Ģimenes dzīve, darba rutīna, sarežģījumi attiecībās un nepārtraukta sevis izsmelšana var novest pie pamatīga disbalansa jeb līdzsvara zuduma. Kā reiz teicis Alberts Einšteins, dzīves balanss līdzinās braukšanai ar divriteni, lai to saglabātu ir jābūt kustībai uz priekšu. "Viņa" pēta – kas īsti ir dzīves balanss, kā tas izpaužas, kā arī apkopojam vairākus noderīgus ieteikumus līdzsvara atgūšanai.
Portāla "Psychology today" eksperti skaidro, ka nereti cilvēki mēģina "noķert" ideālo balansu, klausoties citos un mēģinot atkārtot paveikto. Tomēr ir jāsaprot, ka katram līdzsvars dzīvē var ienākt citādākā veidā – vienam palīdzēs plāna un mērķu izvirzīšana, citam atliks dienu atpūsties vienatnē. Pašos pamatos līdzsvars tiek salīdzināts ar mirāžu, jo tuvāk tai tiksi, jo balanss šķitīs vēl trauslāks un nepieejamāks.
Tāpat dzīves līdzsvars tiek pielīdzināts kaut kam, ko nevaram iegūt – tā drīzāk ir apzināšanās, ka nekas dzīvē nav stabils, bet norit nepārtrauktā kustībā. Jau brīdī, kad pieņemsi šo faktu un vairs necentīsies ieturēt disciplinētu līdzsvaru, notiks pirmās izmaiņas. Savukārt, jo ciešāk centīsies kontrolēt, jo sarežģītāks kļūs process. Eksperti šo sajūtu salīdzina ar "grožu atlaišanu" un harmonijas iedvešanu savā ikdienā – galvenais ņemt visu ar vieglu sirdi un prātu.
Viens no lielākajiem veselīga balansa traucēkļiem ir negaidīti pavērsieni vai notikumi, kas izjauc līdzsvaru. Tomēr arī tādiem ikdienā ir jābūt. Ir svarīgi saprast, ka dzīves līkloči norit nepārtraukti, lielākā vai mazākā mērā – kad pieņem šo faktu, tad satraukumam vairs nepiemīt tik liels spēks. Atslēga uz līdzsvaru ir arī māka pielāgoties situācijām, prasme uztvert tās mierīgāk, nekā citi. Svarīgi ir arī visas dzīves jomas veidot paralēli viena otrai, piemēram, ilgtermiņā sarežģījumus var veicināt vēlme mājās par darbu nerunāt – saprotams, ka visam ir savas robežas, tomēr tava ģimene var būt liels emocionālais atbalsts arī darba jautājumos.
Balanss starp visām dzīves jomām iet roku rokā ar kontroli. Tomēr tai nevajadzētu būt pārlieku izteiktai un iegrožotai noteiktos rāmjos. Tev noderēs vairāki "Psychology today" ekspertu ieteikumi, kas noderēs līdzsvara atgūšanai.
Prioritātes un pienākumu deleģēšana
Kad šķiet, ka viss brūk un jūk, un no dzīves līdzsvara ne vēsts, ir vērts sakārtot savas prioritātes un izvirzīt svarīgākās lietas. Piemēram, svētdienas vakarā, kad nereti parādās raizes par nākamo nedēļu, velti laiku plānu apdomāšanai. Neaizmirsti, ka ne visas lietas ir svarīgas, tāpēc prioritātes izsver uzmanīgi un pieej procesam lēnprātīgi. Ja nepieciešams, meklē palīdzību un atbalstu, jo nereti tieši no malas redzams vislabāk.
Saprotams, ka pateikt: "Nē!" reizēm ir grūti, tomēr līdzsvara iegūšanai tieši tas ir nepieciešams. Kad apzinies no kā atsakies, tu vienlaicīgi liec uzsvaru uz tev patiesi svarīgām lietām. Tāpēc ilgāka laika veltīšana šim procesam ir ļoti nozīmīga, lai rūpīgi apsvērtu un pieņemtu tev nozīmīgākās prioritātes.
