“Pretstatu pievilkšanās” – randiņu klišeja

Randiņš pilsētā

"Sākumā es par šo puisi biju stāvā sajūsmā. Viņš bija tik ļoooti atšķirīgs no visiem citiem, kurus es pazīstu, tik spontāns, tik interesants! Taču pēc kāda laika šī impulsīvā šķautne man sāka krist uz nerviem. Viņš mūždien nokavējās, viņam nerūpēja, kādu iespaidu atstāj, un viņš neuztvēra nopietni manu darbu.

Notika mūsu pamatvērtību sadursme. Tas kļuva tiešām nepatīkami. Bet... es tik un tā biju kā bez prāta viņa dēļ, nolādēts!"

"Pretstati pievelkas" ir viena no vispāratzītajām patiesībām, kas tā vien prasās pēc izskaidrojuma.

Atstājot malā bioloģisko pretmetu izskaidrojumus filosofiski mītiskajā "iņ" un "jaņ" aspektā, kas šimbrīžam ir pietiekami miglains, jānorāda, ka teiciens "pretstati pievelkas" nozīmē to, ka cilvēkiem vispār pievilcīgāki šķiet no viņiem atšķirīgie cilvēki, nevis tie, kuri vieniem ir līdzīgi. Īpaši pievilcīgas cilvēkiem šķiet personības īpašības, kuras trūkst pašiem... vai arī trūkst tikai šķietami.

Šeit izklāstīta sarežģītās teorijas būtība vieglāk izprotamā versijā.

    Karls Jungs skaidroja, ka mums visiem piemīt temperamenta iezīmes, kuru dēļ mēs reaģējam uz apkārtējās vides notikumiem mums tipiskā veidā. Šīs iezīmes tiek dēvētas par "ilgstošajām preferencēm", kurām mēs parasti dodam priekšroku salīdzinājumā ar citām reakcijām saskarsmē ar pasauli, tāpat kā atkarībā no tā, vai esam labroči vai kreiļi, mēs vienmēr izvēlamies vienu roku, ar kuri rakstīt vai notvert bumbiņu. Labroči gandrīz vienmēr darbības veikšanai vispirms izvēlēsies labo roku. Patiesībā viņi to pašu var izdarīt arī ar kreiso roku, un, ja labā roka tiktu sasieta aiz muguras, viņi labāk uztrenētu savu kreiso roku.

    Tāpat ir arī ar mūsu pamattemperamentu - mēs neesam nemainīgi piesaistīti tikai dažām dominējošajām iezīmēm, taču dažās jomās mēs attīstāmies veiksmīgāk un, lai apmierinātu mūsu vajadzības šajā pasaulē, parasti izvēlamies noteiktu darbību loku. Un šīs ierastās reakcijas parasti tiek saglabātas visas dzīves laikā, lai gan mēs būtu varējuši būt emocionāli un intelektuāli daudzpusīgāki.

    Piemēram, mēs varam attīstīt sevī kādu latentu spēju, kontaktējoties ar cilvēkiem, kam šī spēja piemīt. Bet... mūsu pašu "ilgstošās preferences" saglabājas un pašas no sevis nemainās, un nav nekādas jēgas vainot citus par viņu iedzimtajām temperamenta iezīmēm.

    Jungs šo "ilgstošās preferences" teoriju attīstīja tālāk, kad izdarīja novērojumu, ka cilvēkiem citos pievilcīgas šķiet īpašības, kas ir komplimentāras (t.i., papildina viena otru) - nevis identiskas un nevis pilnībā pretējas viņu pašu īpašībām.

    Būtībā Jungs atklāja, ka cilvēkus visvairāk piesaista tās temperamenta īpašības, kuras viņš apbrīno, bet nav pilnībā izkopis sevī.

    "Nezinu, viņā ir kaut kas tāds. Saproties, Helēna vienkārši ir dzirkstoša. Viņa ir daudz atvērtāka par mani, un izvilka mani laukā no manas čaulas. Viņas enerģija mani it kā atbrīvoja no rutīnas, kurā biju iestrēdzis. Viņa mani izkustināja, ieviesa manā dzīvē pārmaiņas. Viņa mani iedvesmoja izmēģināt ko jaunu. Viņa izmainījusi manu dzīvi, un esmu pēc viņas kā bez prāta!"

Karls Jungs formulējis vienu no svarīgākajām patiesībām, kas slēpjas aiz teiciena "pretstati pievelkas". Proti, viņš pierādīja, ka mūs pievelk cilvēki ar temperamenta iezīmēm, kuras mēs labprāt vēlētos sev, taču neesam pacentušies pie tām kārtīgi piestrādāt, lai tās attīstītu.

    Cilvēki, kuri mums patīk, parasti ir tie, kuru klātbūtne mūs rosina un iedvesmo attīstīt mūsos snaudošās iespējas, kuru attīstīšana tomēr nesagrautu mūsu personības jau eksistējošo pamatuzbūvi. Tāpēc... introvertus cilvēkus visdrīzāk piesaistīs personība, kas ir vismaz nedaudz komunikablāka nekā viņi. Pretējā gadījumā viņi taču vispār nevarētu iepazīties! Un ekstroverti savukārt var tikai iegūt, kontaktējoties ar cilvēkiem, kas ir vairāk vērsti uz iekšējo dzīvi un mazina ārējās pasaules radītās nemitīgās stimulācijas iedarbību.

    Protams, ne visi pretstati nodrošina veiksmīgas partnerattiecības. Polarizētas personības var pievilkties savā starpā kā magnēti, taču diez vai saderīgi izrādīsies cilvēki, kam nav vispār nekā kopēja.

    Protams, pilnīgā pretstata pievilcība var izrādīties tik spēcīga, ka izraisa nekad agrāk nepiedzīvotas jūtas. Taču ar šīm jūtām, iespējams, būs grūti sadzīvot ikdienā. Galēji introvertam cilvēkam kopdzīve ar galēju ekstrovertu var izrādīties neciešama, neatkarīgi no tā, cik stipra bijusi sākotnējā pievilcība, un otrādi.

Taču, tā kā savstarpēja pievilcība ir tikai saderības aizsākums, nevis sasniegums, labāk uz principu "pretstati pievelkas" skatīties reālistiski un nemeklēt cilvēku, kurš ir tik atšķirīgs, ka šķiet kā īsts citplanētietis.

Source info

DELFI sievietēm


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.