Cilvēcīga attieksme nav īpaši jānopelna. Speciāliste skaidro, kas ir vardarbība

Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par vardarbību pret sievieti, bet tas nebūt nav vienīgais vardarbības veids, no tās cieš arī bērni un vīrieši. Lai arī ar vardarbību tiešā vai pastarpinātā veidā savas dzīves laikā ir saskaries teju ikviens, cilvēkiem joprojām bieži nav skaidrs, ko tad īsti šis jēdziens nozīmē.

Vardarbība ir ļoti sarežģīts jautājums, kas bieži raisa diskusijas un neizpratni cilvēkos, tāpēc rubrikā "Viņa" skaidro, sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes", mēģināsim rast atbildes uz dažādiem jautājumiem. Skaidrosim gan vardarbību pret sievieti, gan pret vīrieti, kā arī mēģināsim saprast, kā ģimenes konflikti ietekmē bērnus, bet šoreiz kopā ar klīnisko psiholoģi Mariju Ābeltiņu mēģināsim atrast atbildi uz jautājumu, kas tad īsti ir vardarbība.

"Es domāju, ka vispirms ir jāsaprot, ka vardarbība ir uzvedība," iesāk speciāliste, "tā ir uzvedība, kas nodara pāri - nodara pāri otram. Šajā gadījumā mēs runājam par vardarbību starp diviem cilvēkiem. Tad vienmēr ir kāds, kam tiek nodarīts pāri. Tur ir darbība."

Ābeltiņa skaidro, ka, runājot par to, kas ir vardarbība, ir svarīgi pievērst uzmanību arī tam, kas tā nav. "Ja tā ir uzvedība, tad, protams, mēs atdalām viņu, piemēram no emocijām, jo tas ir pilnīgi dabīgi, ka mēs kā dzīvi cilvēki izjūtam plašu spektru ar emocijām." Viena no emocijām, ko izjūt ikviens cilvēks, ir dusmas, un nereti šīs emocijas tiek jauktas ar vardarbību. "Tas, kas notiek manī iekšā, tā vēl nav vardarbība. Tās vienkārši ir dažādas emocijas. Jā, viņas var izpausties pēc tam agresīvā vai vardarbīgā veidā, bet ne obligāti," piebilst psiholoģe.

Arī konflikti un viedokļu sadursmes ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Ir svarīgi tas, kā tie tiek risināti. Vardarbību var uzskatīt par vienu no sliktākajiem veidiem domstarpību risināšanai. "Tur it kā vinnē viens cilvēks, bet, ja mēs skatāmies ģimenes kontekstā, tad, ja ģimenē viens vinnē, tas nozīmē, ka zaudē visi," par vardarbību saka Ābeltiņa.

Speciāliste arī norāda, ka atbildība par vardarbību ir jāuzņemas tās veicējam, nevis upurim: "Būtu ļoti ačgārni teikt, ka tas cilvēks, kura tiesības, vajadzības vai kaut kādas intereses tā jau ir pārkāptas vai netiek ņemtas vērā, ka viņam vēl par to ir jāatbild."

Tāpat viņa atgādina, ka ir ļoti svarīgi nebūt vienaldzīgiem, redzot vardarbību sev līdzās: "Protams, ka tas nenozīmē, ka mums pašiem ir jāmetas iekšā un jāmēģina risināt situāciju, bet, piemēram, saukt tiesībsargājošās iestādes, to pašu policiju. Tas dažkārt ir ne tikai tas pareizākais, tas var izglābt kādam dzīvību." Viņa piebilst, ka tad, ja būs vienkārši radies pārpratums, tas tiks noskaidrots, nekam ļaunam nenotiekot.

Runājot par gadījumiem, kad cilvēki manipulē ar jēdzienu "vardarbība" un apmelo kādu tās veikšanā, lai gūtu sev labumu, speciāliste norāda, ka tādi pastāv, bet tie ir izņēmuma gadījumi, nevis izplatīta parādība. "Es gribētu teikt, ka šie izņēmuma gadījumi neatceļ to, ka vardarbība eksistē." Speciāliste uzver: "Šādi izņēmuma gadījumi, kad kāds ir manipulējis ar šiem te jēdzieniem, nav pamats apšaubīt visu citu cilvēku, kas ir cietuši, ciešanu patiesumu. Tas arī ir jāņem vērā, ka vienmēr būs izņēmumi, vienmēr būs cilvēki, kas melo vai mēģina kaut kādā veidā izmantot savu vajadzību apmierināšanai dažādas lietas, bet mēs nevaram pazaudēt tos cilvēkus, kas patiešām cieš."

Ābeltiņa uzsver, ka ikvienam ir svarīgi dzirdēt, ka viņš ir cienīgs saņemt cilvēcīgu attieksmi. "Nav jābūt nekādiem īpašiem nosacījumiem, lai cilvēcīgi attiektos viens pret otru – tas nav jānopelna, tas ir kaut kas, kas mums visiem ir dots, un mēs tādā civilizētā sabiedrībā par to esam vienojušies, ka mēs negalinām, mēs nezogam, mēs neēdam viens otru, ka tas nav pieņemami."

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanai, šeit ir iespējams uzzināt, kā to izdarīt.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl