Kāda portāla DELFI lasītāja reiz ierosināja tematu par latviešu vīriešu tukšajiem solījumiem. Sievietes pieredze liecinot, ka tieši mūsu vīrieši esot neticami tukšvārži – solītāji, savukārt ārzemju vīriešiem pat prātā neienāktu solīt sievietei tādus kalnus un zvaigznes, kādus daudzina mūsu bāleliņi. Lai gūtu ieskatu citu pieredzes stāstos, aptaujājām paziņas un dažu sociālo tīklu, kā arī forumu dalībniekus.
Agrāk pildīt solījumus bija goda lieta. Savukārt mūsdienu attieksmi pret solījumu došanu zīmīgi raksturo politiķu nereti dzirdētie izteikumi. Vai tiešām privātajās attiecībās vērojams tas pats?
Visi uzklausītie vienprātīgi apgalvo, ka nav pareizs uzskats - latviešu vīrieši īpaši izceļas ar solījumu nepildīšanu. Solījumu došana un to pildīšana vai nepildīšana vairāk atkarīga no cilvēka rakstura, ne tautības. Tāpat kā ir teorētiķi un praktiķi, tāpat ir rīcības cilvēki un "lējēji", un ar tautību, tāpat kā dzimumu, tiem nav nekāda sakara.
Tiesa, mūsdienās vērojama cita parādība – dzirdami daudzi pieredzes stāsti par to, kā ārzemnieki, tikai sarakstoties elektroniskām vēstulēm vai īsziņām vien, jau pirms tikšanās iemanās no sievietēm izmānīt naudu.
Kā prasības pamatojums kalpo pēkšņas finansiālas grūtības, kas rada problēmas nokļūt pie sievietes; vajadzība samaksāt, lai tiktu vaļā no dienesta un varētu tūlīt apciemot savu sapņu sievieti utt. Tie gan ir parasti blēži, kuri tādā veidā gūst peļņu.
Visi uzklausītie vienprātīgi apgalvo, ka nav pareizs uzskats - latviešu vīrieši īpaši izceļas ar solījumu nepildīšanu. Solījumu došana un to pildīšana vai nepildīšana vairāk atkarīga no cilvēka rakstura, ne tautības.
Cits noticēšanas variants tukšiem solījumiem – aprēķina laulības ar ārzemniekiem, kad ārzemnieki sasola Latvijas iedzīvotājām to, ko alkstam dzirdēt un kam vēlamies noticēt, lai paši tiktu pie "ieejas biļetes" Eiropas Savienībā. Viņi ar vārdiem vien spēj aizvest latvietes līdz altārim, solot mūžīgu pārticību, trīs jahtas un teju vai piena upes ķīseļa krastos…
Tomēr, kādus tad solījumus vīrieši dod sadzīvē? Te varētu izšķirt solījumus iepazīšanās fāzē, kas tiek izteikti tāpēc, lai panāktu vēlamo no sievietes (piemēram, seksu). Savukārt kopdzīves laikā solījumi mēdz būt dažādi un tikpat dažādi ir to došanas un neizpildīšanas iemesli. Piemēram, solījums kopā doties atvaļinājumā var izpalikt kādu negaidītu sadzīves problēmu dēļ, lai gan izteikšanas brīdī ir bijusi pārliecība, ka tas arī tiks pildīts.
Jāpiebilst, ka pavisam citā kategorijā ir iekļaujami vīriešu apgalvojumi, kas sola nedzert, nenospēlēt naudu, nekad vairs nelamāties pie stūres un tamlīdzīgi. Sievietes tic/izliekas, ka tic dzērāja solījumam, ka šī nu gan bija pēdējā reize, kaut skaidri zina, ka nebija viss, jo tāds dialogs atkārtojas atkal un atkal...
Psihologi lēš, ka šis ieradums cilvēkam varētu piemist jau no bērnības. Taču, iespējams, visi cilvēki pēc savas dabas ir tukšu solījumu došanas meistari. Vai atceries, kā solīji mammai ziemā neiet uz ielas bez cepures, ierasties laicīgi mājās, brīvdienās sakārtot istabu, nespēlēt bumbu uz ielas? Kāpēc? Nu vienkārši tāpat, lai viņa nomierinātos un būtu priecīga, ka norādījumus ievēros. Tāpat kā solījums atdot naudu kādā noteiktā termiņā, arī citi solījumi var nozīmēt tikai garantiju, ka šī termiņa laikā cilvēks netiks bombardēts ar lūgumiem kaut ko izdarīt.
Vīrieši sakot to, ko sieviete grib dzirdēt, nevis to, ko viņi patiesi grasās darīt, jo tā jūtas apmierinājuši viņas vēlmes. Turklāt arī mēs pašas neesam bez vainas - sievietes bieži vien "izspiež" šos solījumus.
Savā pieredzē par tā saucamajiem sadzīves solījumiem dalās lasītāja Eva: "Draudzējos ar puisi, tikāmies brīvdienās, jo darba dienās strādāju, sestdienās mācījos. Pēc kāda laika viņš zaudēja darbu un aptuveni gadu sēdēja savai mammai uz kakla. Pēcāk uzzināju, ka esmu stāvoklī, teicu, lai sāk domāt, lai meklē darbu, jo izeja ir viena. Viņš gribēja, lai es tomēr taisu abortu. Apvainojos uz lielā mīlnieka vārdiem un kādu laiku netikos ar viņu.
Pēcāk vīrietis saprata, ka ir kļūdījies un gribēja vērst notikušo par labu. Aizbrauca strādāt uz Īriju un strādā tur vēl šobaltdien. Savu bērnu 1,8 gadu laikā ir redzējis trīs reizes. Es gan neteiktu, ka to ļoti pārdzīvoju, taču, ja soli, tad vismaz vienu reizi vajadzētu savus solījumus arī izpildīt. Pēdējais no neizpildītajiem solījumiem - pats piedāvājās ieskaitīt naudu meitai, bet mēneša laikā to vēl neizdarīja."
Jāpiebilst, ka dzirdējām arī vēl kādu visnotaļ interesantu viedokli. Vīrieši sakot to, ko sieviete grib dzirdēt, nevis to, ko viņi patiesi grasās darīt, jo tā jūtas apmierinājuši viņas vēlmes. Turklāt arī mēs pašas neesam bez vainas - sievietes bieži vien "izspiež" šos solījumus vai arī, vēl biežāk – sadzird un sadomā teikto tā, kā vēlas, nevis tā, kā dzirdētais reāli ticis pateikts.
"Daudzas sievietes ar savām vēlmēm un sapņiem esot tik maniakālas, ka masē un ņurca vīrieti, kamēr viņas šos solījumus neizspiež, un jūtas labi tikai tad, kad ir tos dabūjušas – burtiski barojas ar tiem," uzskata vēl kāda lasītāja.
Apkopojot uzklausītos viedokļus, nākas secināt, ka latviešu vīrieši nebūt nav tukšo solījumu došanas čempioni. Sastopami visdažādākie varianti: cits sola, bet nesanāk izpildīt; cits sola un izpilda; cits nesola, bet pārsteidz ar savu gādību un izdarību; cits nesola un pat nedomā, ko darīt; cits uzreiz brīdina, lai sieviete pat necer un no viņa neko negaida…
