Nekad neļauj sev pat domās pie partnera vērsties ar šādām frāzēm: "Gribēsi ar mani satikties - atradīsi iespēju", "es viņam atteikšu, lai jau paskrien man pakaļ" un otrādi -"jo mazāk mēs mīlam sievieti, jo vairāk viņai patīkam". Uzreiz atbrīvojies no ilūzijas, ka kaut kad tev ar šo cilvēku būs ļoti ciešas un mīļas attiecības. Par to, kādas kļūdas nepieļaut, veidojot attiecības ar pretējā dzimuma partneri, padomus sniedz portāls intresnooo.com
1. Orientēšanās uz vispārpieņemtām domām, dzimuma uzstādījumiem vai vecāku priekšstatiem
Stereotipi vispār visai spēcīgi traucē un ierobežo mūsu dzīvi. Tā rezultātā mēs neesam gatavi pieņemt konkrēto cilvēku - tādu, kāds viņš ir, samierināties ar viņa trūkumiem un vājībām, pat ja viņš mums patīk un ir mums piemērots.
2. Ilūzijas, nereālas gaidas
Jebkurās attiecībās, pirmkārt jau, mīlestības pilnās, - mēs pilnos čemodānos nesam savas (bieži neapzinātas) cerības un fantāzijas. Mēs priekš sevis zīmējam brīnišķīgas nākotnes ainiņas. Bet aiz gaidām - atkal jau - stāv reāls cilvēks.
Mēs radām personīgos sapņus, bet to, kas mums ir blakus un uz ko viņš spējīgs, - neredzam.
3. Paaugstinātas un nevajadzīgas prasības
Un kad aiz horizonta princis jau ir parādījies, dzīve jau ir ieplānota, nākamajiem bērniem vārdi izdomāti, viss, viss ir pierakstīts, rodas lūk šis - "bet, kādēļ tu nedari to, ko es no tevis gaidu? , "tu esi vīrietis - tev jāprotas, 'tu esi sieviete - tev jāprotas".
4. Vēlme otru pārveidot
Daudziem no mums mīlestība asociējas ar līdzību. Sajūtām, ka mēs vienādi domājam, mīlam vienu un to pašu, rada tuvības ilūziju, vienotību un drošību. Un šajā "uzpūstajā mākonī" katra atšķirība, nelīdzināšanās otram – tiek uztverta ļoti slimīgi. Un cilvēki nesaprot, - ja viņi viens otru ir iemīlējuši - tādu, "nepilnīgu", tad tas tomēr ir kādu iemeslu pēc. Un ja tas otrs mainīsies, nav nekur rakstīts, ka šis jaunais tev iepatiksies. Vēl jo vairāk - svarīgi, vai tu viņam vairs patiksi.
5. Mēģinājumi attiecībās dominēt
Tāpat tiekšanās būt galvenajam, komandēt, kontrolēt, sniegt padomus, smacēt viņu ar savu mīlestību un nosaukt savus priekšstatus par laimi. Vai ir iespējams šo visu saskatīt attiecību sākumposmā? Ir iespējams, taču nesteidz uzreiz otru aprūpēt, nesasteidz attiecību veidošanos, kamēr cilvēku neesi labi iepazinis. Pavēro, kā viņš attiecas pret citiem cilvēkiem – vecākiem, draugiem, darba kolēģiem.
6. Iepriekšējā punkta otra puse: pazaudēt sevi, esot attiecībās
Gatavība burtiski iemājot mīļotajā cilvēkā, nemitīga pielāgošanās, glābšana, pazemošanās un lūgšanās. Un sirds dziļumos gaidīt atlīdzību par uzupurēšanos - gaidīt pateicību, uzticību vai vismaz "kaut kad viņš sapratīs". Ja tevī nav augsta pašvērtējuma, diemžēl, apkārtējie cilvēki arī jūs necienīs.
7. Komunikācijas pārkāpumi
Tas ir, ja atklātu un drošu attiecību vietā, skaidru lūgumu, mierīgas vēlmju apspriešanas vietā izskan kritika, pretenzijas, abpusēji apvainojumi, "uzbraucieni" un pretrunīga informācija. Kad klausās, bet nedzird, kā kaut kas nav kārtībā - cērt durvis, klusē, norobežojas. Vai domā: "viņam pašam jāsaprot, ko es vēlos".
8. Spēles
Uzturēt iekaroto un pēc tam - salauzto siržu - sarakstu. "Gribēsi ar mani satikties, atradīsi iespēju", "es viņam tagad atteikšu, lai jau paskraida man pakaļ" un otrādi - "jo mazāk mēs sievieti mīlam, jo vairāk viņai patīkam". Uzreiz atbrīvojies no ilūzijas, ka kaut kad šī spēle pāraugs cietoksnī - partnerattiecībās. Tā nenotiks.
9. Iepuvušu banānu teorija
Katram no mums ir negatīvās rakstura iezīmes. Un attiecību sākumā mums ir tendence slēpt savus "iepuvušos banānus" aiz muguras, izstarojot tikai pašu labāko un gaišāko savas personības pusi. Bet, kad objekts uzķeras, tad mēs viņam piedāvājam šos iepuvušos banānus: "Bet kas? Tas ir mans raksturs, paciet!". Ja mēs nespējam būt tādi, kādi esam, īsti, iespējams, šīs nav tās attiecības, pie kurām vajadzētu turēties.
