Vēlme pēc fiziska kontakta (apskāvieniem, pasišanas pa plecu, sadošanās rokās u.c.) tiek ieaudzināta jau bērnībā. Kā vēsta "Comprehensive Psychology" publicētais pētījums, cilvēki, kurus vecāki bērnībā bieži apskāva, bija daudz atvērtāki apskāvieniem arī jau pieaugušo vecumā. Noslēgumā tika vēstīts, ka šī izpausme ir svarīgs elements bērna emocionālajā attīstībā, raksta "Time".
No tā izsecināms, ka cilvēki, kuri bērnībā neizjuta vecāku klātesamību šādā veidā, nākotnē to neizrāda arī citiem – viņi tam neredz vajadzību. Taču Sjūzena Vaita, Ziemeļilinoisas universitātes pasniedzēja, skaidro, ka zināmi gadījumi, ka tieši šie cilvēki ir "izsalkuši" pēc mīļuma, tāpēc tie, kuri bērnībā tika apskauti mazāk, cenšas atgūt iekavēto.
Runājot par bērnības ietekmi uz nevēlēšanos apskauties, piemēra nerādīšana var nebūt vienīgais iemesls. Cilvēku ietekmē arī audzināšanas process kopumā – vai viņš tika paslavēts, kad izdarīja ko labu, vai viņu skolā neviens neaprunāja, vai viņš spējis izaugt apmierināts gan ar savu iekšējo pasauli, gan arī ārējo izskatu u.c. Ja cilvēks nelaiž vaļā sāpīgus bērnības pārdzīvojumus, viņam grūti ļaut kādam sev pieskarties, piemēram, vienam šķiet, ka masāža ir labākais veids, kā atslābināties, bet šim cilvēkiem tas saucams par lielāko murgu. Šīs bailes un nevēlēšanos iespējams pārvarēt, tikai mēģinot un iemīlot sevi.
Taču pastāv vēl citi varianti, kāpēc vienam cilvēkam patīk apskauties, bet otrs no plaši atvērtām rokām teju vai bēg. Tas tiek skaidrots ar cilvēka pašvērtējumu – tie, kuriem tā līmenis ir zemāks, nebūs mīļošanās iniciētāji. Viņi nav pārliecināti par sevi, un daudziem šķiet, ka tieši ar sirsnīgu fizisku kontaktu viņi sev pievērsīs lieku uzmanību, kas noteikti nav viņu mērķis.
Nav izslēdzama arī iespējamība, ka cilvēki izvairās no mīļošanās un tuvākas saskarsmes, jo nevēlās, lai kāds ienāk viņu personīgajā "laukā". Tas var likt viņiem justies apdraudētiem un viegli ievainojamiem. Tāpat šādas izpausmes nav raksturīgas cilvēkiem, kuri dzīves laikā piedzīvojuši vardarbību pret sevi. Šo problēmsituāciju no dažādām šķautnēm kopā ar krīžu centru "Skalbes" rakstu sērijā apskatījām rubrikā "Viņa" skaidro". Vairāk lasi šeit.
Rokasspiediens, apskāviens, skūpsts, plikšķināšana pa muguru – tie ir vienkāršākie un ātrākie veidi, kā ikdienā vairot pozitīvas emocijas un laimes sajūtu. Cilvēki ir sociālas būtnes, un piepildītai ikdienai apskāvieni ir nepieciešami arī tad, ja cilvēks pats to reizēm noliedz.
Šajā rakstā uzzini, kādi ir efektīvi neirozinātnieku apstiprināti veidi, kā ikdienā justies laimīgākiem.
