Nelāga priekšnojauta. Pat bez visniecīgākā iemesla tev var būt sajūta, ka kaut kas nav īsti tā, kā tam vajadzētu būt. Iespējams, šai sajūtai dažkārt ir jāuzticas.
Nesmaidīšana. Arī šeit mēs nerunājam par kādu sliktāku dienu vai sabojātu noskaņojumu, bet gan par nemainīgu situāciju. Ja tavu kolēģu lūpas nekad nerotā smaids, pastāv varbūtība, ka tam ir kāds reāls iemesls.
Izvairīšanās. Pēkšņa darba atrašana brīdī, kad esi pienākusi pie kolēģa darba galda, vai mistisks telefona zvans, kas novērš kolēģa uzmanību tad, kad satiekaties gaitenī. Tās ir neapšaubāmas pazīmes, ka kāds no tevis apzināti izvairās. Jāpiebilst, ka kolēģi, kuriem tu ne sevišķi patīc, centīsies tevi nesatikt vaigā, tā vietā labāk nosūtot e-pastu. Tomēr, ja esat sastapušies, pavēro viņa acu skatienu. Vai viņš izvairās no tā veidošanas? Lūk, vēl viens pamats domāt, ka cilvēks ar tevi negrib sarunāties.
Neievērošana. Protams, tas nenozīmē, ka kolēģiem pret tevi jāizturas kā pret zvaigzni, tomēr vismaz neliela uzmanības pievēršana, piemēram, no rīta ienākot telpā, ir visai normāla. Ar vienkāršu laba rīta sveiciena atņemšanu mēs parādām zināmu laipnību. Ja kolēģi ar tevi nesasveicinās, pastāv liela varbūtība, ka viņi vienkārši tevi nevis nedzird, bet negrib dzirdēt.
Īsas atbildes. Gluži tāpat var pavērot to, kā cilvēks ar tevi runā. Bieži vien tomēr pāris vārdus aiz tīras pieklājības cilvēks pārmīs, bet savās atbildēs būs ļoti īss, kodolīgs un izvairīgs, ļaujot tev runāt vairāk.
Izturēšanās kā pret padoto. Patiesību sakot, jūs varat amata ziņā būt vienlīdzīgi, tomēr cilvēks, kuram tu nepatīc, var tevi mēģināt izrīkot, komandēt.
Baumu izplatīšana. Lai gan tas ir bērnišķīgi un gaužām neprofesionāli, aprunāšana vai baumošana ir visai izplatīta parādība – arī darbā. Tikai saprotami, ka baumas parasti tiek izplatītas par cilvēkiem, kuru dzīvē noticis kaut kas mēļu trīšanas vērts vai ar konkrēto cilvēku vienkārši nav "pa ceļam".
Negatīvā ķermeņa valoda. Acu nobolīšana vai noslēgtas pozas – arī ķermeņa valoda var ļoti daudz ko par mums pastāstīt. Ja cilvēks nav atvērts savās kustībās, žestos, visticamāk, ka viņš nejūtas līdz galam patīkami, runājot ar tevi. Šeit iespējams vairāk palasīt par ķermeņa valodu un tā paustajām zīmēm.
Nevaicāšana par privātām lietām. Ja kolektīvs ir draudzīgs un apkārtējie savā starpā pārrunā dažādas privātās dzīves detaļas, piemēram, hobijus un ģimeniskas situācijas, bet tevi šajās sarunās neiesaista, lūk, pamats domāt, ka jūsu draudzības saites nav tik ciešas kā domāji.
Neiekļaušana kopīgajos jokos. Veselīgs humors ir ikviena saliedēta kolektīva sastāvdaļa, tomēr neiekļaušana kopīgajos jokos var radīt sajūtu, ka tevi cenšas izstumt.
Neaicināšana uz ārpusdarba aktivitātēm. Par kolēģu antipātijām var liecināt ar tas, ja nekad netiec paaicināta pusdienu pārtraukumā vai kādiem neformāliem pasākumiem pēc darba laika.
Nepiekrišana it visam, ko saki. Tiesa, nevar gaidīt, ka visi tavi lēmumi un idejas patiks apkārtējiem, tomēr, ja apkārtējo nepiekrišana tavām iniciatīvām ir jau izveidojusies kā tendence, vērts apdomāties, ka, iespējams, tavas idejas nav tik traģiskas, bet drīzāk kolēģiem nepatīc tu pati.
"Pamešana zem riteņiem". Vai tavi kolēģi kādreiz tevi bez iemesla ir mēģinājuši pie kaut kā vainot? Iespējams, tieši tavas rīcības, pēc viņu teiktā, ir vainīgas pie tā, ka atkal noticis kaut kas nelāgs. Ja labi zini, ka tā nav taisnība, iespējams, kolēģi vienkārši mēģina atrast dažādus veidus, kā no tevis "atbrīvoties" un likt tev manīt, ka savā vidū tevi negrib redzēt. Tiesa, šis jau ir visai skarbs veids, kā kārtot attiecības.
Šajā sakarā varbūt vērts iepazīties arī ar kaitinošiem kolēģu tipiem un veidiem, kā ar viņiem tikt galā nenosirmojot.
