Labdien Anita.
Es ilgi nevarēju saņemties un Jums uzrakstīt. Izlasot šo rakstu par gadu starpību, tomēr saņēmos.
Sākšu ar to, ka man ir 25 gadi, bet manam vīrietim - 50! Mani tas nepavisam neuztrauc. Dzīvojam kopā jau divus gadus. Viņš (viņu sauc, pieņemsim, ka Jānis) grib nokārtot šīs attiecības oficiāli, bet man it kā kāds no iekšienes atturētu. Ne jau tāpēc, ka man bail no nākotnes, bet viņa nepamatotā greizsirdība spēj visu labo izpostīt. Ir gājis visādi, lielākoties strīdi par nepamatotu greizsirdību, bet kad salabstam, viss it kā kārtībā, bet iekšā vienalga, it kā kāds urdītu "Tu taču nebiji vainīga".
Bet tas viss pāriet, un atkal viss ir jauki, tikai mani nomāc tas, ka es nepalieku šos divus gadus stāvoklī. Mums ir regulārs sekss, braukāju pie Jums uz centru. Man pārbaudīja olvadu caurlaidību, arī viņam ir viss kārtībā, bet nekā... Jānis arī to ļoti pārdzīvo, cenšas mani uzmundrināt un atbalstīt... (pirms tam es dzīvoju ar puisi, bet no grūtniecības neesmu nekad izsargājusies, arī aborts man nav bijis). Mani tas sāk nomākt, daktere ir ļoti jauka un iecietīga pret mani, bet man rodas nepilnvērtības komplekss....
Es saprotu, ka pa internetu neko neatrisināt, bet man ļoti gribējās parunāt ar kādu par šo problēmu.
Ar cieņu Elza
Atbild Dr. Anita Plūme:
Mīļā Elza, Pirmkārt, paldies par uzticēšanos un sadūšošanos par savu sāpi runāt. Tevis aprakstītā situācija ir samērā tipiska, jo vecākajam partnerim nereti uzmācas nedrošība un privātīpašnieciskas vēlmes savu jauno, pievilcīgo partneri turēt sev cieši klāt, daudz ciešāk, nekā tas var būt pieņemams otram. Tas izpaužas kā greizsirdība. Jādomā, tas sevišķi sāp un aizvaino, ja tā nav pamatota.
Tā veidojas modelis, kad viens drusku uzmana par daudz, bet otram nākas aizstāvēties, tādējādi radot vēl lielākas aizdomas. Nesagaidu, ka Tu piekritīsi tālākajam secinājumam, tomēr es ņemtos apgalvot, ka šādās attiecībās trūkst savstarpējas uzticēšanās un paļaušanās, bet šīs abas komponentes ir svarīgas, jo veido labu, veselīgu attiecību pamatu.
Tālāk tas liek domāt par zināmu psiholoģisku diskomfortu, slēptām bažām un bailēm katram partnerim. To var censties aizmirst, bet par nožēlu, šīs jūtas liek par sevi manīt atkal un atkal, kas jūsu gadījumā izpaužas kā nepamatotas greizsirdības lēkmes un, acīmredzot, neliels ķīviņš.
Vadoties no šāda secinājuma, es patiešām praktiski ieteiktu vispirms tikt ar šo problēmu galā, jo šāds stāvoklis rada lielu iekšēju stresu, kas var būt viens no faktoriem, kāpēc grūtniecība neiestājās. Diemžēl es nevaru neko konkrētu ieteikt, bet kā parasti jāmēģina lietas pārrunāt. Ja pašiem nepadodas, meklējiet laulību vai ģimenes terapeitu.
Vēl viena svarīga piebilde - nevaino sevi, jo tā patiešām nav Tava vaina, ka bērniņš sevi nepiesaka. Viņš zinās, kad tam nākt, jo gaida laiku, kad Tu būsi mierīga un piepildīta ar drošības sajūtu, lai varētu viņam pievērsties!
Ar cieņu un vēlot veiksmi, Anita
DELFI pateicas par sadarbību Latvijas Ģimenes Centra ārstiem. Kādi jautājumi par dzimumattiecībām Tev vēl šķiet apspriešanas vērti? Raksti uz e-pasta adresi sieviete@delfi.lv, un mēģināsim rast atbildi kopā.
Latvijas Ģimenes Centra adrese: Rīga, Kaņiera 10a. Tālruņi reģistratūrā: 7132165 un 7132164.