Foto: Shutterstock
Kopš laika, kad 90. gadu paaudze ir pieaugusi, daudz kas ir mainījies – īpaši cilvēka uzvedībā un valodā. Viņi runā citādāk – tā, it kā būtu gājuši uz nodarbībām pie psihologa. Vidējās un jaunākās paaudzes uzvedība tik ļoti atšķiras, ka nevar saprast, kuram no kura būtu jāmācās. Tomēr iespējams, ka no šīs "gudrās" paaudzes varam kaut ko mācīties, piemēram to, kā laipni atbildēt uz apvainojumiem, kritiku un neīstām uzslavām.

"Econet" dalās ar pieredzi, kā ir iespējams atbildēt sarunu biedram uz kritiku vai aizrādījumiem laipni, un, lai gan to var dēvēt par laipno vardarbību, tās sekas nav negatīvas.

Lūk, piemērs. Meitene mammai no blakus istabas atraksta īsziņu: "Mammu, es tevi ļoti mīlu, bet tādu attieksmi vairs nepacietīšu." Savukārt mamma pat nesaprot, ko ir izdarījusi. Tas laikam bijis mēģinājums ar mammu savdabīgā veidā manipulēt, tomēr tas nekādi meitai līdz tam nav izdevies. Meita mēģinājusi ielikt mammu kaut kādos sev vien zināmos rāmjos, mēģinot ietekmēt un izraisot emocijas. Iespējams, ka viņai tas ir nedaudz izdevies, jo mamma ir mēģinājusi saprast, ko tad viņa ir izdarījusi nepareizi, kur kļūdījusies.

Neērtie jautājumi

Foto: Shutterstock
Vidējai un vecākai paaudzei būtu labi daudz ko pamācīties no jaunajiem. Daudzi no mums zina, kā tas ir, kad tiek bieži uzdoti neērti jautājumi un izteikti aizrādījumi, no kuriem seja kļūst bāla, izraisot bailes un kaunu, un naktīs parasti nevaram aizmigt, jo tikai tad var atrast asprātīgas un daudzveidīgas atbildes uz dienā uzdotajiem jautājumiem, kas neienāk prātā uzreiz. Parasti atbildes tiek noklusētas, vai izceļas strīds, un rodas nepatīkama pašsajūta. Kas gan ir šie neērtie jautājumi? Tos ir dzirdējis ikviens no mums.

Tev jau ir 27 gadi. Vai nebūtu laiks precēties?
Kad plānojat otro bērnu?
Ko? Atkal mācīties iesi? Tā tu vīru neatradīsi.
Bērnam ir jau divi gadi, bet viņš vēl nelasa. Pie ārsta esat veduši?
Tev negaršo cepti kartupeļi? Kā var negaršot cepti kartupeļi? Kāpēc tev tie negaršo?
Tu dari nepareizi. Es zinu, kā jādara.
Ak, Kungs, kāda tumsonība.
Labi, labi, kāda tur depresija. Lai iet uz dārzu rakt kartupeļus, tad ātri pāries.
Tu pieliki šos aizkarus? Kāpēc šos? Nu un kas, es esmu tava māte. Dzeltenie būtu labāki.
Es tev saku – tu ar viņu izšķirsies.
Jums nekas abiem nesanāks.
Tu mani apkauno kaimiņu priekšā.
Ko teiks cilvēki?
Tu mums nekad nezvani – nepateicīgā.
Nezinu, ko jūs tur čammājaties. Re, Sandra jau ar lielu vēderu staigā.
Tas nekas, ka tu esi resna. Vismaz gudra.
Tevi tur piešmauks. Piemini manus vārdus. Nevienam nedrīkst uzticēties.
Viņa tevi vispār neciena. Atbildi kā vecis.
Tu savam vecumam lieliski izskaties. Iedod sava kosmetologa telefona numuru.

Apvainojumi un kritika

Foto: PantherMedia/Scanpix
Kādēļ šie nevainīgie aizrādījumi un jautājumi, vai pat uzslavas izraisa tādas sāpes? Jo tajos, tieši vai netieši, ir ietverta kritika. Kritikas izteikšana parasti raksturīga bērnu vecākiem, taču, kad esam pieauguši, cenšamies no tās izvairīties, ja vien paši uz to neuzprasāmies. Kad notiek saruna starp diviem pieaugušajiem, ir vajadzīgs kaut kas cits. Pieaugušam cilvēkam ir nepieciešams atbalsts, atzīšana un cieņa. Svarīgi ir dzirdēt – "tu esi man līdzīgs, es tevi cienu". Nelūgtā kritikā netieši tiek pateikts "es esmu svarīgāks par tevi".

Uzslavas

Foto: Shutterstock

Risinājumi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pirmais solis – neapvaino, nekritizē, nestrīdies
Pamēģini rīkoties citādi – burtiski citē to, ko runā tavs sarunu biedrs. Nevis "tu mani visu laiku sāpini ar saviem jautājumiem par bērniem", bet "kad tu jautā "kad jums beidzot būs otrais", man ir ļoti nepatīkami. Uzskatu, ka tā ir tikai mana darīšana". Nevis "tu aizmirsi izslēgt gaismu virtuvē, jo tev par manu miegu nospļauties", bet "kad tu atstāj gaismu virtuvē, es nevaru gulēt". Tavai atbildei ir jāveidojas pēc formulas "darbības aprakstīšana vai citēšana, tās izsakot kopā ar to, kā tu juties". Tas nozīmē "es-izteikšana".

Otrais solis – esi konsekventa
Noteikt robežas ir grūti mīļākajiem un tuvākajiem cilvēkiem. Ja, piemēram, tavs attiecību partneris publiski tevi sauc par "zaķīti" vai "cālīti", un tev tas ir nepatīkami, to ir grūti izmainīt. Savukārt, ja tev jau ir bijusi saruna par šo tēmu, nepadodies. Atgādini otram par šo lūgumu mīļvārdiņus lietot tikai guļamistabā vai virtuvē. To vajag atgādināt katru reizi, kad tas atkārtojas.

Trešais solis – esi konkurētspējīga

Psiholoģijā šis termins nozīmē apvienot verbālo un neverbālo. Ja tu saki "tavs lūgums pastrādāt brīvdienās man nav ērts, un es to nespēšu izpildīt", nevajag to darīt smaidot. Esi nopietna. Tevi taču lūdz izmainīt tavus personīgos plānus, tas nedrīkst izraisīt smaidu. Priekšnieks tavu smaidu varētu uztvert nenopietni un teiktu "beidz, es tevi pazīstu, alus dzeršanas vietā labāk kārtīgi pastrādā". Ja tu būsi nopietna, tas viņam "beidz" būs pateikt daudz grūtāk.

Nepatīkami ir ne tikai vārdi, ko izsaka laipnā balsī, kritizējot tevi, lūdzot vai novērtējot, bet nepatīkams ir pats fakts, kas notiek. Un, kad tu proti to ievērot un atšķirt, un iemācies pareizi atbildēt uz izteikumiem cilvēkiem, kas tā dara, tu pārstāsi sarunu biedram būt "tik ērta". Tad ar tevi runās tikai tie, kas ar tevi rēķinās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!