Tu šūpojies šaubu šūpolēs starp attiecībām – vecajām un jaunajām. Tu nespēj pilnībā atvadīties no šīm attiecībām, kaut arī tās ir zaudējušas perspektīvu. Saņemies un pieņem lēmumu dzīvot tā, lai Tev pašai labāk.

Lasītājas vēstule: Mani sauc Ilze. Vairāk kā trīs gadus es draudzējos ar kādu puisi. Kādu laiku mēs pat dzīvojām kopā (vairāk kā gadu), viņš bija greizsirdīgs, viņam nepatika mani draugi, un es aizgāju prom. Mēs palikām kopā, bet dzīvojām atsevišķi.

Tad es iepazinos ar kādu citu cilvēku, kura attieksme pret mani ir brīnišķīga. Viņš par mani ļoti rūpējas un vispār ir foršs. Viņa dēļ es pametu savu draugu, kurš tagad bieži man zvana it kā, lai vienkārši parunātos un stāsta par savām attiecībām ar citām meitenēm, ne nu gluži stāsta, bet liek noprast, ka tādas ir. Un es, to klausoties, izjūtu gandrīz vai fiziskas sāpes, un man gribas skriet pie viņa atpakaļ un prasīt, lai mēs sākam visu no jauna.

Bet kad es esmu kopā ar tagadējo draugu, es par iepriekšējo pat nedomāju, jo abu attieksme pret mani ir tiešām ļoti atšķirīga. Vai var uzskatīt, ka es esmu gatava sākt jaunas attiecības, ja manas sajūtas pret bijušo puisi ir tādas?

Ar cieņu Ilze

Eksperta atbilde: Ilze, šķiet, ka Tu dotajā situācijā šūpojies savu šaubu šūpolēs starp attiecībām – vecajām un jaunajām. “Vecais” tik viegli nelaiž vaļā, jo ir iedibināta zināma piesaiste, tāpēc puisis Nr. 1 neapzināti spēlē uz stīgām, kas izsauc greizsirdību un neļauj pilnībā atvadīties no šīm attiecībām, kaut arī tās ir zaudējušas perspektīvu. Tavu gatavību jaunām attiecībām apstiprina Tava spēja tās uzsākt un izjust apmierinājumu. Tālāk prognozēt nav iespējams. Saņemies un pieņem lēmumu dzīvot tur, kur Tev pašai labāk.
Ar cieņu, ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Lasītājas vēstule: Ar draugu esam pazīstami jau sešus gadus. Attiecībās ir bijusi kopdzīve, šķiršanās, atkal tagad kopdzīve. Abi esam ļoti emocionāli, vienīgi man viss iet “pa gaisu”, bet viņš nēsā to dusmu nastu sevī.

Esam izveidojuši ar viņa atbalstu arī kopīgas sadarbības pamatus, kuriem būtu jābūt tālejošiem. Bet mūsu savstarpējās attiecībās atkal ir iestājusies dziļa krīze. Viņš kā pašpārliecināts cilvēks saņēmis no manis apvainojumu un nevēlas piedot, darbs zaudē no mūsu saspīlētajām attiecībām, vakari mājās ir kā naida no viņa puses pieblīvēti.

Uz jautājumu, vai es vairs viņam neliekos interesanta, atbild, ka esmu ļoti pievilcīga, bet uzvedība…, viņam es iedevu pļauku, kad biju aizskarta, ko viņš atkal uzskata, ka nepelnīti, jo aizskart mani ir pierasta lieta. Kaut esmu sen atvainojusies par aizskaršanu, kaut arī tas nebija nepelnīti, uzlabot attiecības, es jūtu, nevēlas.

Ja saku, ja viņš nevēlas vairs ar mani dzīvot, ja tik ļoti viņu kaitinu, var doties prom (finansiāli var to atļauties), uz ko reaģē ar nesakarīgām dusmām. Guļam vienā gultā, katram sava sega, sekss ir aizmirsts nu jau mēnesi, kaut arī es esmu centusies, uz ko nācies saņemt pazemojošu atraidījumu.

Vakaros pēc darba dienas viņš mēdz daudz izdzert alkoholu, kaut gadu bija pilnīgi nelietojis. Strādā viņš daudz, gudrs, bet ar attiecību stabilitāti viņam vienmēr bija problēmas. Ko lai daru, vai lai zaudējot pašcieņu mēģinu tuvoties, lai tiktu atkal atgrūsta, vai lai pieņemu viņa spēles noteikumus -redzēs kas tālāk būs.

Es viņu mīlu, tā ir mana mūža mīlestība, mīlu viņu zinot viņa melnumiņus. Bet zaudēt pašcieņu nevēlos. Vismaz pagaidām neiet prom no manis, bet arī attiecības nevēlas uzlabot, mainīt saspīlējumu. Esmu nonākusi līdz pēdējai izmisuma robežai. Sāpe manī ir klusa un dziļa. Kāpēc viņš neiet prom, bet turpina mani mocīt ar savu vienaldzību esot blakus.

Ar cieņu, Margarita

Eksperta atbilde: Lasot Tavu vēstījumu, man šķiet, it kā Tu teiktu: “Dzīvot pa vecam vairs nespējam, bet pa jaunam – neprotam.” Ļoti žēl, ka tā notiek, pēc visa spriežot, ar jauniem, gudriem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Man nākas domāt (jo zināt par jums abiem nezinu tikpat kā neko), ka abi jūs esat iestiguši aizvainojumā un liesmās. Ja viens ir nomierinājies, tad otrs uzpūš oglēm, lai atkal liesmas pieķeras. Tad atkal dusmīgi esat abi, un rodas jauni postījumi attiecībām. Tikai “pūšat” katrs savā veidā – viens skaļi iekaistot, bet otrs salti klusējot. Varbūt, ka arī ārpus konflikta jūs mēdzat par kādām lietām sarunāties katrs savā, otram ne gluži saprotamā valodā.

Par pašcieņu. Ja runa par attiecību saglabāšanu ir pašcieņas zaudēšana, tad šo attiecību jēga man liekas visai apšaubāma. Tas būtu it kā ultimāts: “Atsakies no kaut kā sev svarīga, izsvied daļu no sevis, un tad es Tevi pieņemšu.”

Par Tavu draugu. Es pieļauju, ka viņš varētu justies tā – nav viegli palikt, bet neiespējami aiziet. Atcerieties par piedošanu. Tas, kas piedots, var tikt arī aizmirsts.

Ar cieņu, psihoterapeits Juris Blumbergs.

DELFI pateicas par sadarbību Latvijas Ģimenes Centra ārstiem. Kādi jautājumi par dzimumattiecībām Tev vēl šķiet apspriešanas vērti? Raksti uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv, un mēģināsim rast atbildi kopā.

Latvijas Ģimenes Centra adrese: Rīga, Kaņiera 10a. Tālruņi reģistratūrā: 7132165 un 7132164.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!