Tuvojoties 25. novembrim jeb dienai, kad pasaulē atzīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievieti, sarunu šovā "Starp mums runājot" eksperti Viesturs Rudzītis un Aivis Dombrovskis skaidro, kā rodas varmākas un kad viņiem tiek dots "zaļais signāls".
Viesturs Rudzītis stāsta, ka nereti vardarbīgi noskaņotiem vīriešiem varmākas pamats jau tiek ielikts bērnībā. Piemēram, mātei nav vīra, bet atnākusi pārskaitusies mājās, viņa iekausta bērnu. "Viņa vīrišķība tajā brīdī salūzt, un skaidrs, ka viņš kādā ziņā asociēs varmācību ar sievišķo. Viņš ienīdīs sievietes. Saprotams, viņam pieaugot, būtu atbildība turēt to pie sevis, ārstēt un tamlīdzīgi. Un liela daļa to arī notur sevī, bet kāds nenotur." Rudzītis piekrīt, ka, ja jau bērnībā tiktu šiem cietušajiem bērniem palīdzēts, tad viņi daudz mazāk kļūtu vardarbīgi arī savās ģimenēs.
"Vīriešiem palīdzēt ir daudz grūtāk nekā sievietēm. Tāpēc, ka skaitās nevīrišķīgi sūdzēties par to, ka tev nodarīja pāri." Kā skaidro Rudzītis, ja kāds vīrietis aizies uz policiju un teiks, ka sieva viņu sitot vai pazemojot, viņš jau būšot pazemojis pats sevi.
"Tas ir liels smalkums un augsta pilotāža "zāģēt" un izdarīt emocionālu spiedienu. Bieži vien, it sevišķi tādiem, kas ir bērnībā klapēti, viņiem pietrūkst verbālās izteiksmes spējas. Viņiem lika turēt muti. Viņiem nav balsstiesību. Līdz ar to – viņi kaut ko spēj izteikt tikai ar ķermeni," rezumē Rudzītis.
Tomēr kā tas viss attīstās un sākās šī vardarbība? "Klasiskais variants ir tāds – sieva uzbrūk vīram emocionāli, respektīvi, "zāģē", vīrs jūtas bezpalīdzīgs tajā situācijā, neiztur un uzbrūk fiziski," teic Rudzīts. "Tikko sieviete paceļ roku pret vīrieti – kaut ar pļauku – viņa iedod vīrietim zaļo gaismu, ka vīrietis drīkst darīt to pašu pretī," piebilst psihoterapeits Aivis Dombrovskis. Tomēr abi eksperti atzīst – tas nav pieņemami.
