Sabalansētā dzīvē līdzās darbam vienlīdz svarīgu vietu ieņem arī sociālās un personiskās attiecības, pašizaugsme, rūpes par veselību un tamlīdzīgas jomas, atzīst personības izaugsmes treneris Linards Lapa (http://www.7gudrie.lv). Viņš uzskata, ka cilvēki mēdz "ieslīgt" kādā no sfērām arī tāpēc, ka neapzināti nevēlas risināt problēmas kādā citā dzīves jomā. Tā, piemēram, pārpūle darbā var būt izskaidrojama gan ar nevēlēšanos risināt problēmas attiecībās, gan ar vientulību un kvalitatīvas sociālās dzīves trūkumu.
Turpinājumā Lapa komentē piecas izplatītas problēmas, kas rada klupšanas akmeņus ceļā uz sabalansētu dzīvi, un iesaka, kā tās risināt.
Pārspīlēts perfekcionisms, kas neļauj atslābt ne darbā, ne attiecībās, radot pastāvīgu spriedzi.
Aiz perfekcionista bieži slēpjas cilvēks ar zemu pašnovērtējumu. Dažādu iemeslu dēļ perfekcionisti ir noticējuši, ka viņi nav pietiekami labi, turklāt nevienam. Lai perfekcionists "nepārdegtu", ir svarīgi atlaist grožus vaļīgāk un pieņemt, ka viss vienmēr nebūs perfekti. Kad cilvēks sāk pieņemt sevi, atsakoties no visu citu (visbiežāk – savu vecāku) viedokļiem par pašu, strauji samazinās stresa līmenis un uzlabojas dzīves kvalitāte.
Pārmērīga aizraušanās ar tehnoloģijām ārpus darba laika, kā arī esot kopā ar partneri vai ģimeni.
Arī tad, ja kādu brīdi "sēdēšana telefonā" ir patiesi nepieciešama, drīz vien tā pārtop neapzinātā ieradumā. Šo ieradumu izraisa prāta vēlme būt nemitīgi aktīvam. Pat, ja telefons tiek lietots, lai it kā atslēgtos no darba (piemēram, spēlējot spēlītes, skatoties video kuriozus u.tml.), šis process tomēr nodarbina prātu, neļaujot pilnvērtīgi atslābināties.
Lai tehnoloģijas nebojātu attiecības ar tuviniekiem, ir jānosprauž zināmas robežas. Piemēram, nelietot tālruni bērna sporta spēles un kopīgo maltīšu laikā, neatbildēt uz darba e-pastiem, esot kopā ar ģimeni u.tml.
Neatbildot uz katru tehnoloģiju radīto "kairinājumu", attīstīsies arī lielāka noturība pret stresu un "imunitāte" pret dažādām sīkām nebūšanām.
Aizņemtajā ikdienā nav laika fitnesa nodarbībām un/vai meditācijai vienatnē.
Labākais veids, kā atpūtināt nogurušu prātu ir, aktīvi sportojot vai meditējot, un laika trūkums nav attaisnojums, lai to nedarītu. Mēs ēdam, dodamies uz tualeti un guļam arī tad, ja esam ārkārtīgi aizņemti.
Fiziskās aktivitātes ir tikpat svarīga labsajūtas sastāvdaļa kā viss iepriekšminētais, turklāt lieliski samazina stresu un uzlabo veselību. Laiks tām gluži vienkārši ir apzināti jāieplāno.
Meditāciju var aizvietot ar pastaigu dabā, pievēršot uzmanību detaļām parkā vai mežā, vērojot debesis, kokus, ūdens plūdumu, putnu rosību vai sniegpārslu krišanu. Pat, ja darba dunā nav sanācis pasportot vai izstaigāties, tad var vienkārši atlaisties krēslā, aizvērt acis un austiņās paklausīties dabas skaņas, piemēram, putnu dziedāšanu, viļņu šalkoņu, lietusgāzes skaņas vai tamlīdzīgi. Tas palīdzēs atslēgties un uzkrāt spēkus jaunai dienai.
Laika zagļi: aktivitātes, pasākumi, cilvēki un ieradumi, kas iztukšo nevis bagātina.
Aizņemtam cilvēkam allaž jāizvērtē savas prioritātes – jāizvēlas, kuri cilvēki, nodarbes un notikumi ir patiesi svarīgi, un jānosprauž robežas.
Ja katru rītu biroja virtuvē desmit minūtes produktīvam darbam nozog pļāpīgā kolēģe, pieklājīgi atvainojies un dodies strādāt. Ja pasākumam, kas notiek ārpus darba laika, nav nekādas pievienotās vērtības, dodies mājās pie ģimenes nevis tērē laiku bezjēdzīgās sarunās ar sabiedrības krējumu.
Izplatīti laika zagļi ir arī dažādi un bieži vien – neapzināti – ieradumi. Vienkāršs padoms – aizstāt mazvērtīgas nodarbes ar vērtīgākām. Piemēram, Facebook "lasīšanu" ar grāmatas lasīšanu, kaķu video kuriozu skatīšanos – ar izglītojošiem video.
Rutīna, no kuras nespēj vai baidās izrauties.
Lai cik paradoksāli tas neizklausīos, ne visi cilvēki vēlas būt laimīgi. Par laimi sapņo gandrīz visi, taču bieži cilvēki nav gatavi kaut ko mainīt savā dzīvē, lai šo laimi rastu. Ejot pa vienu un to pašu ceļu var nokļūt tikai tajā pašā vietā. Jauna ceļa iešana paģēr pamest komforta zonu, piemēram, atteikties no ierastām lietām un paradumiem, kā arī šķirties no draugiem – "enkuriem", kuri nepalīdz virzīties uz priekšu un attīstīties, bet notur vietā.
Nereti cilvēki apslāpē savu iekšējo balsi, kas mudina augt, attīstīties un pilnvērtīgi izmantot iekšējo potenciālu, neapzināti radot "fona troksni" – iekrītot nepārtrauktā rutīnā un laika zagļu lamatās. Neviena no šīm metodēm nestrādā ilgtermiņā – agri vai vēlu, bet ar neatrisinātajām problēmām būs jātiek galā. Jo ātrāk tas notiks, jo vieglāk un mazāk sāpīgi tas būs.
