Foto: Shutterstock
Lai gan arvien vairāk cilvēku grāmatas lasa, izmantojot to elektroniskās versijas, ieradums izbaudīt īstas grāmatas atvēršanu, uz vairākām stundām ieslīgstot tās lappusēs, tomēr nav no mūsu ikdienas pazudis pilnībā. Visticamāk, arī tu piekristīsi, ka grāmatas lappušu smarža ir viens no patīkamākajiem aromātiem, kādu izjust, un jauna literatūras darba iesākšana arī pieaugušā vecumā ir tikpat aizraujoša kā bērnībā.

Gadījumā, ja grāmatu lasīšana vairs nav sastopama tavā ikdienas nodarbju sarakstā, iepazīsties ar zinātniski pamatotiem iemesliem, kāpēc to tomēr būtu vēlams atsākt. Par lasīšanas pozitīvo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību aicina aizdomāties portāls realsimple.com.

Kā uzlabojas mūsu inteliģences līmenis?

Foto: Shutterstock

Iespējams, esi dzirdējusi teicienu: "Jo vairāk lasīsi, jo vairāk uzzināsi. Jo vairāk uzzināsi, jo biežāk ceļosi." Tā visnotaļ ir patiesība, jo grāmatu lasīšana jau no agras bērnības ievērojami vairo mūsu zināšanas un uzlabo inteliģences līmeni. Ir pierādīts, ka bērniem, kuri regulāri lasa grāmatas ir par 50 procentiem plašāks vārdu krājums, salīdzinot ar bērniem, kuri vien skatās televīziju.

Tāpat pētnieki apgalvo, ka agri apgūta lasītprasme nodrošina labāku prāta darbību vecumdienās. Tiesa, šie nosacījumi atbilst vien īstu grāmatu lasīšanai – lasot tekstu virtuāli, mūsu lasīšanas ātrums samazinās līdz 30 procentiem, nesniedzot vajadzīgo efektu.

Kā uzlabojas smadzeņu darbība?

Foto: Shutterstock

Regulāra lasīšana mūs ne tikai padara gudrākus, bet arī uzlabo smadzeņu darbību un tās ātrumu. Procesa laikā tiek nodarbināts prāts, trenējot arī atmiņu un tādējādi nodrošinot efektīvu "treniņu". Izdevumā "Neurology" publicētā pētījumā apgalvots, ka īpaši ieteicama lasīšana ir vecumdienās, tā novēršot atmiņas un prāta spēju pasliktināšanos, savukārt "Huffington Post" vēstī, ka grāmatu lasīšana vecumdienās par 32 procentiem samazina Alcheimera un Pārkinsona slimības attīstīšanos, efektīvi trenējot smadzeņu darbību.

Kā tiek vairotas mūsu empātijas spējas?

Foto: Shutterstock

Sekojot līdzi grāmatas varoņu dzīvēm, mēs iejūtamies viņu ikdienā, pārdzīvojam par neveiksmēm un sekojam līdzi autoru uzburtajiem dzīves pavērsieniem. Tas viss trenē mūsu empātijas spējas reālajā dzīvē, rosinot ieklausīties līdzcilvēkos, būt iecietīgākiem un līdzjūtīgākiem, apgalvos "Science" publicētā pētījumā.

"Apkārtējo cilvēku noskaņojuma un tā cēloņu izprašana ir vitāli svarīga spēja, kas ne tikai raksturīga cilvēcei kopumā, bet arī ievērojami uzlabo mūsu savstarpējās attiecības," skaidro pētnieki Deivids Komers Kids un Emanuelle Kastāno.

Kā tiek panākta mūsu atslābināšanās?

Foto: Shutterstock

Pētījumos atklāts, ka grāmatu lasīšana efektīvi mazina stresu, to novēršot 68 procentos gadījumu. Nav nozīmes, kāda satura vai literatūras žanra grāmata tiek lasīta – aizmiršanās rakstnieka radītajā pasaulē ļauj mums atslābināties un atpūsties no ikdienas raizēm un spriedzes, veicinot iztēles darbošanos, apgalvo kognitīvās neiropsiholoģijas pētnieki.

Kā tiek uzlabots mūsu miegs?

Foto: Shutterstock

Ja lasīšanu padarīsi par savu ikvakara rituālu, ātri vien jutīsi uzlabojumus miega režīmā, kā arī mazināsies iespējamais bezmiegs. Nomierinošā nodarbe atslābinās tavu ķermeni un prātu, tiesa, šai sakarā jāatceras, ka šāds efekts būs vien reālas grāmatas lasīšanai.

Ja raudzīsies planšetes vai datora ekrānā, spilgtā gaisma mazinās tava miega kvalitāti un traucēs smadzenēm atslābinātos, lai tu iemigtu. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuri pirms miega lieto viedtālruni, datoru vai planšeti, ir ne tikai trauslāks, bet arī īsāks miegs, nogulēto stundu daudzumam samazinoties pat par vienu stundu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!