Lai apjaustu veiksmi, jāpiedzīvo neveiksmes
Kalnu virsotnes bieži nav iespējams sasniegt, ja neesi padzīvojusi un izpratusi dzīvi kalnu pakājē. Citiem vārdiem – lai sasniegtu kaut ko patiešām iespaidīgu un apzinātos to, ir jāpiedzīvo arī neveiksmes. Bez tām nekur, jo mazu neveiksmju virkne bieži vien bruģē ceļu uz galveno mērķi.
Godīgi sakot, bieži vien pat vislielākie panākumi novērojami pēc tam, kad ir piedzīvota kāda dižķibele. Kāpēc? Jo tieši šādās situācijās cilvēks cenšas domāt citādāk. Galu galā – tieši iepriekšējo lēmumu vadīts, viņš nonāca šādā situācijā, tāpēc labākie stratēģiskie plāni nāk tieši šajos brīžos. Tiesa, reti kurš vienas nakts laikā var sasniegt tieši to, ko vēlas – lai sasniegtu savus mērķus, jābūt pacietīgam un jāiegulda patiešām liels darbs.
Arī uzņēmēja Marika Ģederte runājusi par veiksmēm un neveiksmēm: "Arī mani bieži sagrauj neveiksmes, bet tad pēc kāda laika atkal saņemu spēkus, pieslejos kājās un turpinu. Mēģinu un cīnos. Ar katru gadu tik ļoti vairs par neveiksmēm nesatraucos, kā kādreiz. Mācos mīlēt sevi un pieņemt tādu, kāda esmu, ar visām savām veiksmēm un neveiksmēm. Te pat nepalīdz neviena kleita vai lūpu krāsa, vienkārši gaidu brīdi, kad atgūšu spēkus."
Aizņemts un produktīvs nav viens un tas pats
Palūkojies apkārt – visi šķiet tik aizņemti, vai ne? Tomēr bieži mānīgi pieņemam, ka šie cilvēki patiešām ar visām četrām tiecas uz saviem mērķiem, ir veiksmīgi tajā, ko dara, jo viņi strādā bez mitas.
Atceries, ne vienmēr aizņemts pielīdzināms vārdam produktīvs! Lai arī ir jāieliek zināms darbs, lai cilvēks būtu veiksmīgs, aktivitātei lielā mērā nav nekāda sakara veiksmes formulā. Tā ir loģiskā domāšana. Ja esi ar to apveltīta, izdomāsi dažādus veidus, kā izdarīt ātrāk, labāk, veiksmīgāk. Ikvienam dienā ir dots vienāds stundu skaits. Izmanto savu laiku prātīgi.
Runājot par laika plānošanu, vērts izdziļināties stāstā par Evu Brodu-Bērziņu. Viņa izloloja divus uzņēmumus, esot jaunā māmiņa un iztiekot bez bērnaukles.
Draugi raksturo cilvēku
Mēs paši veidojam savu dzīvi
Dzirdēti dažādi stāsti par cilvēkiem, kuriem jau no sākta gala nav iedalītas tās labākās kārtis. Tomēr lielā mērā tie, kas mēdz sūkstīties par dzīves grūtībām, bieži vien konkrētajā situācijā ir nonākuši paša spēkiem.
Spēlēt upuri ir bezjēdzīgi, jo tikai tu pati vari mainīt savu domāšanu un veidot savu nākotni tādu, kādu vēlies. Ja jūties iestigusi dzīves grūtībās, visticamāk baidies pieņemt kaut nelielu risku, kas varētu pamainīt tavu ikdienu, tiecoties pēc taviem sapņiem.
Šeit noteikti vērts pieminēt iedvesmojušo Ingūnu Kumsāri, kura nolēma "pērļot", lai varētu nodrošināt sev un meitai iztiku. "Tiklīdz es apzinājos savu upura sindromu un nekavējoties sāku mainīt domas un izturēšanos, sāka mainīties mana dzīve," teica Ingūna. Ar visu stāstu iespējams iepazīties šeit.
