Fotogrāfs Valters Poļakovs: kailfoto ir lielisks veids sievietes pašapziņas celšanai

Fotogrāfs Valters Poļakovs: kailfoto ir lielisks veids sievietes pašapziņas celšanai
Foto: Sandis Freimanis

Valters Poļakovs ar fotografēšanu profesionāli nodarbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms tam tas bija viņa hobijs. Sākumā daudz fotografējis dabasskatus, bet vēlāk atklājis prieku cilvēku iemūžināšanā. Viņa studijā ir viesojušies dažādi cilvēki un nereti fotografētas arī kailas sievietes. Tieši par šo fotogrāfijas veidu ar Valteru nolēmu aprunāties nedaudz dziļāk.

Lai arī fotogrāfs savus darbus nekad nemēdz sasteigt, aktu viņš sauc par īpašu fotogrāfijas veidu, kur viss jādara lēnām, izbaudot procesu un komunikāciju. Fotosesijai, kurā sieviete pozē kaila, ir jābūt kā svētkiem, pēc kā sieviete jūtas piepildīta, laimīga un apmierināta ar sevi, pārliecināts mākslinieks.

Fotogrāfija no hobija kļuva par dzīvi

Valters profesionāli ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 2005. gada. Ikdienā viņš strādā foto studijā. Valtera darbi ir dažādi – gan ģimenes foto, gan privātas aktu fotogrāfijas. Darbi plašākai publikai ir bijuši pieejami vairākās izstādēs, pašlaik Talsu novada muzejā var apskatīt viņa veidoto fotogrāfiju sēriju "MĒS esam ŠEIT", kas veltīta novada iedzīvotājiem un patriotiem.

Man patīk sievietes, un es viņas arī ar prieku fotografēju. Sievieti jau vispār var apbrīnot. Valters Poļakovs

Pirms ar fotogrāfiju Valters sāka nodarboties profesionāli, tas bija viņa hobijs. Lai noticētu sev un uzdrošinātos savus darbus parādīt citiem, bija nepieciešams iedrošinājums. "Sākumā man šķita, ka tikai citi var," atklāj fotogrāfs. Atrādot savus darbus plašākai publikai, viņš kļuvis pārliecinātāks par sevi. "Un tad tu saproti, ka tu vari ar tām bildēm runāt," sajūtās, kas pārņēmušas pēc pirmās izstādes, dalās Valters. Tagad fotogrāfija ir kļuvusi par viņa dzīvi.

"Tad, kad es sāku, nebija neviena fotožurnāla, ko es nebūtu nopircis," nosmej mākslinieks. Fotogrāfijā viņu visvairāk uzrunājis tas, ka rezultātu var redzēt uzreiz, un, neskatoties uz to, ka gadu laikā viņš ir attīstījis savas fotogrāfa iemaņas, mīļi ir visi darbi – gan jaunāki, gan senāki. "Man jau viņas visas caur sirdi ir gājušas. Milzīgu darbu esmu ielicis tajā visā." Valters nevarot izcelt nevienu no saviem darbiem, kā īpaši mīļu vai tuvu, jo ikviena fotogrāfija atgādinot par emocijām un laiku, kad tā uzņemta.

Bez komunikācijas nav arī bildes

"No sākuma man cilvēki traucēja. Skraidīju gar jūras krastu, un, ja kāds cilvēks bija kadrā, tad tā bilde bija brāķis," atceras Valters. Tagad daudz kas ir mainījies un cilvēku fotogrāfija ir viņa mīļākā nodarbe, jo tās laikā mākslinieks vairāk iesaistās bildes veidošanas procesā. Šādi foto viņam ļauj atrast un parādīt katra modeļa personību, būtību.

"Tas ir kontakts," par bildes rašanās procesu stāsta Valters. "Ja nav tā kontakta, tad nav arī tās bildes. Tas ir tas pamats. Tur steiga neder – uz ātro nekas nesanāks. Tā ir savstarpēja sadarbība – fotogrāfs viens nevar uztaisīt tādu bildi. Es jau cenšos kaut ko atrast acīs, lai bilde nebūtu tukša, lai tajā nebūtu tikai kaut kāds augums, siluets vai kas, bet kaut kas vairāk."

Valters skaidro, ka savos darbos cenšas parādīt katra cilvēka personības iezīmes, kaut ko, kas raksturīgs šim cilvēkam. Foto, kuros cilvēki ir vienkārši ieņēmuši kādu pozu, kas ļauj labi izskatīties, viņš neievēro. Tām ir iespējams paiet garām, pat neatskatoties. Lai atklātu cilvēka individualitāti, nepieciešams laiks, komunikācija un savstarpēja sapratne. "Man ir jārunā ar to cilvēku, jāskaidro, ko es daru."

Tā ir savstarpēja sadarbība – fotogrāfs viens nevar uztaisīt tādu bildi. Valters Poļakovs

Dažādās fotosesijās, arī tajās, kur cilvēki pozē kaili, Valtera sarežģītākais uzdevums ir "izsist stīvumu" no saviem modeļiem, panākt, ka viņi atbrīvojas, jo citādāk bildes neizdodas tādas, kā iecerēts. "Tad, kad cilvēks aizmirst, ka viņš tēlo savu lomu, tad jau tev sanāk kaut kas."

