Sievietes dalās pieredzē: amizantas un brīnumaini romantiskas Valentīndienas

Anete (23): "Ar puisi bijām sarunājuši doties uz randiņu, taču vispār nebija ne jausmas, kur viņš mani vedīs. Es, protams, sapucējos, salokoju matus, uzvilku augstpapēžu kurpes un kleitu, bet rezultātā mēs devāmies šķērēt jeb laist mašīnu sānslīdē kopā ar viņa draugiem. Tas vēl nebija sliktākais – trakāk bija, kad iebraucām kupenā. Stāvēju ārā un salu."

Vita (22): "Nedēļu pirms Valentīndienas biju nolēmusi to pavadīt mājas ar brīvajām draudzenēm. Domāju, ka sākumā ieiešu karstā vannā, pagatavošu mūsu iemīļotās tortiljas un iepirkšu vairākas vīna pudeles, taču mani piemeklēja ziemas bacilis. Rezultātā viena pati ar tēju rokās gulēju mājās, saņēmu draudzeņu bildes un raudot skatījos "Titāniku"."

Lāsma (24): "Kad vēl mācījos skolā, aktuāli bija slepenie draudziņi. Sēdēju kafejnīcā, ēdot pusdienas, kad klāt pienāca puisis no vecākās klases ar rozi rokās. Vienīgais, ko ļoti drebelīgi un kautrīgi nomurmināja, bija: "Sveicināta." Iedeva rozi un aizskrēja prom. Īsi nezinu, kurš no mums jutās neveiklāk."

Liene (26): "Dienu pirms Valentīndienas ar draudzeni sēdējām un dzērām vīnu. Pēkšņi prātā ienāca doma uztaisīt saviem mīļotajiem vīriešiem puskaila rakstura bilžu fotoalbumu. Noīrējām studiju, paņēmām vēl pāris pudeles vīna un gājām iekarot kameras aci. Kad nākamajā dienā skatījos bildes, nodomāju, ka vienmēr jau var būt arī trakāk."

Elizabete (21): "Valentīndienā izdomāju aiziet uz pirmo randiņu ar puisi, kuru iepazinu internetā. Randiņš ilga tieši 20 minūtes, kuru laikā viņš būtībā nerunāja, bet spaidīja telefonu un fotografēja mašīnu savam draugam. Vēl šodien nevaru saprast, kāpēc vispār aizgāju."

Rita (28): "Mums ar vīru izveidojusies Valentīndienu tradīcija – katru gadu braucam uz kalnu. Saka, ka rutīna nav nekas labs, taču šāda izraušanās divvientulībā ir lieliska. Dienas laikā kārtīgi nosportojamies un izpumpējamies, lai vakarā abiem gribētos tikai gulēt blakus un nedarīt neko. Viņš katru gadu parūpējās par pārsteigumu, piemēram, sīka nieciņa uzlikšanu uz spilvena vai ziedu pušķa ielikšanu dušā."

Zelma (25): "Draudzējoties ar sportistu, jāpierod pie dažādiem apstākļiem, piemēram, Valentīndienas sagaidīšanu sporta arēnā. Sākumā nedaudz saskumu, taču dzīvei jāmāk pielāgoties. Viss beidzās labāk, nekā biju gaidījusi, jo kopā ar mani spēli vēroja un izsmējās vēl piecas sportistu draudzenes. Mačs tika uzvarēts, draugam garastāvoklis labs un es tiku pie izcili garšīgām vakariņām savā mīļākajā restorānā."

Daina (26): Tā kā pēdējos gados man nav bijušas nopietnas attiecības, katru Valentīndienu aizeju uz randiņu ar kādu citu. Vīriešiem ir ļoti dažāda uztvere par šo dienu – viens atnāk uzvalkā ar konfekšu kasti rokās, cits – parastā ikdienas apģērbā piedāvā aiziet paēst uz tuvējo kafejnīcu, sakot, ka tā būs klusāka vietiņa. Ļoti smieklīgi bija, kad pirmajā randiņā Valentīndienā ar puisi aizgājām paēst, un pēkšņi oficiante saka: "Čau, dēliņ, ko ēdīsiet?"

Laine (31): "Mani sajūsmina fakts, ka vīrs pievērš uzmanību sīkumiem. Pēdējos gados atstājam meitu pie omītes un opīša, bet paši ļaujamies atvilkt elpu. Aizejam uz kādu filmu, pastaigājam gar jūru, aizbraucam uz SPA vai pavakariņot un runājam par to, kas mainījies kopš pagājušas Valentīndienas. Viņš vienmēr mani spēj paķert ar saviem romantiskajiem un interesantajiem novērojumiem."