Katram noteikti būs savs skaidrojums vārdam dēmoni. Bet viens ir skaidrs – katram no mums tie ir, stāsta Ašmane. Tās ir kā nepilnības, ne pārāk jaukas sajūtas un emocijas, kuras dažkārt liek par sevi manīt, piemēram, greizsirdība, skaudība, naids, nevēlēšanās saprast un atzīt vai pieņemt utt. Tā tiek dēvēta arī par cilvēka ēnas pusi.
"Tas ir normāli, ka katram ir savi dēmoniņi, jo neviens uz šīs zemes nav perfekts un ideāls. Un nevajag arī būt... Bet visi uz to tiecas! Un kaut kādā mērā tas ir labi." Ašmane skaidro – problēmas rodas tajā brīdī, kad vēlme kļūt ideālam spēlē pārāk būtisku lomu dzīvē, iedzenot cilvēku stresā. Kļūt ideālam nav iespējams. "Mums šūpulī ir ieliktas kā labās, tā sliktās lietas. Piemēram, labās – prieks, mīlestība, vēlme būt kopā. Bet ieliktas ir arī negatīvās, piemēram, agresija. Abas ir nepieciešamas. Bez prieka mēs nevarētu baudīt, bet bez agresijas – aizsargāt sevi. Tikai agresijai būtu jābūt rāmjos."
Ašmane rezumē: "Kaut kādā mērā ir "normāli", ka mums visiem ir savi dēmoniņi. Jautājums ir – cik briesmīgi tie ir intensivitātes un dziļuma ziņā?
Brīdis, kad apjaušam par savām un partnera ēnas pusēm
Kolīdz attiecības mazliet vairāk nostabilizējas un mēs jūtamies drošāki, tad var līst ārā un pieteikt sevi cilvēka ēnas puse. Pieaug pretenzijas, kritika, pārmetumi.
Kuras ir visbiežākās traumas, kā dēļ paliekam neapmierināti?
'
Pareizajai atbildei var tikt vieglāk klāt, ja atskatāmies pagātnē.
Kādas traumas ietekmē vairāk – paša piedzīvotās vai citu?
Sajūtām nav ne laika, ne telpas ne loģikas. Tās vienā momentā ir dzīvas tiklīdz rodas līdzīga situācija.
Ko darīt? Kā palīdzēt?
