Rokās visi trumpji: nevainīgas viltības, kas palīdz panākt vēlamo

Kad cilvēki smejas, viņi mēģina izveidot acu kontaktu ar to cilvēku, ar kuru jūtas vistuvākie. Šī viltība var palīdzēt izprast jebkāda veida attiecības – kā profesionālās, tā arī privātās. Tas var palīdzēt noteikt, kuriem cilvēkiem ir visciešākā saikne, bet kuri tik saistīti nejūtas. Gluži tāpat šī viltība ar acu skatienu var palīdzēt atklāt to, kurš jūtas visuzticīgākais tev, palīdzot izprast jūsu attiecību vērtību. Protams, šī nianse arī parādīs un liks saprast, kurš no apkārtesošajiem iemantojis tavu uzmanību.

Skaidrs, ka tad, kad kāds tev sniedz izpalīdzīgu roku, tas uzreiz apliecina, ka šim cilvēkam neesi vienaldzīga. Parasti šīs rīcības raksturo frāzes "viņš ir mans draugs", "man viņš patīk", "viņš ir tāds cilvēks, kas izpalīdzēs arī man, kad tas būs vajadzīgs." Tomēr, kā apgalvo Bredberijs, cilvēkam, kurš tev ir palīdzējis, tu sāc patikt vēl vairāk nekā iepriekš.

Kad, uzdodot jautājumu, cilvēks atbild vilcinoties, iespējams, ne vienmēr vajadzīgs strauji nomainīt sarunu tematu. Atceries, arī klusēšana ir rīks, kas var spēlēt tavā labā. Brīdī, kad iestājās tik šķietami nepatīkamais klusums, cilvēki parasti jūtas spiesti runāt. Tāpēc necenties uzreiz aizpildīt klusos brīžus. Šī metode it īpaši var palīdzēt tad, ja patiesi vēlies kaut ko uzzināt, jo visas kārtis ir tavās rokās.

Kā skaidro psihologs, kad apmeklētāji "Lego" parkā kaut ko vaicā, darbiniekiem tā vietā, lai norādītu uz konkrēto lietu vai vietu ar rādītājpirkstu, jānorāda uz vajadzīgo ar atvērtu plaukstu. Kā izrādās, šāds žests apkārtējos raisa uzticību, bet rādīšana ar rādītājpirkstu galvenokārt tiek uzskatīta par agresīvu žestu.

Nākamajā reizē, kad centīsies panākt, lai kāds piekrīt tavām domām, centies apliecinoši māt ar galvu tad, kad runā. Sarunas laikā cilvēki mēdz atspoguļot pretī stāvošā cilvēka emocijas. Respektīvi, ja runāsi un līdzi māsi ar galvu, uzklausītājs sāks darīt to pašu, it kā neapzināti pieņemot tavu sacīto. Jāpiebilst, ka šis spoguļa efekts darbojas arī uz citām emocijām – smaids, smiekli...

Jo vairāk stāstā detaļu, jo patiesāks tas šķiet. Tas tāpēc, ka cilvēks var vairāk vizualizēt konkrēto notikumu, bet, neiekļaujot gana daudz nianšu savā stāstījumā, tu raisi sarunu biedrā vairāk jautājumus, uz kuriem, iespējams, var nākties atbildēt, un tas var nebūt nemaz tik vienkārši. Tomēr, pievienojot stāstījumam pat nedaudz apkaunojošas lietas, cilvēkam var nerasties nekādu šaubu, jo cilvēki parasti nemēdz par sevi izdomāt un vēl atklāt kaut ko nepatīkamu, veidojot ne sevišķi labu priekšstatu.

Šajā sakarā noteikti noderēs pazīmes, kas palīdzēs atpazīt īstu meli.

Kad sarunājies, pievērs uzmanību cilvēka kājām. Ja sarunas laikā viņa pirkstgals vai celis vērsts pret tevi, tad viņš ir ieinteresēts tavā sakāmajā, taču, ja tā nav, tad cilvēks, visticamāk, ir absolūti neieinteresēts tavā vēstījumā un, iespējams, tevī. Tiesa, šī būs laba stratēģija vien tad, kad būsiet apsēdušies.

Jau stāstījām, ka nereti, satiekot cilvēku, mēs precīzi atceramies viņa profesiju, to, kur iepazināmies, un kāda izskatījās viņa sieva. Taču vārds ir aizmirsts. Neiropsihologi skaidro, ka vārdus un uzvārdus vispār ir grūtāk atcerēties nekā citu informāciju. Tie ir tikai vāji nostiprināti semantiskajā tīklā, jo vārdiem ir grūtāk piešķirt kādu nozīmi.

Iepazīstoties ar kādu jaunu cilvēku, vajadzētu uzstādīt sev mazo mērķi – atkārtot trīs reizes viņa vārdu pirmajās piecās minūtēs. Pirmkārt, tas ir būtiski, jo tu atcerēties cilvēka vārdu, otrkārt – cilvēkiem patīk, ja viņa vārdu atkārto. Tomēr arī šī stratēģija jāizmanto maksimāli veiksmīgi, svarīgi, lai mirklis nav samākslots un tas nebūtu neveikli. Iedomāsimies, ka nupat esi iepazinusies ar Annu. Lūk, trīs frāzes, ko viņai pateikt: "sveika, Anna", "patīkami ar tevi iepazīties, Anna", "no kurienes tu esi, Anna?".

Šeit vari iepazīties ar piecām tehnikām, kas var palīdzēt atminēties tikko sastaptu cilvēku vārdus.

Esam jau vairākkārt stāstījuši par to, ka acu kontakts ir būtiska sarunas sastāvdaļa, tomēr, lai arī tam ir jāpastāv, tas nevar būt uzkrītošs un neveikls.

Ja izvairies ieskatīties savā sarunu partnerī, tas var liecināt, ka tu kaut ko slēp vai nevēlies ko atklāt, tāpat tas varētu vēstīt par to, ka tev pārāk neinteresē šī cilvēka sakāmais. Ja runājam konkrēti par acu kontakta veidošanu kādā ar darbu saistītā sarunā, tad tas pierāda uzticību, vadību un ietver sevī īpašu spēku. Tātad svarīgi atcerēties, ka, sarunas laikā ieskatoties kādam acīs, mēs izrādām cieņu un interesei.

Ja visa saruna būtu mērāma 100 procentos, 60 procenti no sarunas būtu jāpavada, lūkojoties vienam uz otru, tādā veidā apliecinot savu uzticību, ieinteresētību, skaidro Bredberijs.