Rebeka kopā ar savu labāko draudzeni darbojas savā uzņēmumā – "Piparmētra", kur kopīgi tiek radīti dažādi dizaina produkti, savukārt Toms ir elektrisko sakaru tīklu projektētājs. "Savā ziņā katrs savā profesijā nemitīgi radām kaut ko jaunu, tādēļ no sava vīra bieži dzirdu, ka abi esam mākslinieki… Bet es par to tikai iesmeju," ar smaidu saka Rebeka.
Abi ir kristieši un pirms septiņiem gadiem iepazinušies savā draudzē "Prieka vēsts". Vēl pēc diviem gadiem abi kļuvuši par labākajiem draugiem, bet pirms precībām skaistie jaunieši romantiskās attiecībās bijuši trīs gadus. "No sirds ticam, ka viens no labākajiem scenārijiem ir apprecēt savu labāko draugu, kas mūsu gadījumā tiešām arī burtiski sanāca. Nevis kā daudziem pāriem, kad sākotnēji tiek domāts par romantiskām attiecībām un tad pamazām abi kļūst par labākajiem draugiem, bet pavisam otrādi – iepazīstot, kāds ir tas cilvēks, kad tev galīgi neinteresē, vai tu viņam iepatiksies vai nē. Tu esi patiess, nesamākslots, bez rozā brillēm, ar savām dīvainībām, kļūdām un lietām, ko vēl jāiemācās mainīt, vienkārši esi tāds, kāds tu esi," savā pārliecībā dalās Rebeka.
No sirds ticam, ka viens no labākajiem scenārijiem ir apprecēt savu labāko draugu, kas mūsu gadījumā tiešām arī burtiski sanāca.
Kad Rebeka un Toms sākuši veidot romantiskas attiecības, kāzu jautājums jau bijis aktuāls. "Mēs zinājām, ka nemaz neveidosim attiecības, ja šis nebūs mūsu mērķis. Esam no tiem, kas tic stiprām ģimenēm un nesaredz vajadzību veidot attiecības, ja nav paredzēta kopdzīve kā vienai ģimenei, jo laulības ir Dieva iecere, un mēs pavisam noteikti ticam, ka ir iespējama mīlestība uz mūžu."
Jāpiebilst, ka jauniešu kopdzīve sākusies tikai pēc apprecēšanās, tomēr pirms tam abi viens otru centušies iepazīt līdz vīlītei – abi devušies randiņos, iepazinušies ar ģimenēm, krājuši naudiņu kāzām un veidojuši "tīras attiecības līdz pat laulībām", stāsta Rebeka.
Romantiskais bildinājuma stāsts
Toms Rebeku bildināja pērnā gada 20. decembrī. "Viņš man sameloja, ka mums būs forša fotosesija, sākumā ārā un pēc tam fotostudijā. Protams, es skaisti sataisījos, lai pati būtu priecīga par to, kā izskatīšos bildēs, tādēļ šis bija pavisam gudrs gājiens no viņa puses. Un, lai gan mēs abi zinājām, ka bildinājums būs pavisam drīz, es noteikti to negaidīju tieši tad, līdz ar to neko nenojautu līdz pat pēdējam brīdim."
Sākumā nesapratu, kas tur īsti notiek, jo Toms man ik pa laikam sagādā kādu romantisku pārsteigumu – vai tās ir paša rakstītas vēstulītes un dzejoļi, ziedi mājās, dāvaniņas, atstātas aiz durvīm, vai saklāts piknika galdiņš mežā…
Kad notikusi fotosesija, Rebeka nav varējusi saprast, kādēļ ikdienā runātīgais un aktīvais Toms ir pavisam kluss un kautrīgs. Pie sevis gan nodomājusi – varbūt viņa kaut ko nepareizi "nolasa" un viss patiesībā ir kārtībā? "Tad, kad devāmies iekšā fotostudijā, Toms man aizsēja acis. Sākumā nesapratu, kas tur īsti notiek, jo Toms man ik pa laikam sagādā kādu romantisku pārsteigumu – vai tās ir paša rakstītas vēstulītes un dzejoļi, ziedi mājās, dāvaniņas, atstātas aiz durvīm, vai saklāts piknika galdiņš mežā… Esmu jau pieradusi, ka viņš bieži kaut ko jauku man sarūpē, tādēļ nodomāju, ka mani sagaida kāds mazs pārsteigumiņš, taču beigās tas bija vairāk nekā mazs pārsteigumiņš. Kad viņš man noņēma lakatiņu no acīm un es ieraudzīju visus tos skaistumus apkārt, uzreiz sapratu, ka tūlīt sekos bildinājums. Telpa bija pilna zaļumu, puķu un sveču, tieši tā, kā man patīk. Pavisam satraukti viņš man lasīja vēstulīti. Kad Toms to nolasīja, viņš nometās uz viena celīša un prasīja, vai būšu viņa sieva, kam, protams, es piekritu. Tā noteikti bija skaista un nozīmīga diena mums abiem, jo no labākās draudzenes kļuvu arī par viņa līgavu."
Atskatoties uz notikušo, Rebeka piebilst: "Patiesa mīlestība nekad nav bijusi domāta, lai darītu sevi laimīgu, lai tu pats justos piepildīts un mīlēts. Patiesai mīlestībai fokuss nav uz tevi pašu, bet uz otru cilvēku. Un ir vienalga, par kādu mīlestību tiek runāts. Vai tā ir mīlestība pret Dievu, mīļoto cilvēku, māsu vai kaimiņu. Patiesa mīlestība nefokusējas uz sevi, bet uz otru. Un tas nozīmē – tā kā fokuss nav uz mums pašiem, īsta mīlestība ir nepārtraukta nomiršana sev. Tu nomirsti savām iegribām, tu nomirsti savam ego, nomirsti tam, ko tu gaidi no otra cilvēka. Mīlestība fokusējas, lai otrs būtu mīlēts un laimīgs. Tādēļ gribas teikt, ka mīlestība ir svarīga izvēle. Tas pavisam noteikti ir viens no grūtākajiem cilvēka darbiem, bet reizē tas noteikti ir arī viens no skaistākajiem. "
