Vai ir vērts nodarboties ar meditāciju?

Foto: Shutterstock

Meditācija – tas ir miers un harmonija, pareizi? Hm, kaut kāda iemesla dēļ tā nav sajūta, kas man rodas pēc kāda brīža, kad muguras muskuļos iemetas krampis, kreisā kāja notirpst no sēdēšanas un jācīnās ar nepārvaramu tieksmi pakasīt aiz auss, kas neizprotamā kārtā niez tieši tobrīd. Un tās ir tikai fiziskās blakus parādības, es nemaz nesākšu stāstīt par to, kas notiek man galvā.

Tad kāda gan jēga meditēt? Pētījumi ir pierādījuši meditācijas pozitīvo ietekmi uz veselību, sākot no vispārējas labsajūtas rašanās līdz pat asinsspiediena (hipertensijas) samazināšanai un koronārās artēriju slimības (sirdskaites) novēršanai. Diemžēl tas var notikt tikai tādā gadījumā, ja meditē katru dienu ilgākā laika periodā.

No ikdienišķas parādības...

Meditācijas ietekmē samazinās stress, uzlabojas miegs, zūd saspringums un stiprinās organisma imūnsistēma, kas kopumā uzlabo vispārējo pašsajūtu un rīcībspējas. Zinātniskais skaidrojums tam ir šāds: ir iespējams izmērīt asins plazmas melatonīna līmeni un elektriskos viļņus smadzenēs. Melatonīns ir ķīmiska viela organismā, kam ir labvēlīga ietekme uz pašsajūtu. Asins plazmas melatonīna līmenis ir labāks cilvēkiem, kas ar meditāciju nodarbojas augstākajā līmenī nekā tiem, kuri nemeditē vispār.

Ar elektroencefalogrammas (aparāts, kas mēra elektriskās aktivitātes smadzenēs) palīdzību ārsti ir pierādījuši, ka noteiktas smadzeņu daļas kļūst aktīvākas meditācijas laikā, kamēr citas kļūst mierīgākas. Smadzeņu daļas, kas uzrāda palielinātu aktivitāti meditācijas laikā, ir saistītas ar uzmanību pret kultūras un uzvedības elementiem, rūpību un piesardzību, miermīlību. Interesanti, ka šīs daļas uzrāda pastiprinātu aktivitāti arī pēc meditācijas beigām.

...līdz brīnumam

Lai gan meditācijas sniegtā labsajūta patīkami iespaido ikdienu, ir zināms, ka tai ir arī tālejošāka ietekme uz cilvēka veselību. Pierādīts, ka tā samazina hipertensiju, sirds veselības problēmas, vēža ārstēšanas negatīvās blakusparādības (efektīvs līdzeklis sāpju mazināšanā), kā arī astmas lēkmes.

Meditācija ir izrādījusies efektīvs līdzeklis smēķēšanas atmešanā, alkohola un narkotiku atkarības ārstēšanā. Interesanti, ka meditācija ir bijusi pat iedarbīgāks līdzeklis šai ziņā kā tradicionālās ārstēšanas programmas.

Lai gan atsevišķu pētījumu rezultāti ir ļoti daudzsološi, tomēr eksperti brīdina, ka ir svarīgi ievērot arī veselīgu dzīvesveidu, kurā ietilpst uzturvielām bagāta un veselīga diēta, smēķēšanas atmešana, vingrošanas programmas uzsākšana un regulāras asinsspiediena un holesterīna līmeņa pārbaudes. Protams, meditācija nevar izārstēt visas slimības, tāpēc slimības gadījumā ir jāapmeklē ārsts.

Meditācijas metodes

Viens no meditācijas veidiem ir transcendentālā meditācija (TM). Pamatā tas nozīmē nekustīgu sēdēšanu ar taisnu muguru un aizvērtām acīm, kamēr pie sevis galvā atkārto mantru. Parasti jābūt kādam skolotājam, kas izskaidro šīs meditācijas būtību un iesaka mantru, tāpēc TM varbūt nav labākais veids, kā apgūt meditāciju savā nodabā.

TM sniedz labu pašsajūtu tāpēc, ka tā palīdz sakārtot cilvēka iekšējo pasauli, rodot saikni ar savām izjūtām, sakārtojot domas, saistot vārdus ar domām un tad, kas svarīgi, paaugstinot pašaktivizāciju. Cilvēki pēc TM apgūšanas kļūst laimīgāki, dzīvo saskaņā ar savu iekšējo būtību.

Dzen meditācija koncentrējas uz elpošanu. Tev jāskaita katra reize, kad tu ieelpo un izelpo, un sasniedzot 10, atgriezies pie skaitļa 1 un sāc ciklu no sākuma. Meditācijas galvenais mērķis ir tāds, ka pievēršot uzmanību elpošanai, prāts nevarēs tikt nodarbināts ar citām domām, un tā rezultātā tu varēsi atslābināties.

Variants stāvus

Ja nepatīk meditēt sēdus, vienmēr ir iespējams izvēlēties citus variantus, piemēram, cigun meditāciju. Akupunktūras un Ķīnas medicīnas speciālisti skaidro, ka atšķirībā no tai czi, kas sastāv no plūstošām kustībām, cigun ir meditācijas veids stāvus, kur dažādas pozas tiek saglabātas nekustīgi noteiktu laika sprīdi. Cigun pamatprincips ir meridiāni (enerģijas līnijas), kas iet cauri ķermenim un skar iekšējo orgānus. Šos meridiānus mēdz salīdzināt ar upēm, kas var aizsprostoties. Cigun atbrīvo enerģijas plūsmu meridiānos, izraisot ķermenī homeostāzi (organisma spēju dinamiski uzturēt salīdzinoši nemainīgu sastāvu un funkcijas). Ņemot vērā, ka 70 miljoni ķīniešu ik dienu nodarbojas ar cigun, jādomā, kaut kāda jēga tam visam ir...

Kā pareizi meditēt

Meditāciju visvieglāk apgūt skolotāja vadībā, taču var mēģināt arī trenēties savā nodabā.

Pirmais solis ir sagatavot vietu meditācijai. Lai gan tas nav pārāk būtiski, taču dažreiz ir vieglāk pēc tam koncentrēt uzmanību un rodas lielāks entuziasms pret visu šo pasākumu, ja apkārt valda harmoniska gaisotne, nevis, ja tu vienkārši nometies sēdus, kur pagadās.

Tu vari aizdegt sveces, aromātiskus kvēpeklīšus, vai apsēsties kādā skaistā vietā pie dabas, kur valda miers.

Sēdi ar taisnu muguru. Vari sēdēt tieši uz grīdas vai spilvena ar sakrustotām kājām. Sēžot uz krēsla, abas kājas turi cieši pie grīdas. Ja tu nejūties ērti, vari apgulties uz grīdas ar ceļos ieliektām kājām, taču var gadīties, ka tā tu aizmigsi.

Koncentrē domas uz visām izjūtām pēc kārtas, ko sniedz tavi maņu orgāni; redze, tauste, garša, oža, dzirde (vari aizvērt acis, lai koncentrētos uz citām maņām, nevis redzi). Tev nav aktīvi jānodarbina katrs maņu orgāns, vienkārši centies tam pievērst uzmanību.

Koncentrējot uzmanību uz sajūtām, tavs prāts būs mazāk aizņemts ar citām domām. Sāc ar pavisam neilgu laiku, ko velti šai nodarbei, piemēram, pāris minūtes, un tad nākamajās reizēs vari to palielināt.

Vai ir vērts meditēt?

Jā, jo pēc pirmajām diskomforta un garīgās spriedzes minūtēm parasti iestājas brīdis, kad izdodas pievērst uzmanību tikai mantrai vai elpošanai, kad aizmirstas visas rūpes, stress un sāpes. Ja arī meditācijas sākumā ir nepatīkamas izjūtas vai sāpes, tad, lai cik dīvaini tas nebūtu, pēc meditācijas sāpes parasti mazinās, rodas laimes izjūta un enerģija jauniem darbiem. Var jau būt, ka tas ir tikai prieks, ka meditācija ir galā, taču tas iedarbojas tik un tā...

Source info

DELFI sievietēm


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.