Visvairāk nožēlojam, ka esam nobijušies un nepamēģinājuši
Atskatoties uz pagātni, mēs noteikti nožēlosim tās iespējas, ko neizmantojām baiļu vadīti, nekā atcerēsimies par mazajām neveiksmēm, kas gadījās tad, kad riskējām. Situācijās, kad atkal jāpieņem kāds mazliet riskants lēmums, pie sevis padomā – kas var būt sliktākā lieta, kas varētu notikt? Bieži vien šī atbilde patiešām tevi pārliecinās rīkoties pareizi.
Tiesa, nereti šāds skatījums uz dzīvi nāk daudz par vēlu. Ja neļausies mirklim, attapsies, kad esi sevi dzīves laikā pārāk ierobežojusi, neizdzīvojusi tādus scenārijus, kādos sākotnēji biji iedomājusies. Kāpēc to atļaut? Dzīvo šim mirklim!
Šeit var iepazīties ar piecām izvēlēm, ko kādreiz nāksies nožēlot.
Nav jāgaida atvainošanās, lai piedotu
Jāteic, ka dzīve rit daudz mierīgāk un gludāk, kad visi misēkļi tiek izlīdzināti, ķildas atrisinātas un cilvēkiem tiek piedots. Neatrisinātas lietas mēdz atgādināt par pagātnes nedienām, velkot līdzi negativitāti. Naids un dusmas ir tās emocijas, kas bojā tavu laimi vārdu vistiešākajā nozīmē.
Šīs negatīvās emocijas var pāraugt stresā un pat šāda tipa likstas var ietekmēt tavu veselību. Kāpēc apzināti bojāt savu dzīvi? Pat tad, ja neesi dzirdējusi sirdssiltu atvainošanos, piedod cilvēkiem un vienkārši aizmirsti par nedienām.
Nevienam nevajadzētu ietekmēt to, ko mēs domājam par sevi
Ir skaidrs, ka, kaut ko sasniedzot, mēs jūtamies labi par padarīto darbu. Un tā tam vajadzētu arī būt. Tomēr šad un tad neviļus sākam salīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem un viņu darbiem. Stop! Ir jāpriecājas par savu izaugsmi un jāsalīdzina sevi ar to cilvēku, kāds tu biji vakar, ne ar kādu citu un viņa sasniegumiem.
Otrs faktors, runājot par sevis novērtēšanu, ir citu teiktais. Nav iespējams apslāpēt citu viedokļus. Ja apkārtējie vēlēsies, viņi izteiksies, tomēr ir iespējams mainīt sevi un neļaut viņu komentāriem ietekmēt to, kā tu jūties. Šajā sakarā jāsaprot, ka cilvēki mēdz izpušķot, neatkarīgi no tā, vai viņi teiks labu vai sliktu. Viņu teiktais vienmēr ir jāsagremo kritiski, ar šķipsniņu sāls.
Pārmaiņas ir neizbēgamas – pieņem tās
No pirmajiem iespaidiem bieži vien var šķist, ka konkrētā pārmaiņa tavā dzīvē nav uz labu. Tā patiesībā pat ir ļoti bieži. Un daudzos šādos gadījumos mēs mēdzam ar to cīnīties, taču bieži vien šajā cīņā zaudējam. Protams, ir lietas, kuru dēļ patiesi ir jācīnās ar visu savu spēku, taču ir lietas, kurām atdot savu enerģiju ir pilnīgi lieki.
Tikai vēlāk sapratīsi, kā šīs pārmaiņas, iespējams, ir nesušas pavisam jaunas vēsmas tavā dzīvē un atslēgušas durvis, kuras pat neapjauti, ka ir atveramas. Gluži tāpat būtu jāpiemin arī gandrīz jau spārnotais teiciens, ka, izmantojot vienas un tās pašas metodes, nenonāksi pie citāda rezultāta. Padomā par to!
