Negaršoja vakariņas vai nedabūja kažoku – dzimumu stereotipi kā vardarbības cēlonis

Sievietes uzdevums ir pieskatīt bērnus un gatavot ēst, bet vīrieša pienākumos ietilpst naudas pelnīšana – tā dažos vārdos varētu raksturot tradicionālu uztveri par dzimumu lomām. Šāds ģimenes modelis, protams, var tikt veiksmīgi realizēts, bet kas notiek, ja kāds no partneriem neattaisno uz viņu liktās cerības? Nereti vilšanās paver ceļu vardarbībai. Turklāt tas ir tikai viens no ceļiem, kādā dzimumu stereotipi palielina vardarbības risku.

Šoreiz rubrikā ""Viņa" skaidro" mēģināsim saprast, kā stingri uzskati par to, kādam ir jābūt sievietēm un kādiem ir jābūt vīriešiem, ietekmē vardarbības rašanos un pastāvēšanu. Lai to izdarītu, uz sarunu aicinājām krīžu centra "Skalbes" klīnisko psiholoģi Tatjanu Griškinu. Par to, kas vispār ir vardarbība, iepriekš stāstīja viņas kolēģe Marija Ābeltiņa.

"Nu ir pierādīts, ka ģimenēs, kur notiek vardarbība, visbiežāk ir tādas tradicionālas lomas, strikti sadalīti pienākumi un, piemēram, vīrietis uzskata, ka viņam ir jāpelna nauda, viņš ir ģimenes galva un sievietei tātad jāapkalpo," iesāk speciāliste. Šāds lomu sadalījums nav problemātisks, ja abi partneri savus pienākumus spēj izpildīt. "Ja kāds kaut ko nedara, tad diemžēl viņi nonāk arī līdz vardarbībai, līdz kritizēšanai, pazemojumiem."

Gribētos, lai cilvēki atļaujas daudzveidīgi spriest par to, kas ir sieviete, kas ir vīrietis, un nebaidīties no tā, ka viņi pazaudēs savu tradicionālo dzimumu identitāti. Tatjana Griškina, klīniskā psiholoģe

Speciāliste uzsver, ka meklēt atbildi uz jautājumu par to, kas ir sievišķīgs un kas vīrišķīgs ir pilnīgi normāli, tomēr vajadzētu izvairīties no striktiem stereotipiem. Paļaušanās uz to, ka pastāv viena vienīga iespēja un vīriešu un sieviešu lomas nav apšaubāmas, var būt bīstama.

"Daudzas sievietes man ir stāstījušas, ka viņas tiek sistas par to, ka vakariņas ir nepareizi pagatavotas, vai par to, ka viņas nepieskatīja bērnus," stāsta Griškina, "un arī daudzi vīrieši, kas ir tik drosmīgi, lai apmeklētu, piemēram, psihoterapeitu, arī mokās bieži ar tiem jautājumiem un uzskata, ka, ja viņam nesanāk nopelnīt tik daudz naudas vai nesanāk būt tādam mačo, kas visiem var uzreiz kaut ko atbildēt vai ar muskuļiem parādīt savu varu, tas nozīmē, ka viņš nav īsts vīrietis."

Pienākumu sadale un nepiepildītas gaidas nav vienīgais veids, kā dzimumu stereotipi veicina vardarbības pielietošanu. "Tas arī ir ļoti liels risks, ka kopš bērnības, piemēram, vīriešiem ir ieaudzināts, ka raudāt nedrīkst, gandrīz vai tas nozīmē, ka nedrīkst just. Un tad viņi iemācās, ka visvīrišķīgākā emocija ir dusmas, agresija, jo tas parāda, ka tev ir spēks." Līdzīgi ir arī ar meiteņu audzināšanu – ja viņām māca būt maigām un paklausīgām, ir grūtāk sevi aizstāvēt. Ja meitenei māca, ka ir jāpakļaujas, kliegt un kauties nav pieklājīgi, viņa ir pakļauta vardarbības riskam, jo uzbrukuma gadījumā pakļausies, nepretosies un nesauks palīgā.

"Ir risks, ka abi dzimumi, gaidot viens no otra tādu stereotipisku uzvedību, sāk skatīties viens uz otru, nevis ar cieņu, bet kā uz tādu priekšmetu – tu esi mans priekšmets un tu man esi parādā," uzsver psiholoģe, norādot, ka jautājums par stereotipu mazināšanu nereti tiek pārprasts. Tas tiek uztverts kā process, kura rezultātā vairs nepastāvēs atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.

Ir risks, ka abi dzimumi, gaidot viens no otra tādu stereotipisku uzvedību, sāk skatīties viens uz otru, nevis ar cieņu, bet kā uz tādu priekšmetu – tu esi mans priekšmets un tu man esi parādā. Tatjana Griškina, klīniskā psiholoģe

"Gribētos, lai cilvēki atļaujas daudzveidīgi spriest par to, kas ir sieviete, kas ir vīrietis, un nebaidīties no tā, ka viņi pazaudēs savu tradicionālo dzimumu identitāti," teic Griškina. Viņa norāda: "Stereotipi uzliek tādu lielu vainas sajūtu, ka, ja es neiekļaujos tajos, tad es esmu slikts un nepareizs, vai tādu kauna izjūtu, kas, protams, neļauj cilvēkiem tālāk normāli dzīvot veselīgi. Tie stereotipi veido tādu samākslotu privilēģijas izjūtu, ka, ja es esmu vīrietis, tad man ir tiesības atnākt mājās, gulēt uz dīvāna, jo es esmu smagi strādājis. Un, piemēram, vīrieši citreiz nenovērtē, ka būt mājās ar bērniem, tas arī ir darbs. Smags darbs."

Tāpat stereotipi veicina to, ka cilvēki uztver attiecības ļoti vienkāršoti. Kontrolēt savas emocijas un mēģināt vienoties par dažādiem jautājumiem, kā arī saprast vienam otru var būt sarežģīti. "Vieglāk, protams, ir pieprasīt, sist ar dūri."

Griškina uzsver, ka no dzimumu stereotipu uzspiešanas necieš tikai sievietes: "Tāpat arī vīriešiem – daudzi saka, ka nu es strādāju trijos darbos, bet es nevaru nopelnīt savai sievai naudu, lai viņa nopirktu sev kažoku. Viņi saka – vai tu esi īsts vīrs, ka tu nevari tā izdarīt. Tā ir gan emocionālā ziņā, gan citreiz fiziskā ziņā milzīga necieņa vienam pret otru."

Attiecības, kurās vajadzētu valdīt savstarpējai cieņai, nevajadzētu pārvērst par varas spēlītēm vai uzspiest, ka tradicionāli vienam partnerim ir vairāk tiesību nekā otram: "Ja ir uzskatīts, ka vīrietim drīkst būt lielāka vara ģimenē nekā sievietei, tad ir risks, ka viņš to izmantos ļaunprātīgi."

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanai, šeit var uzzināt, kā to izdarīt.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl