Pirms neilga laika jau vēstījām par pieredzi, kas gūta, izmēģinot aplikācijas Tinder sniegtās iespējas. Tāpat portālam Viņa.lv savās sajūtās dalījās arī Diāna un Edgars, kuriem pāris klikšķu kādā no pašmāju iepazīšanās portāliem bija viss, kas nepieciešams, lai viens otram teiktu jāvārdu pat pēc samērā neilga pazīšanās laika.
To, ar kādiem zemūdens akmeņiem var nākties sastapties, savu otro pusīti meklējot ar interneta starpniecību, skaidro psihoterapeite Aija Apele. Tāpat piedāvājam iepazīties arī ar Cālis.lv formumos minētajiem viedokļiem un pieredzi par attiecību veidošanu, izmantojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.
"Interneta vide, atšķirībā no reāla, dzīva kontakta ar cilvēku dabiskā vidē, piedāvā daudz lielākas iespējas "dubultajai grāmatvedībai". Tomēr mēs nevaram apgalvot, ka inteneta vidē satiekam tikai nenopietnus, melīgus, apjukušus vai nenobriedušus, bet, piemēram,- birojos un bibliotēkās - tikai nobriedušus indivīdus ar apzinātiem attiecību mērķiem. Iesaistoties jebkurās attiecībās - virtuālās vai tādās, kur partneris ir apskatāms, novērojams un novērtējams realitātē, savstarpējā mijiedarbībā - svarīgākais ir atcerēties par daudzveidību - cilvēkiem ir ļoti dažādi nolūki un atšķirīgs personības briedums," stāsta Apele.
Interneta vide, atšķirībā no reāla, dzīva kontakta ar cilvēku dabiskā vidē, piedāvā daudz lielākas iespējas "dubultajai grāmatvedībai". Tomēr mēs nevaram apgalvot, ka inteneta vidē satiekam tikai nenopietnus, melīgus, apjukušus vai nenobriedušus, bet, piemēram,- birojos un bibliotēkās - tikai nobriedušus indivīdus.
"Vairāk nobriedušie - tādi, kas labāk apzinās paši sevi un savus dzīves, tajā skaitā arī attiecību, mērķus - neradīs būtiski atšķirīgu "avataru", uzdodot sevi par personību, kura, faktiski ir iluzora jeb falša,- piemēram, precētam izlikties par neprecētu; tādai (vai tādam), kas vēlas tikai seksu, uzdoties par nopietnu attiecību tīkotāju; četrdesmitgadniekam uzdoties par 30 gadus vecu un tamlīdzīgi.
Saprotams, ka jebkurš sevi cienošs sarunas partneris ir, pamatoti sadusmots, ja tiek krāpts ar negodīgu informāciju - tas ir dabiski, jo nevienam nepatīk apzināta maldināšana, tomēr tā ir tikai daļa, ko varam sastapt gan dzīvē, gan interneta vidē, kur vieglāk krāpties.
Sarežģītāk ir tad, kad maldinātājs pats ir sapinies savos melos un radījis falšu paštēlu, kuram tic, stūrgalvīgi noraidot realitāti, un no sirds sevi prezentē spožajā ilūziju gaismā.
Piemēram, dzīvē vīlies, nomākts, aizvainots indivīds, sevi var pozicionēt kā dzīvespriecīgu un veiksmīgu, tikai, nezin kāpēc, sarakstē ir īgns, rupjšs un aizskarošs. Bieži sastopama situācija, ka aiz apzīmējuma "vēlos nopietnas attiecības" tuvo attiecību tīkotājs tā arī nekad nepiekrīt satikties klātienē.
Vai, gluži pretēji, sauklis "man nevajag attiecības, esmu pašpietiekams", slēpj izmisušu vientuļnieku, kas "virtuālā online atturībā" pavada mēnesi pēc mēneša (bet varbūt arī - gadu, pēc gada?).
Šādā situācijā par attiecību partneri ir kļuvis pats portāls. Jūs teiksiet: "Portāls nevar būt partnerattiecību objekts,", bet te ir manis minētā daudzveidība, jo, izrādās, ka var - daži cilvēki dod priekšroku nedzīviem vai arī "iluzori dzīviem" attiecību objektiem.
Dzīvē vīlies, nomākts, aizvainots indivīds, sevi var pozicionēt kā dzīvespriecīgu un veiksmīgu, tikai, nezin kāpēc, sarakstē ir īgns, rupjšs un aizskarošs. Bieži sastopama situācija, ka aiz apzīmējuma "vēlos nopietnas attiecības" tuvo attiecību tīkotājs tā arī nekad nepiekrīt satikties klātienē.
Ko šādā situācijā darīt? Atzīt, ka esat bezspēcīgi! Ja teiksiet: "Tas ir dīvaini, tas ir apmāns un pašapmāns", tad ilūzijā iestigušais indivīds, kas svēti tic izdomātajam "falšajam es", jeb, faktiski, mīt falšā patībā, visticamāk, pārtrauks saziņu, jo no realitātes ir jābēg kā no uguns - tā izgaismo pārāk daudz sāpīgas patiesības par sevi.
Tātad aiz grandiozas ilūzijas slēpjas nobijies un nevērtīguma nomocīts cilvēks, kuram šobrīd vajadzīga bieza, neīsta patība, lai justos stabilāk. Neīstā, falšā daļa tieši proporcionāli atspoguļo slēptās nevērtības sajūtas, kas mīt indivīdā.
Apkopojot, ja mēs aplūkojam dažādos attiecību nolūkus un variācijas (šeit komentēju tikai mazu daļu), mums jāazīst, ka katram ir tiesības meklēt savu vajadzību apmierinājumu, tik tālu, cik šo vajadzību apmierināšana nav vardarbīga, savai vai citu cilvēku veselībai vai dzīvībai kaitējoša, un pretlikumīga. Tāpēc, galvenais, - pieskatiet paši sevi un esiet gatavi daudzveidībai, ar kuru varat sastapties!" aicina psihoterapeite.
Turpinājumā piedāvājam portāla Cālis.lv forumos minētās atziņas un pieredzi, ko tā lietotāji guvuši, izmēģinot iepazīšanos ar interneta starpniecību.
- "Mana pieredze ir ļoti negatīva. Tur neko nevar atrast. Tikai krāpniekus. Vispār jau mūsdienās visprātīgāk ir būt vienam."
- "Jā, visi labie eksemplāri principā jau aizņemti. Pieejami pamatā tikai apkārtstaiguļi, dažāda tipa brāķi un tādi, kuri nevienai sievietei nav vajadzīgi. Bet ar tādiem, kā tautā saka, ar diegiem nav aršana..."
- "Pieredze pozitīva, jau septiņi gadi pavadīti kopā ar cilvēku, kuru iepazinu tieši tur. Ja filtrē tekstus un personības, tad tīri vienkārši tur ir iespējams atrast sakarīgu kadru."
- "Tad jau labāk kādos pulciņos un kursos iesaisties, lielāka iespēja kaut ko atrast, pie reizes ko jaunu apgūsi. Portālos ātri var seksu un laimes meklētājus atrast, bet nopietnas attiecības tikai, ja paveicas."
- "Meklēt vīrieti iepazīšanās portālā ir tas pats, kas meklēt auto Maskavas ielas plačos."
- "Šajā iepazīšanās veidā jāiegulda vairāk laika un pacietības, līdz satiksi to cilvēku, ar kuru būs vairāk kā viens vai trīs randiņi (kādreiz arī paveicas uzreiz, bet, manuprāt, reti). Saku no savas un citu pieredzes. Un ir arī gadījušies tādi, kas pēc pirmā randiņa ir iemīlējušies, bet pēc otrā - pazūd. Un tam nav nekāda sakara ar mani, vai tevi, tā vienkārši ir, ka cilvēks saprot, ka tas otrs nav viņa gaumē (un otrādi). Un labi, ka saprot tik ātri, nevis pēc mēnešiem."
Aiz grandiozas ilūzijas slēpjas nobijies un nevērtīguma nomocīts cilvēks, kuram šobrīd vajadzīga bieza, neīsta patība, lai justos stabilāk. Neīstā, falšā daļa tieši proporcionāli atspoguļo slēptās nevērtības sajūtas.
- "Iepazinos tieši internetā un apprecējāmies arī. Tas gan bija vairāk kā piecus gadus atpakaļ. Es gan vīru nemeklēju, piereģistrējos aiz neko darīt. Bija daži randiņi, neskaitāmi uzaicinājumi tikai uz seksu. Neņem galvā un vai nu izmanto, vai ignorē."