Neiztikt arī bez savstarpējas uzticēšanās, atkailināšanās vienam otra priekšā. Cilvēks paļaujas uz fotogrāfu, kamēr viņš strādā, bet tad, kad notiek fotogrāfiju vērtēšana, neaizsargāts ir mākslinieks, kam rūp, lai cilvēki fotogrāfijās par rezultātu priecātos. Ļoti spilgti Valteram palikusi atmiņā izstādes "MĒS esam ŠEIT" atklāšana. "Viņi (cilvēki, kas ir attēloti darbos) nāca uz atklāšanu. Zini, kāda man sajūta bija? Man bija tāda trauksme, tādas kā bailes, jo es ļoti uztraucos, vai viņiem patiks, jo es jau nebiju rādījis. Viņi atnāk, un tagad es esmu pliks pretī. Tagad vērtē manu darbu."

Jutekliskākās fotosesijas – svētki sievietei un baudījums fotogrāfam

Valters nekaunas fotografēt arī kailus cilvēkus. Viņš ir iemūžinājis gan kailus vīriešus, gan sievietes, un atklāj, ka daudz ērtāk jūtas, fotografējot pretējo dzimumu. Šādas sesijas fotogrāfs uztver kā īpašu baudījumu sev un svētkus sievietei. "Man patīk sievietes, un es viņas arī ar prieku fotografēju. Sievieti jau vispār var apbrīnot," viņš nosaka.

Jautāts par to, vai sievietēm vajadzētu satraukties, ka fotogrāfs sesijas laikā viņas uzlūko ar iekāri, Valters atbild noraidoši: "Tu kaut kā citādāk uz to skaties. Ja skaties caur seksu, tad tas – nezinu, kas tur var sanākt. Tajā brīdī tu nemaz par to nedomā. Tur ir tāds vizuālais baudījums. Protams, ka tu baudi to ķermeni ar acīm." Lūkošanos uz sievietes ķermeni kailfoto sesijas laikā viņš salīdzina ar mākslas darba, kādas skaistas gleznas, aplūkošanu.

Tu kaut kā citādāk uz to skaties. Ja skaties caur seksu, tad tas – nezinu, kas tur var sanākt. Tajā brīdī tu nemaz par to nedomā. Tur ir tāds vizuālais baudījums. Valters Poļakovs

Sesijas laikā Valters nebaidās izteikt sievietei komplimentus par to, kā viņa izskatās. Viņš nosmej, ka pozēt kailai ir labākais veids, kā celt savu pašapziņu. Turklāt pašvērtējums tiek celts divreiz – pirmo reizi pašas sesijas laikā, bet otro reizi tad, kad sieviete apskata savas fotogrāfijas.

Sievietei pēc kailfoto uzņemšanas ir jābūt laimīgai un apmierinātai ar sevi, un tas ir fotogrāfa uzdevums – palīdzēt sievietei saprast, cik viņa ir skaista. "Tā jau ir tā māka to cilvēku celt augšā, un īpaši jau sievieti. Sievietei tiem jābūt svētkiem, kad viņa atnāk uz to fotosesiju. Tas, protams, ir smags darbs, pozēšana, bet viņai ir jābūt laimīgai pēc tam."

Par to, ka sesija ir izdevusies, liecinot ne tikai skaistas bildes, bet arī sajūtas – sievietes pēc fotografēšanās Valteram bieži sakot, ka laiku studijā ir no sirds izbaudījušas. "Viņas jūtas novērtētas." Mākslinieks piebilst, ka, lai pozētu kailai, ir nepieciešama arī drosme, un ir sievietes, kas šādai jutekliskai fotosesijai gatavojas mēnešiem. "Tas ir arī izaicinājums. Uz tādām sesijām katru dienu neiet."

Tā jau ir tā māka to cilvēku celt augšā, un īpaši jau sievieti. Sievietei tiem jābūt svētkiem, kad viņa atnāk uz to fotosesiju. Tas, protams, ir smags darbs, tā pozēšana, bet viņai ir jābūt laimīgai pēc tam. Valters Poļakovs

"Izvēloties fotogrāfu, ir jāpadomā, pie kā tu ej," sievietēm, kas vēlas pozēt kailas, iesaka mākslinieks. Viņš norāda, ka neprofesionāls fotogrāfs var asi norādīt, ka jāpozē citādāk, un likt justies slikti. Tādā gadījumā no sesijas nekas nesanākšot un cietīšot arī pašvērtējums.

Vispirms ir jāiepazīst fotogrāfs un jāsaprot, ka to nevar izdarīt ātri. Lai sieviete atbrīvotos un izdotos labas bildes, sesijas laiks var būt līdz pat trim stundām. Viņš iesaka vispirms iepazīties ar fotogrāfa darbiem un, ja tie patīk, sazināties ar mākslinieku. Noteikti par ļaunu nenāks arī tikšanās pirms sesijas, kuras laikā tu sapratīsi, vai esi gatava atklāties šim cilvēkam.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti




07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus