Par ko sapņo jaunie mākslinieki un ko viņi rada zīmēšanas skolā, kapsētā Ņujorkā un virtuvē Rīgā

Gleznoju jau kopš agras bērnības. Bērnudārzā zīmēju vairāk par visiem bērniem, tas bija ļoti aizraujoši. Četru gadu vecumā man bija pirmā personālizstāde, es zīmēju ainiņas no bērnu pasakām, dzīvniekus, ģimeni. Domāju, ka interese par mākslu man ir nākusi no mammas. Viņa ļoti labi pārzīmēja Disneja multeņu varoņus.

Līdz 9. klasei mācījos parastā skolā, bet vienmēr esmu centies uzzināt vairāk par zīmēšanu, tādēļ bieži gāju uz dažādām konsultācijām, piedalījos dažādos konkursos.

Pēc 9. klases iestājos Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Manā dzīvē sākās pilnīgi jauns posms.

Manas pasaules māksla

Četru gadu laikā es ļoti daudz sapratu un profesionāli augu. Bet galvenais, ko es aptvēru, ka mākslai – tam, kam esmu gatavs veltīt daudz laika – ir jāataino cilvēciskās īpašības, labais. Līdz tam nonācu caur radošajām krīzēm un vilšanos.

Māksla ir veids, kā sazināties ar sevi un citiem, tā ir valoda, kuru es mācos, tas ir vieds, kā analizēt dzīvi un komunicēt ar cilvēkiem.

Mans sapnis

Sapņoju par to, ka būšu labs cilvēks, kurš ar saviem darbiem un rīcību pauž patiesību.

Par mākslu interesējos kopš bērnības. Cik vien sevi atceros, esmu zīmējusi. Tā vienmēr bijusi mana mīļākā nodarbošanās. Taču es nekad neuztvēru mākslu kā profesiju. Toreiz man šķita interesanti kļūt par balerīnu, interjera dizaineri vai bibliotekāru.

Piektajā klasē iestājos mākslas skolā – tikai tādēļ, ka mūzikas skolai jau bija par vēlu. Pēc devītās klases iestājos Jaņa Rozentāla mākslas skolā. Māksla vienmēr bijusi ar mani, tādēļ izvēle par māksliniecisko izglītību bija ļoti organiska.

Mākslas skolā pamatuzdevums bija apgūt tehniku. Par mākslinieka karjeru aizdomājos tikai beigās.

Manas dzīves māksla

Katrā darbā es ielieku savas domas un pārdzīvojumus. Mani darbi nekad nav konkrētai auditorijai. Manas gleznas ir man un par mani.

Māksla skar vairākas dzīves sfēras, tādēļ šobrīd es nodarbojos ar grafisko dizainu, cenšos iepazīt pēc iespējas dažādākas nozares un iespējas digitālajā (datora) mākslā, vidē, interjerā, apģērbā, vizuālajos tēlos.

Mans sapnis

Nākotnē vēlos darboties arhitektūrā. Domāju, ka ir svarīgi ietekmēt cilvēku un mainīt pasauli uz labāku, cerēt, ka varēšu palīdzēt kaut vienam cilvēkam.

Šobrīd Aleksejs un Janīne organizācijā "Young Folks LV" attīsta māksliniecisko virzienu "Karton". Jaunieši ir atvērti iepazīties un sadarboties ar jauniem cilvēkiem, kam interesē māksla.

Jauno mākslinieku gleznas ir ne tikai uz audekla – Janīnas un Alekseja radītie darbi iedzīvojušies arī t-kreklu apdrukās. "Latvijā nopirkt gleznu ne visi var atļauties, tādēļ krekliņš ar uzdrukātu iepatikušos gleznu, ir viena no iespējām, kā to dabūt sev," skaidro jaunieši.

"Cilvēki ciena mūsu mākslu, mūsu gleznas – tas mums ļoti daudz nozīmē," uzsver Janīna un Aleksejs. Dažkārt, lai saprastu mākslas darbu, ir jāzina tā vēsture. Tādēļ turpinājumā – stāsts par to, kā dzimst jauno mākslinieku darbi. Foto modeļu lomā – viņu kursabiedri.

Aleksejs: "Gleznošanas stundas mākslas skolā. Mums tika dots uzdevums, atcerējāmies, ka vienas meitenes tēvs bija atvedis divus aļņu izbāzeņus, un tūlīt radās vēlēšanās tos uzzīmēt. Skolotāja iebilda, viņa teica, ka tas izskatīsies kā suns ar ragiem. Taču mēs pastāvējām uz savu. Izbāzeni uznest uz otro stāvu bija ļoti grūti, turklāt mēs atklājām, ka aļņa ragi nelien caur gleznošanas kabineta durvīm. Atstājām izbāzeni gaitenī un gleznojām tur. Šajā darbā es centos izprast krāsu nianses un toņus, gaismu un formu."

Aleksejs: "Vienu augustu ar kursabiedriem pavadīju Amerikā, konkrēti – Ņujorkā. Mākslas ziņā šis bija ļoti zīmīgs ceļojums. Es vēlējos izkāpt no komforta zonas, pārbaudīt sevi, nospraust jaunus mērķus daiļradē. Katru dienu gleznojām. Viena no mūsu pieturvietām bija kapsēta, kam bija (man kā eiropietim) neizprotama estētika. Atmiņā iespiedušās ainas – akurāts mauriņš, daudzas antīkā stilā būvētas kapličas. Klusu un noslēpumaini. Šis darbs – kapsētā atrasta eņģeļa portrets."

Janīna: "Stāsts par otro kursu mākslas skolā. Līdz trešajam kursam gleznošanas stundās visbiežāk uzdod gleznot klusās dabas. Tajā laikā man šī ideja ne īpaši aizrāva. Tomēr šis darbs mainīja manu attieksmi, jo man ļoti iepatikās gala rezultāts. Agrīno gadu glezna, viens no maniem mīļākajiem darbiem. Tajā ir kaut kas īpašs."

Janīna: "Un atkal otrais kurss. Uzdevuma tēma bija kompozīcija "Ziema tavā rajonā". Ar šo darbu ļoti mocījos, jo biju ļoti kritiska par krāsu gammas izvēli – darbs ir ļoti niansētos toņos, krāsas ir tonalitātē ļoti tuvas. Gala rezultāts man nepatika, bet pēc kāda laika es to atkal ieraudzīju un glezna man ļoti iepatikās. Ieguldītais darbs atmaksājās. Reizēm gadās, ka darba vērtību apzinies pēc kāda laika.

Izliku gleznu pārdošanā mākslas galerijā "Ikrs", kas darbojas vien mēnesi pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada. Šī ir mana pirmā un dārgāk pārdotā glezna."

Aleksejs: "Trešā kursa sākumā, rudenī, mācoties kompozīciju, mums uzdeva tēmu "Migla". Septembrī dzīvoju Jūrmalā un nolēmu gleznot vietējo ainavu. Grūtības sagādāja tas, ka migla jāredz dzīvē. Gribēju saprast, kāda atmosfēra rodas. Miglu ieraudzīju tikai vienreiz, kad gatavojos lielajam darbam. Galu galā tapa trīs sagatavošanās darbi, viens no tiem – nodrukāts uz krekla."

Aleksejs: "Uzdevums gleznošanā – "Zilā klusā daba". Ideja bija – iemācīties atšķirt dažādās zilās krāsas, jo katrai ir ir atšķirīgs raksturs un daudzveidība. Domāju, ka galds ar zilo kluso dabu papildina siltu interjeru."

Janīna: "Noskaitīos video, kurā Renesanses laikmetu aplūkoja kā humānisma mārketingu. Tā laika meistaru darbos tika atainots cilvēka garīgais un fiziskais skaistums, priekšplānā vienmēr bija cilvēku dzīves miers un līdzsvars.

Savā darbā es vēlējos apvienot divus pilnīgi dažādus laika posmus – renesansi un modernismu. Saskatīju tajos kopīgu ideju, kas izteikta dažādos veidos, arī solījums šiem laikmetiem ir pilnīgi atšķirīgs.

Renesanses laikmeta galvenais elements – Botičelli gleznas "Trīs grācijas" fragments, viens no man mīļākajiem motīviem mākslas vēsturē. Ottrs elements – Endija Vorhola konservu kārba "Campbells" sietspiedes tehnikā. Šai tehnikai masu reklāmas vēsturē ir milzu loma.

Tā es vienā darbā apvienoju divas dažādas ideoloģijas, kas rada interesantu salikumu un kontrastu par reklāmas būtību.

Man šīs darbs patīk, jo esmu tajā ielikusi vienu no man nozīmīgākajiem mākslas elementiem."

Aleksejs: "Šajā darbā – skats no manas virtuves loga. Virtuve mākslas skolas laikā bija mana darbnīca, jo gleznošana bija pastāvīgais mājasdarbs. Pārējās telpās bija remonts, bet gleznošana ar eļļu ir netīrs darbs, krāsas šļaksti un neizsekojamas eļļas pēdas uz mēbelēm, arī spēcīgais šķīdinātāja aromāts. Virtuve ir ļoti maza, kā jau "hruščovenēs", nav īpaši daudz vietas, lai apgrieztos, tomēr dažu gadu laikā es tur uzgleznoju arī daudzas samērā liela formāta gleznas. Šajā peizāžā vēlējos iemūžināt interjera elementus un dabu."