Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieku īstenotajā pētījumā, kas ildzis sešus mēnešus, analizējot 2001. gadā laulāto pāru demogrāfiskos un sociālos rādītājus un to izmaiņas no 2001. līdz 2016. gada sākumam.
2001. gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, bet sievietes – 28,5 gadi. CSP pētnieki secinājuši, ka, palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, savukārt vecuma starpība to neietekmē.
2001. gadā Latvijā noslēdza 9 256 laulības, no kurām aptuveni katra ceturtā kādam no pāra bija otrā laulība.
Pētījumā tika analizēti oficiālās statistikas dati par 9 212 laulātajiem pāriem, kuri slēdza laulību 2001. gadā, izslēdzot 42 pārus – ārvalstniekus. No 9 212 pāriem 2016. gada 1. janvārī vairāk nekā puse laulāto joprojām bija precējušies, trešdaļa – šķīrušies, bet septiņi procenti laulību bija beigušās, jo kāds no laulātajiem bija miris. No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem ceturtdaļai pāru šobrīd nav bērnu, 34,6 procentiem ir viens kopīgs bērns, trešdaļai pāru ir divi bērni, astoņiem procentiem – trīs bērni un posotram procentam – četri vai vairāk bērni. Šajos rādītājos nav iekļauti viena laulātā bērni.
No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem katram desmitajam pārim bija kopīgi bērni, jau noslēdzot laulību. 23,4 procenti pāru savu pirmo bērnu sagaidīja tai pašā gadā, kad laulājās, savukārt 21 procents pāru pirmo bērnu sagaidīja nākamajā – 2002. gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima trīs – septiņus gadus pēc laulībām, bet trešie bērni visbiežāk piedzima astoņus – 12 gadus pēc laulībām.
Biežāk šķirtas laulības četrus – septiņus gadus pēc to noslēgšanas, savukārt šķirto laulību skaita pieaugums, kuru ilgums bija 10 – 11 gadi, sakrīt ar laiku, kad laulības sāka šķirt pie notāriem.
2016. gada sākumā no visiem pāriem, kuri noslēdza laulību 2001. gadā un joprojām ir precējušies, lielākā daļa pāru dzīvo turpat, kur 2001. gadā.
Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas. Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.
Analizējot 2001. gadā laulāto pāru izglītību, izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību (10 gadus pēc laulībām). No visiem pāriem katrai ceturtajai sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5 procentiem pāru abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet katrā piektajā pārī tikai vīrietim ir augstāka izglītība.
Pētījumā secināts, ka mazāk izglītots vīrietis ir lielāks "drauds" laulībai (iespēja palikt kopā 43 procenti) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 48,6 procenti). Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
Analizējot 2001. gadā noslēgtās laulības, CSP pētnieki prognozē, ka pieskaitot 32,6 procentus pāru, kuri līdz 2016. gada 1. janvārim jau ir šķīrušies, no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem dzīves laikā izšķirsies gandrīz puse pāru. Savukārt 53 procenti paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.
Līdz 1991. gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. 1991. – 1996. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vērojama paradumu maiņa – strauji samazinājās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk saruka šķiršanās gadījumu skaits (samazinājās arī relatīvie rādītāji).
Sākot ar 1996. gadu, Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu. Laulību skaits atkal būtiski pieauga 2007. un 2008. gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011. gadā, līdz ar atvieglotu laulības šķiršanas procedūru un iespēju šķirt laulību pie notāra, šķirto laulību skaits pieauga.
Pētījums par pāriem, kuri noslēguši laulību Latvijā 2001. gadā, prezentēts Latvijas Universitātes 74. konferences sekcijas sēdē "Depopulācijas riski un izaicinājumi". Pētījuma mērķis ir sniegt laulāto pāru raksturojumu (bērnu skaits, izglītība, vecums laulājoties, pāru šķiršanās risks), kā arī noskaidrot, kādi faktori ietekmē laulību šķiršanu atkarībā no iedzīvotāju izglītības un vecuma.
Iegūtie rezultāti sniegs iespēju prognozēt šķirto laulību skaitu turpmākajos gados un pētīt ģimeņu iekšējās un ārējās migrācijas procesus. Kā pētījuma bāzes periods izvēlēts 2001. gads, kad administratīvajos reģistros pieejama senākā laulāto statistika, kurai var arī kvalitatīvi pievienot jaunākos datus.
Plašāka informācija par pētījumu publicēta CSP vietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
