Izkāpt no kastes – vīriešu žurnāla redaktors par to, kā pietrūkst latviešu vīriešiem

Izkāpt no kastes – vīriešu žurnāla redaktors par to, kā pietrūkst latviešu vīriešiem
Foto: Artūrs Kondrāts

Dāvis Dāvids Sakne ir stila eksperts, bijušais žurnāla "FHM" galvenais redaktors, pieprasīts modelis un tagad jaunā vīriešu žurnāla "SIN" (grēks – angliski) redaktors. Aicinājām viņu uz sarunu, lai apspriestu latviešu sievietes, vīriešus, skaistumu un mīlestību gan pret sevi, gan sievietēm.

""SIN" lasītājs ir vīrietis, kurš vēlas domāt, ieklausīties un rast atbildes. Vīrietis, kurš gatavs kļūdīties un no kļūdām mācīties," tā žurnāls ir definējis savu lasītāju. Provokatīvu vāku ar leopardu un sievieti uz tā no reklāmas skatupunkta var pārdot pašu par sevi. Uzrunājošs nosaukums un skaļš sauklis "Grēks nelasīt". Pāri visam – ļoti pievilcīgs galvenais redaktors. Tā ir apbrīnojama kombinācija, lai žurnāls uzrunātu savu mērķauditoriju.

Bet vai tu pats no savām kļūdām mācies?

Es cenšos. Pat ja es nemācos, tad, ja es kļūdīšos, es zinu, ko es dabūšu pretī. Cilvēkiem vairāk vajadzētu ieklausīties sevī un savos instinktos. Mēs aizejam no dabas, bet, manuprāt, mēs nākam arī atpakaļ. Es domāju, ka mēs atgriežamies pie dabas pēc tam, kad mēs dabūjam pa pakaļu, tad mēs sākam domāt. Skaidrs, ka mēs visi dabūjam pēc nopelniem agrāk vai vēlāk, un pēc tam mēs domājam. Es domāju, ka daba ir tā atbilde, kas visu savedīs kārtībā.

Mums katram ir kaut kāda atbildība un mēs paši ļoti labi zinām, ko mēs darām nepareizi. Mums katram iekšā ir kaut kāda balss, kas saka, kas bija labi un kas nebija labi. Jautājums, vai mēs to norijam un darām kaut ko, kas ir pretrunā ar mums, vai nē. Es pats ieklausos savos instinktos. Man šī balss ir diezgan skaļa, un, jā, nu mēs sadzīvojam. Mēs visu laiku tā kā cīnāmies, un šī ir tā cīņa, kas ir pati svarīgākā, kas ir izejas punkts tam, ko es daru un ko es nedaru. Bieži vien es viņu pieviļu, bet pēc tam es dabūju pa pakaļu.



Bet vai pieeja, ka jāieklausās savā iekšējā balsī, ir laba tad, ja tu esi attiecībās? Vai šajā gadījumā ieklausīšanās sevī nav nedaudz savtīga?

Mēs visi esam egoisti, tas ir skaidrs. Esmu viens, manuprāt, kaut kādus gadus četrus. Esot viens, tu it kā saproti sevi, bet tu kļūsti šausmīgi egoistisks. Tu saproti, ko tev vajag un ko tev nevajag, un paliek arvien grūtāk izvērtēt sievietes, jo tu skaties šausmīgi egoistiski. Tu esi pieradis būt viens, tevi neviens neaiztiek, viss ir ļoti forši, tāpēc es domāju, ka vienīgais variants man būt ar kādu kopā ir iemīlēties.

Tad, ja tu iemīlies, tev nav jautājumu, no kurienes tu nāc, kā tu izskaties. Tu vienkārši iemīlies, un tas ir viss – vai nu ir, vai nu nav. Tas nav kaut kas izskaidrojams, bet, ja tu sāc skaidrot, vai man patīk tavas acis, vai man patīk tavi mati, tad tu saproti, ka kaut kā jau tur nav.

