“Man ir radusies slēgtā telpa. Man bija puisis, ar kuru ilgu laiku draudzējāmies, līdz nonācām pie seksuālajām attiecībām....Viņa vārdi skanēja - 'nē, vēl nē', ar to tad arī pietika. Manā priekšā aizvērās durvis. Durvis, kuras es neesmu spējusi vēl arvien atvērt. Ar šo puisi mēs drīz vien izšķīrāmies.”
Lasītājas vēstule:

Laikam jau neko jaunu neuzrakstīšu. Mana vēstule skars tās pašas intīmo brīžu problēmas. Man ir radusies slēgtā telpa. Man bija puisis, ar kuru ilgu laiku draudzējāmies, līdz nonācām pie seksuālajām attiecībām. Pirms viņa man jau bijušas seksuālās attiecības ar savu iepriekšējo draugu un viss bija lieliski.

Uzsākot šīs seksuālās attiecības radās problēma. Tā sākās momentā, kad mēs mīlējāmies. Es biju tuvu orgasmam, un viņš to juta. Viņa vārdi skanēja - 'nē, vēl nē', ar to tad arī pietika. Manā priekšā aizvērās durvis. Durvis, kuras es neesmu spējusi vēl arvien atvērt. Ar šo puisi mēs drīz vien izšķīrāmies (šķiršanās pamatā nebija tikai seksuālās problēmas).

Man ir draugs. Ļoti jauks, maigs un saprotošs. Viņš cenšas man palīdzēt, jo esam runājuši par šo tēmu, bet ikreiz kad mēs mīlējāmies, manī kaut kas aizveras. Saprotu, ka šo problēmu nevar atrisināt ar interneta palīdzību, bet varbūt varētu ieteikt, ko darīt.
Jau iepriekš pateicos, ka uzklausījāt.

Līga

Eksperta atbilde:
Lasot Tavu komentāru, gribas teikt atkal un atkal - nereti seksuālajās attiecībās izpaužas pavisam cita rakstura problēmas, kas mēdz būt saistītas ar paša personību un saskarsmi ar otru, Tev tuvu un nozīmīgu cilvēku. Patiešām ir grūti minēt, kas tieši ar Tevi notika mīlēšanās laikā, dzirdot "vēl nē":

  • Tu juties ignorēta,
  • Tu juties apspiesta,
  • Tev šķita, ka Tavām vēlmēm nav vērtības,
  • Tu domāji, ka viņam ir vienalga,
  • Tu baidījies, ka... esi par strauju, par seksuālu, par stipru, par atklātu, par izlaidīgu, par labu...?
  • Tu juti dusmas par... viņa takta trūkumu, neveiklību, Tevis nenovērtēšanu, Tavu vēlmju neizpratni, vājumu, egoismu, savtību, nemākulību, nevīrišķību...?

Vēl paliek daudz variantu, kurus te nenosaucu, bet kurus vēl varētu atrast. Katrs no šiem mazajiem iemesliem darbojas kā noteikta aizturoša mehānisma atbrīvotājs un šis psiholoģiskais bremzējošais mehānisms rada sajūtu, ka telpa noslēdzas, kaut kas nenotiek vai neiet tālāk. Pie kam, es nezinu, kas tieši notiek ar Tevi - Tev pašai jāmēģina saprast, ko pārdzīvotais ir Tevī sabojājis, kas ir pazudis - uzticība, iekšēja atbrīvotība, brīvība, seksuāla interese? Varbūt pretēji, tas Tevī ir radījis bailes no kaut kā?

Mēģini saprast no kā. Ja tas izdodas, atliek sev vaicāt, ko man vajag, lai to pārvarētu. Pie šī punkta man arī jāapstājas, jo nav iespējas tālāk neko nojaust.

Patiesībā Tavs piemērs ir ļoti ilustratīvs, lai saredzētu, ko var līdzēt neitrāls speciālists, protams, tāds, kurš Tev ir piemērots visās iespējamās nozīmēs - psiholoģiskā komforta ziņā, dzimuma ziņā, uzticības sajūtas ziņā un pārliecībā par profesionālo kompetenci.

Ar saviem jautājumiem šāds cilvēks palīdzēs ātrāk saprast, kur meklējamas atbildes, kurā sfērā, jo ir vispār zināmas pazīmes, kuras no malas var novērot, jo tās ir zinātniski pamatotas un pietiekoši pētītas – psihei, tāpat kā miesai, ir sava anatomija – tādēļ trenēts psihologs vai terapeits to var noteikt pēc Tava stāstījuma.

Tas ir iemesls, kāpēc lielākā daļa psihospeciālistu iztaujā par pagātni un piedzīvoto – tā ir psihes anatomijas izpēte. Tas var izrādīties nepatīkams process, sevišķi tiem, kuri ir cietuši vai nu fiziski vai psiholoģiski. Stāstot, sajūtas nāk atpakaļ un var radīt psihiskas sāpes, gluži tāpat, kā izmeklēšanās pie nopietnām fiziskām slimībām ir sāpīgas un nepatīkamas, bet to dara diagnozes un ārstēšanas dēļ.

Šo procesu iespējams kontrolēt no malas jeb to var kontrolēt speciāli apmācīts cilvēks - kā mēs zinām, psihoterapeits vai psihologs. Ir cilvēki, kas intuitīvi zina, kas smagos brīžos otram jāsaka, bet tā nav sava viedokļa paušana vai tikai mierinājums vai kas pozitīvs. Caurmērā šādi vārdi rada izjūtu, ka otrs mūs saprot un precīzi zina, par ko mēs šobrīd satraucamies.

Šādu iespaidu dod arī darbs grupā, kurā ir cilvēki ar līdzīgiem pārdzīvojumiem. Ja ir iespējams saprast un novērtēt eksistējošo psiholoģiskās funkcionēšanas traucēkli, rodas atklāsme, kas pašam būtu jādara, lai turpmāk ciešanas neatkārtotos.

Tieši šo procesu nav iespējams nedz īsti aprakstīt, nedz ilustrēt, tas ir rezultāts, ko tie cilvēki, kas to ir izjutuši, var aprakstīt. Varu tikai teikt, vadoties no savas pieredzes klienta lomā un no saviem pacientiem, ka pēc tam šķiet neticami, kā agrāk varēja būt savādāk un tik grūti ...

Ar cieņu, ģimenes psihoterapeite Dr. Anita Plūme.

DELFI pateicas par sadarbību Latvijas Ģimenes Centra ārstiem. Kādi jautājumi par dzimumattiecībām Tev vēl šķiet apspriešanas vērti? Raksti uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv, un mēģināsim rast atbildi kopā.

Latvijas Ģimenes Centra adrese: Rīga, Kaņiera 10a. Tālruņi reģistratūrā: 7132165 un 7132164.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!