vai citu šķiedrvielām bagātu produktu lietošanas uzturā, iesākumā iekļauj tos uzturā nelielā daudzumā, pakāpeniski palielinot uzņemto apjomu un ļaujot gremošanas sistēmai pielāgoties;
  • ja vēdera uzpūšanos veicina piena cukura (laktozes) uzņemšana, izvairies dzert pienu, bet izvēlies skābpiena produktus (jogurtu, kefīru), kuros ir mazāks laktozes saturs, vai bezlaktozes produktus.


Papildus regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, dodies pastaigās, vingro, nūjo u.tml.

Aizcietējumi:

  • ieturi maltītes noteiktā laikā;
  • uzņem atbilstošu šķidruma daudzumu, dodot priekšroku siltiem dzērieniem, īpaši no rīta;
  • regulāri ēd pilngraudu produktus (rudzu maize, pilngraudu makaroni u.c.);
  • regulāri uzturā iekļauj pākšaugus, dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas, žāvētus augļus.


Papildus regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, dodies pastaigās, vingro, nūjo u.tml.

Caureja:

  • ja ir aizdomas, ka kādi produkti veicina caureju, izvairies no to lietošanas;
  • uzņem atbilstošu šķidruma daudzumu, regulāri padzeroties;
  • izvairies no produktiem, kuri satur poliolus jeb cukurspirtus (āboli, bumbieri, arbūzs, dažādi rūpnieciski ražotie produkti, kas satur saldinātājus ar vārda izskaņu -ols vai -īts (sorbitols/sorbīts, mannitols/mannīts u.tml.));
  • akūtajā periodā ierobežo šķiedrvielām bagātu produktu lietošanu (pilngraudu produkti, pākšaugi, svaigi dārzeņi, augļi un ogas), bet pēc stāvokļa uzlabošanās, pakāpeniski atkal iekļauj šos produktus uzturā;
  • ja ir karsts laiks, dzer ne tikai ūdeni, bet arī negāzētu minerālūdeni vai buljonu.

Slikta apetīte:

Foto: PantherMedia/Scanpix

Augsts asinsspiediens:

  • ierobežo uzturā uzņemtā sāls daudzumu;
  • gatavo, nepievienojiet ēdienam sāli;
  • samazini piesātināto taukskābju daudzumu;
  • izvairies no alkohola lietošanas.
  • Ierobežotas kustības rokās un/vai kājās:
  • lūdz kādam palīdzību maltītes laikā (sagriezt ēdienu, pabarot u.tml.);
  • ēd "pirkstiņēdienus" (piemēram, svaigi vai termiski apstrādāti, gabaliņos sagriezti dārzeņi vai augļi, siera nūjiņas, rudzu maizes šķēle ar sviestu vai avokado, mazas pankūciņas vai kēksiņi no pilngraudu miltiem), kuru ēšanai nav nepieciešami virtuves piederumi un kas ir viegli noturami rokās.

Kognitīvi traucējumi (piemēram, vecuma demence):

  • redzamā vietā (piemēram, uz durvīm, pie spoguļa vai ledusskapja) atstāj atgādinājumu par ēdienreižu ieturēšanu un nepieciešamību padzerties (vai atgādinājums telefonā);
  • ieturi maltītes ģimenes lokā.
  • Tuviniekiem vai aprūpētājiem jāatgādina senioram par ēdienreizēm vai padzeršanos, jāuzrauga ēšanas process, jāpalīdz sagatavot ēdienu, paēst, padzerties.

Nomākts garastāvoklis, vientulība, depresija:

  • ieturi maltītes ģimenes, draugu lokā;
  • piedalies grupu aktivitātes – iepirkšanās, ēdiena gatavošana, fiziskās aktivitātes, rokdarbi kopā ar citiem cilvēkiem;
  • nelieto alkoholu, lai uzlabotu sev garastāvokli.


Iemesli iepriekš minētajiem veselības un labsajūtas traucējumiem var būt dažādi, tāpēc ministrijas speciālisti iesaka pārrunāt tos ar savu ģimenes ārstu. Savukārt, lai saņemtu individuālas rekomendācijas par nepieciešamajām korekcijām ēšanas paradumos, jāvēršas pie dietologa vai uztura speciālista. Ja ilgstoši ir slikta dūša, vemšana, aizcietējumi vai caureja, paaugstināta temperatūra, sāpes vēderā vai asiņu piejaukums vēdera izejai, nekavējoties jāsazinās ar ārstu!

Šīs rekomendācijas ir ietvertas Veselības ministrijas speciālistu sagatavotajā materiālā par veselīga uztura ieteikumiem cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Tas pieejams šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!