Pavasaris ir laiks, kad mostas ne tikai daba un mūsu apņēmība biežāk izkustēties, bet arī kaut kur dziļi sirdī snauduļojošā romantika. Pirmie saules stari, valgās zemes smarža un pakrūtē mutuļojošā vēlme mīlēt un iemīlēties. Baudot romantisko noskaņojumu, sadarbībā ar portālu Precos.lv piedāvājam piecus iepazīšanās stāstus, skaistus savā dažādībā un tādus, kas atgādina – īsta mīlestība piemeklē negaidot!
Vēstule Draugiem.lv pastkastītē – "Vai tik agri no rītiem miegs nenāk?"
Ingas iepazīšanās stāsts
Bija agrs pavasaris. Kokiem plauka lapas, ziedēja pirmie pavasara ziedi, atgriezās gājputni, daba modās no ziemas miega. Lēnām bija atnācis pavasaris...
Pavasara iestāšanos man pat nebija laika pamanīt, bija jāraksta bakalaura darbs, papildus tam vēl garās darba stundas (no rīta agri projām, vakarā mājās vēlu), tik vien izklaides bija kā iegriezties portālā Draugiem.lv, un visbiežāk tas sanāca agrās rīta stundās. Un te vienu dienu manā Draugiem.lv pastkastītē parādījās pavisam īsa vēstulīte no izskatīga, tumšmataina puiša: "Vai tik agri no rītiem miegs nenāk?"
Tā nu sākās mūsu sarakste, kas ilga pāris mēnešus, mēs runājām par visu – par darbu, mācībām, dzīvi. Man šķita tik savādi, ka ar puisi, ko pat neesmu redzējusi, varu tik brīvi sarunāties.
Pēc pāris mēnešiem viņš mani uzaicināja satikties. Bakalaura darbs bija nodots, darbā bija sācies atvaļinājums. Un tad kādā dienā mēs satikāmies, atceros viņa dāvāto pēdējo pavasara tulpīti, atceros viņa smaržu, viņa skatienu, vieglo skūpstu uz vaiga un drošo sveicienu. Kopš tās dienas ir pagājuši trīs gadi, bet joprojām atmiņas ir tik spilgtas. It kā tas būtu noticis vakar. Nu jau gandrīz gadu esam precējušies.
Ja iepriekš kāds būtu teicis, ka dzīvesbiedru var atrast caur internetu, nekad nebūtu ticējusi.
Naktī pamostos no savāda trokšņa – kāds krāc, ieklausos, patiešām krāc!
Sanāk tikai čiks, jo, gaidot nākamo transporta līdzekli, atceros, ka mājās atvilktnē guļ mana pilsoņa pasīte. Pārceļos ceļam otrā pusē un balsoju atkal. Piestāj pagrabējis žigulītis.
Braukt 120 kilometru, lai apēstu vienu saldo ķirsi
Tagad tikai atceros, cik ļoti koķetēju ar savu vīru, bet viņš šķita nepieejams, nepārtraukti flirtēdams un jokodamies ar citu meiteni.
Pirmais iespaids bija – nu nē!
Tikšanās dienā saņēmu zvanu, ka varu nākt laukā no mājas. Man nebija ne jausmas, ar kādu auto viņš ir atbraucis, vai arī kā viņš izskatās... Izgāju, bolījos apkārt riņķī. Redzu, stāv pie mājas visvisādi auto, tādi, ar kuriem neesmu braukusi, jaunāki un vecāki.
Ja nebūsim apprecējušies, tu apprecēsi mani!
