Labi sakravāta ceļasoma ir puse no ceļojuma veiksmes, bet veiksme ir mainīga, jo sieviešu un vīriešu uzskati par ceļojumā līdzi ņemamo mantu un apģērbu izvēli ir krasi atšķirīgi.
Marlēna Dītriha ceļojumos devās reti, toties ceļasomu sakravāšanā viņa bija lietpratēja. Ikvienā pasaules malā kinodīva vēlējās justies tikpat ērti kā savā labi iekārtotajā dzīvoklī. Tādēļ katrā braucienā aktrise devās ar vienpadsmit ceļasomām, kas bija piekrautas ar visdažādākajām mantām un apģērbiem.

Milānas modes kritiķe Anna Pjadži mēdz koķetēt ar apgalvojumu, ka viņai nepieciešamas trīsdesmit ceļasomas - arī tādā gadījumā, ja ceļojums sākas piektdienā un beidzas svētdienā. “Sievietei nepieciešams, lai būtu iespēja katru stundu pārģērbties, un šajā ziņai viņai nedrīkst traucēt nekādi šķēršļi vai ierobežojumi,” uzskata šī sieviete.

Anglijas karalienei nepieciešami 147 saiņi, no kuriem viņa pati iesaiņo tikai vienu vienīgu ceļasomu ar intīmākām lietām. Zināms, ka šīs somas piepildīšanai viņai nepieciešamas tikpat stundas, cik viņas kalpotājiem pārējo 146 ceļa somu sakravāšanai. Turklāt viņas palīgi ir profesionāli mantu saiņotāji.

Vairumam pasaules sieviešu gan nav pieejams šāds personāls, tādēļ vīriešiem nākas krietni ilgi un mokoši gaidīt, kamēr koferi tiek aizpildīti. Kāds gan brīnums, ka vīriešu vidū joprojām aktuāli ir Hamfrija Bogarta vārdi: “Kamēr sievietes kravā somas, vīrieši kļūst par rūdītiem smēķētājiem.” Jāteic, ka aktiera sieva Lorina Bakala šo apgalvojumu vienmēr noraidījusi, jo Bogarts esot viņu apprecējis jau būdams smēķētājs.

Vairumā gadījumu sievietes prot ļoti ekonomiski sakravāt ceļasomas, ja vien ceļasoma ir paredzēta vīrietim. Šādos gadījumos tik tiešām mantu sakravāšanas darbs aizņem maz laika un vietas, bet rezultāts ir viens ar arhitektonisku precizitāti sakravāts koferis. Diemžēl precīzo mantu un apģērbu izkārtojumu vīrietim nāksies nožēlot ceļojuma laikā, jo valkāto apģērbu daudzums koferī aizvien palielināsies, tā ka atpakaļceļā viņam būs jāsēž uz kofera, lai tas turētos ciet.

Kad sieviete kravā savas ceļasomas, pazūd visi ekonomiskie un ekoloģiskie aprēķini. Viņai jāņem līdzi biezas grāmatas, kamēr vīrietim jāiztiek ar laikrakstu, ko lidmašīnā pasniedz stjuarte.

Vissvarīgākais sievietei ceļasomā tomēr pietiekoši liela garderobe, lai uz katru pasākumu būtu iespējams ierasties pareizā tērpā. Šādu iespējamību skaits teorētiski ir neierobežots. Jābūt gatavai arī uz neparedzamiem gadījumiem, tādiem, kā ballei kāda vēstnieka rezidencē vai audiencei pie pāvesta.

Rodas jautājums, kādēļ gan vīrieši sev neizvirza šādas ģērbšanās prasības? Vai atšķirības meklējamas gēnos? Psihologi pētījumā noskaidrojuši, ka jau pirmskolas vecumā trīs ceturtdaļas zēnu dod priekšroku laika pavadīšanai ārpus mājas, turklāt viņiem nav nepieciešams vairāk kā vienas bikses un krekls. Turpretī meitenēm labāk patīk nodarboties ar leļļu sapošanu, kā arī pašām sev piemeklēt dažādas drēbes.

Viltīgā Koko Šanele vīriešu pieticīgo apģērbu modi prata efektīgi izmantot sieviešu apģērbu dizainā, pārsteidzot vīriešus. Vīrišķīgo vienkāršību viņa uzskatīja par nabadzības zīmi. “Ieskatoties vīrieša koferī, varam redzēt, cik vienveidīga ir viņa liecība par savu klātbūtni,” viņa pamato. “Sievietes mantas ir pati pilnība, kas ataino dzīves daudzpusīgumu.”

Ernests Hemingvejs, pilnīgi nesalaužams mačo tipa vīrietis, bija gluži citās domās. Viņaprāt, bija pilnīgi lieki ceļojumā ņemt līdzi ko vairāk par vienu ceļasomu ar zobu birstīti, apakšveļu un tabaku. Hemingveja komentārs par šo pieticīgo aprīkojumu: “Vīrietim nav nepieciešams bieži pārģērbties, jo viņš ir pietiekoši interesants arī tāpat.”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!