Reaģējot uz deputātu ieceri virzīt tālākai izskatīšanai Seksuālas un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas paredz arī to, ka dzimumšūnas var ziedot tikai dzemdējusi sieviete, sociālajos tīklos uzsākta kustība "Ko vēl #AIZLIEGTSIEVIETEI Latvijā?". Akciju uzsākusi Lauma Tuča , kura ironiski uzsver, ka vēlētos atvieglot tautas kalpu darbu, aicinot sabiedrību dalīties ar viedokļiem, kādos vēl aspektos sievietēm vajadzētu atņemt lemt spēju.
Cilvēki komentāros dalās ar idejām, kā mēs varētu pietuvināties pēc iespējas arhaiskākam patriarhāta modelim, lai trakās un emocionālās nedzemdējušās būtnes, tiktu noliktas vienreiz pie vietas.
"Ar humoru pret nejēdzību – tas ir mans izdzīvošanas mehānisms mūsdienu Latvijā, kur pēdējā laikā, šķiet, ejam atpakaļgaitā pat elementāru cilvēktiesību ievērošanā. Lai arī aicinājums lietot #Aizliegtsievietei haštagu bija domāts ar lielu humora un ironijas devu, būtībā jautājums ir ļoti nopietns, jo šis aizliegums nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, faktiski norāda uz to, ka sievietes lemtspēja Latvijā tiek novērtēta zemāk par vīrieša, kas ir ļoti bīstams precedents un var tikt izmantots kā arguments, lai nākotnē vēl vairāk ierobežotu sieviešu tiesības. Un par to es nevaru klusēt, kā arī aicinu citus skaļi paust savu viedokli – savas tiesības ir jāizcīna un jāsargā," saka Lauma.
Lūk, dažas no spilgtākajām idejām:
#AIZLIEGTSIEVIETEI Neprecētām sievietēm kontracepcijas līdzekļus pārdot tikai ar vecāku, bet precētām ar vīra parakstītu recepti
#AIZLIEGTSIEVIETEI Griezt matus! Tiem jābūt gariem, lai savienotos ar debesu enerģiju. Bet ir jāaizliedz tos nēsāt vaļā!
#AIZLIEGTSIEVIETEI Izskatīties slikti! tas pilnīgi noteikti apdraud patikšanu vīrieša acīs – respektīvi tapt grūtai.
#AIZLIEGTSIEVIETEI Pieskatīt vai auklēt kādu bērnu, ja pati nav dzemdējusi. Tādai sievietei taču nav ne jausmas, kas tas "bērns" vispār ir.
#AIZLIEGTSIEVIETEI Attiecības veidot ar ārzemniekiem. Ja bērni dzimst, tiem jāpiedzimst kā tīrasiņu latviešiem. Vēlams, partnerim jābūt īstenam latvietim vismaz līdz trešajai paaudzei.
#AIZLIEGTSIEVIETEI Izbraukt no valsts, kamēr tā nav dzemdējusi (bet, ja ir dzemdējusi, aizliegt izbraukt līdz jaunākā bērna pilngadības sasniegšanai). Nedzemdējušu sieviešu vai sieviešu ar jauniem bērniem noplūde nekavējoši un pilnībā jāpārtrauc.
#AIZLIEGTSIEVIETEI Cepties par to, ka viņai aizliedz!
Ar ko ārzemju nedzemdējušas sievietes dzimumšūnas ir labākas par Latvijas nedzemdējušo sieviešu dzimumšūnām?
Katrīnas Kaktiņa, kura pārstāv iniciatīvas "ManaBalss" viedokli, arī pauž savu redzējumu par vakar notikušo sēdi. Viņa skaidro, ka atbildes gan neesot saņemtas. "Šoreiz galvenais arguments – grozījumu autori (VM) tā arī nav norādījuši atsauces uz konkrētiem zinātniskiem pētījumiem, kas apstiprinātu neauglības vai vēža riskus tieši olšūnu donorēm – jaunām, veselām, nedzemdējušam sievietēm, kas veic olnīcu stimulāciju jaunākajos laikos ar mūsdienīgiem medikamentiem un Eiropā apstiprinātām procedūrām."