Vai tu sevi uzskati par romantiķi?

Es ticu mīlestībai. Es savā dzīvē esmu mīlējis. Es uzskatu, ka attiecības vajag veidot tikai tad, ja tev ir jūtas. Ja tev tādu nav, tad attiecībām arī nav jābūt. Ja tu esi kopā, tad tu esi kopā ar konkrēti vienu cilvēku. Ja nē, tad es neesmu ar nevienu. Un, jā, man vajag iemīlēties, lai es būtu ar kādu kopā. Es citādāk nevaru. Es negribu nevienu sāpināt. Ja es sākumā jūtu, ka kaut kas mani attur, tad nē. Piemēram, tu jūti, ka tu neesi gatavs būt ar šo cilvēku vienmēr un līdz galam. Ja Tev acis šaudās pa labi, pa kreisi, nu tad tu saproti, ka tev to nevajag. Tu nevari būt patiess.



Kā, tavuprāt, pietrūkst latviešu vīrietim? Ļoti daudz sieviešu sūdzas, ka apkārt ir ļoti daudz mačo tipa vīriešu. Acīmredzot vēlas vairāk brīvības, vienlīdzības.

Es nezinu, vai viņiem kaut kā trūkst. Man šķiet, ka latviešu vīrietis, vismaz viņiem tā šķiet, viņš vai nu visu zina, vai nu viņam daudz kas nav vajadzīgs. Viņš zina, ka to viņam nevajag, to viņam nevajag, to viņam nevajag. Bet es viņam novēlētu vairāk paurķēties un pameklēt kaut ko jaunu vai paskatīties uz saviem ikdienas ieradumiem vai uz informācijas avotiem no jauna, no cita skatupunkta. Tā kā izkāpt no kastes un paskatīties nedaudz plašāk.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, nav viegli nevienam vīrietim. Ir saprotams, ka mēs, kā nu kurš var, mēģinām dzīvoties, bet tas nav viegli. Tas tev uzliek tādus baigos svarus, un ir baigi grūti sevi mainīt. Tas ir saprotams, tāpēc es latviešu vīriešiem neko negribētu pārmest.

Es drīzāk novēlētu viņiem tomēr kaut kā mēģināt saņemties. Var jau kaut kādas banālas frāzes ieteikt, bet, ja viņam ir ģimene un bērni, bet nauda nenāk, tad kāda dzīvošana šodienā vai kādi tur zīmoli, vai kādi trendi? Tas absolūti viņam nav vajadzīgs. Viņam ir citas prioritātes. Katrā vecumā tās prioritātes arī ir citādākas. Līdz ar to šis jautājums nav tik viennozīmīgs.

Runājot par vienlīdzību, jāatzīst, ka es pats esmu diezgan vecmodīgs, bet es neredzu tajā neko ļaunu. Es nedomāju, ka sievietei vajadzētu sēdēt virtuvē un vārīt boršču, bet es īsti neatbalstu to, ka sievietēm vajadzētu nu ļoti daudz strādāt un tagad uzturēt ģimeni vai būt tādām biznesa haizivīm. Es domāju, ka šīs sievietes nu kaut kādā ziņā zaudē sievišķību, šo kaut kādu dabas principu.

Ne vīrietim tāda sieviete ir interesanta, ne viņai pašai beigu beigās ir labi, tāpēc es domāju, ka tur ir jāmeklē kaut kāds balanss. Skaidrs, ka sieviete var strādāt, viņai vajag strādāt, bet ir jāsaprot, kāpēc viņai ir jāstrādā, ko viņa grib ar to parādīt. Ja viņa grib parādīt, ka viņa ir labāka par vīrieti? Nu esi labāka par vīrieti. Ko viņai vajag – naudu? Tāpat viņa nenopelnīs visu pasaules naudu.