Dzīves disbalansu bieži var veidot arī uzticības trūkums citiem. Vai pieķer sevi pie domas, ka visu izdarīsi labāk nekā pārējie? Centies mainīt šo ieradumu, jo tas tevi lēnām "izdedzina", rada satraukumu un papildus rūpes, kas patiesi nav nepieciešamas. Tomēr ar uzticēšanos nevar jokot, tā jānopelna – sāc lēnām un pamēģini, piemēram, darba kolēģiem uzticēt mazus darbus, kas arī neizdarīti lielu skādi nenodarīs. Ja jūti, ka sāc uzticēties, vari mēģināt spert arvien lielākus soļus.
Stop! Velti laiku sev
Viens no līdzsvara pamata postulātiem ir laiks sev, kad visas problēmas tiek uzliktas uz "pauzes". Tieši mazie pienākumi, piemēram, vecmāmiņas dzimšanas dienas dāvana, suņa aizvešana pie vetārsta vai nākamā ārsta apmeklējuma ieplānošana var radīt pamatīgu stresu. Katrs cilvēks ar šādiem apstākļiem tiek galā citādāk, tomēr, ja jūti, ka pat mazie ikdienas elementi "atņem gaisu" un sapurina līdzsvaru, tad ir pienācis laiks atvēlēt kaut nedaudz laika arī sev.
Kā iesaka "Psychology today" eksperti, ir viens paņēmiens, kā tikt galā ar mazajiem stresa radītājiem – veltīt tiem tikpat maz laika. Piemēram, ja tevi uztrauc vakariņu ēdienkarte, necenties atrast kārtējo šedevru recepšu sadaļā, bet velti domāšanai tikai dažas minūtes. Atslēga šim paņēmienam ir nevis ilga plānošana, kas tikai paņem daudz laika, bet gan izdarīt pienākumu pēc iespējas ātrāk un izsvītrot to no darāmo lietu saraksta.
Ir saprotams, ka reizēm saspīlētākajos dzīves mirkļos nav ne jausmas, kad ieplānot mirkļus sev. Tomēr, ja to nevari atrast jau ilgāku laiku, liec aiz auss – tev tas nepieciešams vēl vairāk. Centies izbrīvēt kaut stundu dienā, kad vari darīt to, ko sirds kāro, piemēram, skatīties iemīļotāko seriālu vai doties pastaigā. Tev ir vajadzīgs atelpas brīdis, lai dienas laikā uzkrātais stress, spētu rast līdzsvaru un mieru.
Kāda ir tavas dzīves vīzija?
Iespējams, tev vienkārši ir vajadzīga atelpa no ierastās ikdienas rutīnas un pārlieku daudz pienākumiem, bet varbūt līdzsvara trūkums liecina par to, ka neizproti savas dzīves vīziju vai mērķus. Uzdod sev šos jautājumus – vai vēlies turpināt strādāt savā darba vietā? Vai attiecības patiesi dod vajadzīgo mīlestību, rūpes un atbalstu? Centies godīgi atbildēt uz šāda tipa jautājumiem, un tu sapratīsi kas patiesībā ir pie vainas balansa trūkumam.
Nav patīkami pieņemt skaudro realitāti, ka, iespējams, karjera vai partneris nav bijusi pareizā izvēle, tomēr saprast to, ir kā ieraudzīt gaismu tuneļa galā. Kad pieņem savas patiesās vēlmes un nerīkojies pretēji savai būtībai, pazūd jebkāda veida disbalanss. Atceries, ka viss ir tavās rokās.
Tāpat uzņemies risku vēl vairāk pazaudēt savu pamatu zem kājām, jo atteikšanās no kontroles nereti ļauj visām lietām ieņemt savas vajadzīgas vietas. Dažreiz ir jāzaudē viss līdzsvars, lai saprastu, kurā virzienā doties. Tomēr arī šajā gadījumā pamatīgi ieklausies sevī – vai esi gatavs lēkt nezināmajā? Ja nē, tad atrodi mazās lietas, piemēram, ja šodien strādā virsstundas, tad ieplāno ilgāku brīvo laiku nākamajā dienā. Līdzsvars darbojas līdzīgi – cik atdod, tik arī jāsaņem atpakaļ.