Nav skaidri saprotami motīvi, kāpēc nedzemdējušas sievietes nevar pašas pieņemt lēmumu par savu dzīvi.
Iniciatīvas rīcībā toties ir daudz norāžu, ka šādu pētījumu nav – ja ir riski, tad tie ir bijuši pirms vairākiem desmitiem gadu, kad lietoja citus medikamentus. Vai arī ASV pētījumos, kur procedūra atšķiras, kā arī nav pētījumu, kas izdalītu donores – dzemdējušās un nedzemdējušās sievietēs.
Kā atzīst pati Katrīna: "Nav skaidri saprotami motīvi, kāpēc nedzemdējušas sievietes nevar pašas pieņemt lēmumu par savu dzīvi. Ja tas attiecināms uz to, ka jauna meitene pati patstāvīgi nevarētu pieņemt tādu lēmumu, tad gribētu atgādināt, ka Latvijā vidējais vecums, kad sievietes kļūst par māti, saskaņā ar EuroStat datiem, ir 26 gadu vecumā, līdz ar to skaidrs, ka ir sievietes, kuras arī 30 gadu vecumā nav dzemdējušas, vai viņas arī nav gana "nobriedušas", lai pieņemtu šādu lēmumu? Bez tam mani uztrauc tas, ka paralēli tiek virzīts grozījums, kurš atļaus importēt un eksportēt donoru dzimumšūnās. Vienlaikus netiek noteikts, ka importēt drīkstēs tikai dzemdējušu sieviešu olšūnas, kas rada jautājumu - ar ko ārzemju nedzemdējušas sievietes dzimumšūnas ir labākas par Latvijas nedzemdējušo sieviešu dzimumšūnām? Vai olšūnu imports gadījumā nesadārdzinās donora olšūnu pakalpojumu cenas Latvijā, un kam tas būs izdevīgi?
Un kopumā vissatraucošākais - Saeima var izlemt kaut ko par sievietes ķermeni bez zinātniska pamatojuma - nevienu konkrētu pētījumu, kas apliecinātu medicīniskus riskus tieši nedzemdējušām, veselām olšūnu donorēm, grozījuma autori tā arī nav uzrādījuši. Vai tiešām simts deputāti (no kuriem absolūti lielākā daļa ir vīrieši) ir tie, kuri izlems par to, vai man ir vai nav jādzemdē? Ja nu es pati negribu dzemdēt, bet vēlos noziedot savas dzimumšūnas, tad es to pēc šo grozījumu pieņemšanas vairs nevarēšu izdarīt. Pats galvenais, ka konsekventi trūkst pamatotu argumentu, bet diemžēl tiek jauktas kopā dažādas tēmas, kā piemēram, neauglība, vēzis, nauda, lobijs, bet atbilde uz vienkāršu jautājumu - kāda ir starpība olnīcu stimulācijas procedūrai starp dzemdējušu un nedzemdējušu sievieti, starp sievieti, kas ziedo olšūnas vai pati savām vajadzībām veic IVF, nav atrodama."
Savukārt, tiesībsarga Jura Jansona viedoklis: "No Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijas šobrīd nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Tāpat Satversmes 96.panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām. Tādējādi tas jau būs pašas sievietes ziņā izlemt, vai kļūt par olšūnu donori, zinot, ka šī medicīniskā manipulācija var apdraudēt viņas pašas vēlmi nākotnē kļūt par māti. Veselības problēmas, kas var rasties olšūnu ziedošanas rezultātā, var rasties gan nedzemdējušām, gan dzemdējušām sievietēm. Valstij vienādā mērā jārūpējas par visu sieviešu veselību un labklājību un izteikumi par atbalstu sievietēm nedrīkst būt deklaratīvi."