Kur, tavuprāt, slēpjas vīrišķība un sievišķība?

Sievišķība un vīrišķība balstās dabā. Tie ir kaut kādi likumi, kas gadu tūkstošiem nav mainījušies un ir bijuši mums līdzās. Tas ir mūsos kaut kas iekšā, iespējams, ka laiks kaut ko maina, bet viņš nemana iekšēji, viņš maina ārēji. Es domāju, ka mūsu instinkti – kādi viņi bija, tādi viņi ir un viņi būs. Protams, ka laika gaitā tas, ko runā vīrietis, kas, viņaprāt, ir vīrišķīgs, mainās – nest gaļu mājās vai sievietei mazgāt traukus. Nu tas tā banāli, bet es teiktu, ka gan sievišķību, gan vīrišķību tu vari sajust, kad tu to ieraugi. Tas vienmēr izklausās kaut kā banāli, bet tu zini, tu redzi.

Vai izskata nozīmīgums, tavuprāt, ir pārspīlēts? Un ko tu domā par plastiskajām operācijām?

Es domāju, ka mums ir jāpieņem tas, kas mums ir, jo tādi mēs esam ielikti šajā pasaulē un tādiem mums ir jādzīvo. Cepties par to, kā tu izskaties vai neizskaties… Nu, ko darīt – tā ir. Ja kāds jūtas labāk, uztaisot plastisko operāciju, lūdzu, bet pumpēt lūpas es neiesaku. Man ļoti nepatīk, ka sievietes ir sapumpējušas lūpas. To es nesaprotu.

Es nerunāju par tādiem gadījumiem, kad cilvēkiem nav paveicies un ka tur ir kāds defekts, kas bojā dzīvi. Es ļoti bieži domāju, cik ļoti mēs nenovērtējam, kas mums ir. Ir arī daudz cilvēku, kuriem nav tik viegli.

Manuprāt, vīrietim vispār, runājot par to izskatu, nevajag ieiet kaut kādās galējībās. Ja viņš mazgājas, tas jau ir labi, ja viņam patīk smaržas, forši, bet viņš var arī nesmaržoties. Tās ir tādas higiēnas lietas, kas būtu jāievēro. Pārējais jau ir paša vīrieša ziņā. Es nedomāju, ka visiem vajag ģērbties pēc kaut kādām tendencēm. Absolūti nē!


Vai gudras sievietes biedē vīriešus? Vai arī šo apgalvojumu var attiecināt tikai uz vīriešiem, kas nespēj viņas novērtēt?

Es domāju, ka ir ļoti jauki, ja sieviete ir gudra. Bet kas ir gudrs? Man šķiet, ka sievietes jau no dabas ir kaut kā gudrākas nekā vīrieši. Nu tā runā, ka gudra sieviete ir tāda sieviete, kas vīrietim liek domāt, ka viņš ir gudrāks par viņu. Es nemaz neņemos spriest, kurš ir gudrs, bet, protams, ir ļoti svarīgi runāt ar sievieti, vismaz man attiecībās: lai mēs varam runāt, lai mēs varam diskutēt. Ja mēs nevaram runāt, kas mums atliek?

Un citas īpašības? Ko tu vērtē visaugstāk?

Man nepatīk cilvēki-enerģijas sūcēji. Es mēģinu kaut kā pieklājīgi no viņiem aizmukt, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Man šķiet, ka mums ir jāņem vieglāk kaut kādas lietas – nevajag apvainoties un turēt ļaunu prātu. Mēs vienmēr varam izrunāties un atrisināt problēmas.

Grēks ir sevi nepadarīt labāku. Lai tas notiktu, ir nepieciešams ieklausīties sevī un, galvenais, gribēt būt labākam.

Rakstā izmantoti attēli no Saknes privātā arhīva, Nila Viļņa, Polinas Viļunas un Karlīnas Vītoliņas fotogrāfijas.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl