Foto: Shutterstock
Man ir ļoti zems pašvērtējums. Vai to var mainīt? Ar šādu vai līdzīgu pieteikumu klienti nereti nāk uz pirmo konsultāciju pie psihoterapeita. Pat ja kāds par psiholoģiju neinteresējas it nemaz, tad tomēr noteikti būs dzirdējis vārdu "pašvērtējums", un zinās, ka tieši tas vainojams visās cilvēku nedienās.

Kas īsti ir pašvērtējums? Kā tas veidojas? Un pats svarīgākais, vai un kā varu to mainīt, ja secinu, ka manējais ir zems? Uz jautājumiem atbild Dr.psych. Maruta Freimane, Psiholoģijas un KBT centrs "Intellego".

Sevi vērtēt, uz sevi skatīties kādā noteiktā veidā mēs iemācāmies, līdzīgi, kā mēs iemācāmies lasīt, rēķināt, braukt ar velosipēdu. Tāpat, kā mēs veidojam savu priekšstatu par mākslu, politiku, ēdienu, sportu utt., mēs formējam arī priekšstatu paši par sevi. Ņemot vērā, ka attiecības ar sevi ir ilgākās un stabilākās attiecības, kādas mūsu dzīvē ir, tad pašvērtējums sāk veidoties jau no dzimšanas brīža.

Cilvēka dabā ir meklēt jēgu, mēģināt izskaidrot it visu, ko piedzīvojam. Ja saņemam atbalstu, uzmanību un pieņemšanu, secinām, ka esam labi, mīlestības vērti. Ja savukārt uzmanību un pozitīvu novērtējumu saņemam tikai kā apbalvojumu pēc labām atzīmēm skolā vai pirmās vietas sporta sacensībās, iemācāmies, ka "citu cilvēku mīlestība un uzmanība ir jānopelna". Ja vecāki no manis novēršas tad, kad raudu vai dusmojos, ir loģiski secināt, ka "mani pieņem tikai tad, ja esmu smaidīgs un rātns, un negatīvas emocijas izrādīt nedrīkst". Tādā veidā, bieži paši nemaz to neapzinoties, mēs izveidojam pārliecību sistēmu par sevi, attiecībām, pasauli. Un rīkojamies mēs arī saskaņā ar pārliecībām, kas mums ir. Ja ticu, ka "citi ir labāki", tad bieži upurēšu savas vajadzības citu dēļ, ja uzskatu, ka "man nav tiesību kaut ko prasīt no dzīves", tad nevienam arī neiedrošināšos paust to, ko vēlos, un līdz ar to, visdrīzāk to arī nedabūšu. Tādā veidā tas, kam ticam, nosaka mūsu uzvedību, un uzvedība savukārt uztur mūsu pārliecības par sevi. Veidojas apburtais loks, pa kuru tad lielākoties arī visu savu dzīvi riņķojam.

Mainīt pārliecības, kas saistītas ar mums pašiem, apgūt jaunas uzvedības stratēģijas, ieradumus, ir stipri līdzīgi, kā mācīties jaunas kustības.
Dr.psych. Maruta Freimane, Psiholoģijas un KBT centrs Intellego

Bet ko darīt, ja piedzīvoju ilgstošus nomāktības periodus, ikdienā netieku vaļā no trauksmes vai nesasniedzu to, ko vēlos, un no sirds vēlos izkļūt no sava zemā pašvērtējuma slazda? Vai maz varu kaut ko mainīt?

Labā ziņa: ja reiz esam kaut ko pieredzes ceļā apguvuši, tad, iegūstot citu pieredzi, mēs varam mainīties. Tomēr mainīt pārliecības, kas saistītas ar mums pašiem, apgūt jaunas uzvedības stratēģijas, ieradumus, ir stipri līdzīgi, kā mācīties jaunas kustības. Ja mums ir motivācija ieguldīt laiku un enerģiju, varam iemācīties jaunus soļus vai pat jaunu deju, taču izmainīt, piemēram, savu gaitu ir traki grūti, jo līdzīgi, kā pārliecības par sevi, arī to, kā staigāt, mēs esam apguvuši agrā bērnībā, un tad atkal un atkal atkārtojuši sev ierasto veidu.

Bet, ja tev ir apņēmība darīt kaut ko, lai justos apmierinātāks ar dzīvi vai sasniegtu to, ko vēlies, lūk, daži principi, ko vērts atcerēties!

Atbildi sev uz jautājumu, ko tieši un kādēļ es vēlos mainīt? Ideja par pašvērtējuma paaugstināšanu daudziem šķiet pievilcīga, bet atceries, ka arī no taviem šī brīža ieradumiem ir kaut kāds labums, ieguvums, citādi tu nebūtu tos nostiprinājis. Saraksti uz lapas, kāpēc gribi sākt pārmaiņu procesu – tajā tu varēsi ieskatīties brīžos, kad būsi noguris un grasīsies atmest ar roku.

Apzināšanās un izpratne par to, ko vēlos mainīt, ir daudz, bet tas nav gana. Lai notiktu izmaiņas, ir jāsāk rīkoties citādi. Un tad jāatkārto vēl un vēl, un vēl, līdz jau darām to automātiski. Piemēram, ja tev ir grūtības iebilst citiem, paust atšķirīgu viedokli, sāc ar dzīvesbiedru vai draugu, un tad iebilsti vēlreiz, un tad pamēģini ar kolēģi, un tad vēl ar citu kolēģi.

Nesagaidi, ka izmaiņas liksies ērtas un dabiskas. Kad sākam darīt vai domāt citādi, sākumā nekad nejūtamies ērti. Gluži tāpat kā ar jauniem dejas soļiem. Turpini dejot, līdz pierodi!

Izmaiņas prasa enerģiju! Jā, mācīties skatīties uz dzīvi citādi, reaģēt jaunā veidā, lielākoties, rada tīri fizisku nogurumu. Ja ķersies klāt uzreiz izmaiņām visās dzīves frontēs, tev pietrūks spēka. Sāc ar kaut ko vienu, dari pamazām un pakāpeniski. Kad trūkst enerģijas un gribas atmest ar roku, atgādini sev, ka nogurums ir normāla attīstības procesa sastāvdaļa.

Neaizmirsti sevi apbalvot par jauno uzvedību! Kādēļ? Jo tas palīdz veidot pozitīvas asociācijas, emocijas saistībā ar jauno uzvedību, un mums gribas piedzīvot pozitīvas emocijas, tādēļ būsim motivētāki jauno uzvedību atkārtot.

Ja uzskati, ka laiks pārmaiņām, tad, iespējams, vērts izvērtēt dalību Psiholoģijas un KBT centra "Intellego" rīkotajā pašattīstības "Mindfit" maratonā, kas norisināsies no 1. septembra līdz 12. oktobrim. Ikviens interesents tajā var piedalīties bez maksas. Lai piedalītos, jāpievienojas "Facebook" grupai šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!