'Delfi' eksperiments. 2 eiro ēšanai dienā – dzīve vai izdzīvošana?  (29)

Pirms astoņiem gadiem, 2009. gada pavasarī, Deniss Barteckis nolēma mēnesi iztikt, pārtikai dienā tērējot vienu latu. Tobrīd pilnā plaukumā bija ekonomiskā krīze, visi apkārtējie sūkstījās par grūtu dzīvi un kaut kādā mirklī Deniss nolēma pierādīt, ka "normāli" dzīvot iespējams arī ar ļoti ierobežotu budžetu. Tas nebija viegli, taču viņš tika galā. Izpildīja nosacījumus, kurus pats sev bija izvirzījis: nekādas ēšanas "ciemos", ik dienu drīkst tērēt ne vairāk par vienu latu, ēdienam iespēju robežās jābūt veselīgam.

"Gribēju pārbaudīt uz savas ādas, vai var izdzīvot par tādu naudu," atklāj Deniss. "Ar pilnu pārliecību saku, ka izdzīvot, jā, tieši izdzīvot ir reāli. Saprotams, ka bija jāatsakās no sabiedriskās ēdināšanas. Man nebija jālauza galva par to, cik labi izceptu steiku pasūtīt iecienītajā restorāniņā, kādu vīnu izvēlēties, lai baudītu aromātisko jūras asari. Vidēji viens čeks tādā ēstuvē praktiski līdzinājās manam mēneša budžetam eksperimenta ietvaros. Tāpat bija jāatsakās no nepārdomātiem impulsa pirkumiem, bija daudz sevi jāierobežo un rūpīgi jāplāno sava ēdienkarte; produkti jāpērk dažādos veikalos, uzmanīgi jāpēta sastāvs un jāpievērš uzmanība derīguma termiņiem. Bija jāgatavo pašam un jāplāno, ko ēst. Tomēr viss ir iespējams. Uzsvēršu – neuzskatu, ka ir normāli dzīvot ar latu dienā. Tiesa, neko kriminālu tajā arī nesaskatu. Iztikt var, jo īpaši – ja neslinko uz gatavošanu un ir brīvs laiks. Taču ikdienā tā dzīvot negribētu."

Ir pagājuši astoņi gadi. Deniss nolēmis atkārtot savu eksperimentu, šajā reizē mēģinot mēnesi iztikt, pārtikai tērējot divus eiro dienā. "Kādēļ tieši 60 eiro? Minimālā alga Latvijā ir ap 260 eiro uz rokas. Atskaitām komunālos maksājumus, nepārtikas preces, citus tekošos izdevumus. Protams, viss ir aptuveni, turklāt ar nosacījumu, ka cilvēks dzīvo viens." Eksperiments ļaus salīdzināt dzīvi Latvijā tagad un pirms astoņiem gadiem. "Kas mainījies pa astoņiem gadiem? Vai dzīve ir kļuvusi dārgāka? Lētāka? Ko es varēju atļauties toreiz un ko nevaru tagad? Balstoties uz savu pieredzi, mēģināšu dot ieteikumus, ko darīt, ja naudas gandrīz nav, bet kaut kas taču ir jāēd."

"Eksperimentā neizmantošu produktus, kuri jau ir mājās (tas nebūtu godīgi)," skaidro Deniss. "Visu pārtiku un dzērienus (arī tēju, cukuru, sāli utt.) pirkšu, rēķinoties ar mēneša budžetu – 60 eiro. Centīšos ēst, plus mīnus, sabalansēti – mans mērķis nav kaitēt savai veselībai. Sabalansēti, cik ļaus budžets, brīvais laiks un paša slinkums. Centīšos neēst pusfabrikātus un tamlīdzīgu, ne pārāk veselīgu pārtiku. Savu dienas kārtību nemainīšu. Paskatīsimies, kā mainīsies mana pašsajūta, svars, kā arī – cik reāli ir pilnvērtīgi ēst ar tik pieticīgu budžetu."

Par savu eksperimentu Deniss ik nedēļu stāstīs portālā "Delfi". "Komentāros labprāt uzklausītu jūsu novēlējumus un ieteikumus," aicina vīrietis.

Ja jāiztiek ārkārtīgi maza budžeta rāmjos, pirmkārt, jāparūpējas, lai ēdienkarte būtu veselīga un sātīga, komentē Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs, uztura speciālists Andis Brēmanis. Jārēķinās: lai arī ēdienkarte būs ierobežota, tai jānodrošina cilvēka enerģijas rezerves, lai viņš varētu normāli funkcionēt – gan fiziski, gan garīgi.

Šādos apstākļos ēdienkartes pamatā ir graudaugi, pākšaugi un saknes – šie ir salīdzinoši lēti (piemēram, auzu pārslas, griķi, grūbas, kartupeļi, zirņi) produkti, kuros ir pietiekami daudz olbaltumvielu, salikto ogļhidrātu, kā arī organismam nepieciešamo mikroelementu. Kompleksā tie sniedz gan enerģiju, gan ilgstošu sāta sajūtu. Līdzīgu ēdienkartes bāzi parasti izmanto veģetārieši un vegāni, ja neskaita faktu, ka Deniss eksperimentā nevar iekļaut riekstus un sēnes to cenas dēļ.

Dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai cilvēkam ir nepieciešami tauki. Skatāmies pēc cenas: ja sviests ir dārgs, to var mēģināt aizstāt ar cūkas taukiem. Protams, cilvēkiem mēdz būt atšķirīga attieksme pret šo produktu tradīciju vai reliģiskās pārliecības dēļ, tomēr vairumam Latvijas iedzīvotāju cūkgaļa ir iecienīts produkts. Tāpat jāpievērš uzmanība augu eļļai – to pievienojot salātiem, mēs pilnībā nodrošinām sevi ar nepieciešamajām kalorijām un dodam organismam piesātinātās taukskābes Omega-3 un Omega-6. Rapšu un saulespuķu eļļas ir vislētākās.

Ekonomiskā diētā jādomā, kā vēl tiks uzņemtas olbaltumvielas – ne tikai ar graudaugiem vai pākšaugiem. Kaut reizi dažās dienās ēdienkartē jāiekļauj piena produkti un olas, bet reizēm gabaliņš liesas gaļas.

Runājot par pieejamākajiem dārzeņiem un augļiem, mēs pilnībā varam atļauties lapu salātus, redīsus, bietes, ābolus, rāceņus, sīpolus un burkānus. Uz šiem nevajag knapināties, jo tajā pašā necilajā galviņkāpostā ir A, B1, B2, B5, C, K, PP vitamīni, kālijs, kalcijs, magnijs, cinks, mangāns, dzelzs, sērs, jods, folskābe un daudz citu cilvēkam vajadzīgu elementu.

Kopumā šāds produktu grozs var nodrošināt cilvēku ar visu nepieciešamo un vienīgā problēma, kas viņam var rasties ilgtermiņa perspektīvā – emocionālais nogurums no pārtikas vienveidības.