- "Ir tāda lieta, ka daudziem tikai izklaides prātā, bet ņem visu vieglāk - arī iešana uz randiņiem ir forša. Kas tad tev? Pakafijo, skaties filmas, dodies izbraucienos! Dzīve kļūs krāsaināka. Ne jau uzreiz vīru atradīsi."
- "Es negribu strīdēties, tikai runāju pēc savas pieredzes… Nezinu, varbūt es biju "uz Marsa" bet tajā laikā, kad iepazinos internetā, satiku pat ļoti daudz sakarīgu un labu vīriešu. Bet tas, ka kāds nav manā gaumē, vai es viņa gaumē, nenozīmē, ka viņš nav normāls."
- "No sākuma vajag atmest domu, ka primārais ir atrast naudīgu vīru… Pieej tam ar interesi, ar humoru, ar izklaidi…"
- "Es savā laikā iepazīšanās saitos, čatos utt. pavadīju gandrīz divus gadus… Bija tādi, ar kuriem gāju uz randiņiem, bija tādi, kurus pamanot randiņa vietā muku pa gabalu - visādi bija..."
- "Ar tagadējo vīru arī iepazinos internetā - principā man vajadzēja tikai kompāniju, lai aizietu uz izstādi... Tā jau vienpadsmito gadu ejam un mums ir divi bērni."
- "Zinu meitenes, kas meklē pēc ļoti konkrētiem kritērijiem - darbs, auto, nauda, dzīvesvieta utt. un nekas neizdodas... Varbūt tie vīrieši to jūt? To, ka uz viņiem skatās kā uz preci? Kā glābiņu izmisumā?"
- "Par bailēm iet uz randiņiem - man vienai paziņai esot gadījies tā, ka norunātajā satikšanās vietā vīrietis pienāk, paskatās, pasaka: "Paldies, nē!" un abi šķiras. Tas varētu būt traumējoši. Viņai gan nekādu traumu tas neradīja, vienkārši esot dīvaini šķitis."
- "Nekas slikts no vīra meklēšanas portālos jau nu gan nav, jo daudzi ir aizņemti darbos un vakaros iet mājās, nevis pa tusiņiem un bāriem, mistiskām aktivitātēm u.tml. Laika citreiz ir maz, tāpēc izvēlas iepazīties internetā, jo tas ir pieejamāk un ātrāk atsijājas neatbilstošie kandidāti. Es esmu iepazinusies veiksmīgi internetā un arī apprecējusies."
Par bailēm iet uz randiņiem - man vienai paziņai esot gadījies tā, ka norunātajā satikšanās vietā vīrietis pienāk, paskatās, pasaka: "Paldies, nē!" un abi šķiras.
- "Mana mamma, kad palika atraitnēs, arī izdomāja iepazīties internetā (jo kur gan iepazīties savos 50+?) un no sākuma uztaisīja normālu profilu, normālas bildes, materiālais stāvoklis, viss forši utt., bet pievilkās tikai pilnīgākie lohi. Pēc tam viņa uztaisīja pilnīgi nejēdzīgu profilu, ka ir nezin kāda skarbā mātīte, kurai no večiem vajag tikai naudu, super riebīgs raksturs, neko nepelna, ir pieci bērni utt. Un, tici vai nē, tajā brīdī uzradās arī normāli kandidāti - acīmredzami novērtējot viņas humora izjūtu - un lohi atsijājās, jo nobijās, ka, ja nu tiešām pieci bērni."
- "Mani secinājumi – kā mana māsa, starp citu, perfekti noformulēja: "Jebkurā dīķī var izzvejot pērles, tikai tas jāmāk un tam jātērē daudz resursu un enerģijas." Un ir svarīgi, ka ar to otru cilvēku ir interesanti. Interneta randiņu momentos es sapazinos tikai ar foršiem un interesantiem vīriešiem, šad tad aizgāju uz randiņiem, visi bija nodrošināti, inteliģenti, interesanti sarunu biedri. Varbūt mīkla vienkārši ir faktā, kā pats sevi pozicionē?"
Ja savu mīļoto cilvēku sastapi internetā, izmantojot iepazīšanās portālu un sociālo tīklu sniegtu laimīgu nejaušību, kā arī vēlies savā stāstā dalīties ar citām Viņa.lv lasītājām, sūti vēstuli uz sieviete@delfi.lv!
