Foto: Shutterstock
Ir tikai pašsaprotami, ka ikviens vēlas atstāt pēc iespējas labāku priekšstatu par sevi. Tomēr, kā liecina vairāki pētījumi, par kuru apkopošanu paldies jāsaka "Business Insider" komandai, ir vairākas darbības un paradumi, kas jau sākotnēji nodod to nepatīkamāko pirmo iespaidu par cilvēku. Lūk, šos paradumus vērts izskaust, ja vēlies simpatizēt apkārtējiem.

Pārāk daudz fotogrāfiju publicēšana feisbukā

Ja tu esi viena no tām, kas "dzīvo" sociālajos tīklos, var gadīties, ka paspēlēsi uz kāda nervu stīgām. Vai ik dienu publicē vienādas pašbildes, pusdienu šķīvja saturu vai savus četrkājainos draugus, kas, protams, ir mīļi, tomēr lielā daudzuma kļūst apnicīgi?

2013. gadā veiktais pētījums apliecināja – pārāk aizrautīga fotogrāfiju publicēšana feisbukā var patiesībā ietekmēt tavas draudzības saites reālajā dzīvē. Tiesa, uz negatīvo pusi. Kā skaidrojis pētījuma autors, tas tā ir tāpēc, ka šādas fotogrāfijas lielā daudzumā interesē tikai pašiem tuvākajiem, proti, ģimenei un vistuvākajiem draugiem. Kas interesanti – ģimenes locekļiem, kā atklājās pētījumā, nepatīk pārmērīgi daudz fotogrāfijas ar draugiem, bet draugiem – ar ģimeni.

Tomēr citā pētījumā atklājies vēl kāds interesants fakts par fotogrāfijām. Izteiksmīgs tuvplāns (seja aptuveni 45 centimetrus no kameras) apkārtējos rada nepatiku, vieš neuzticamību. Optimālais attālums – 135 centimetri. Vienvārdsakot, domā par saturu, ko publicē.

Pārāk daudz vai maz draugu feisbukā

Foto: Shutterstock

Vērts izcelt vēl kādu interesantu pētījumu saistībā ar feisbuku. Tajā galvenais kritērijs bija draugu daudzums sociālajā tīklā. Kā atklājās pētījumā, cilvēkiem pie sirds gāja tie ļaudis, kam bija aptuveni 300 draugi. Daudz mazāk pētījumā iesaistītajiem patika cilvēki, kuri draudzējās ar aptuveni 100 draugiem, bet vislielākā nepatika tika raidīta pret tiem, kuri draudzējas ar vairāk nekā 300 ļaudīm.
Kāpēc tā? Pētījuma veicējiem ir sava teorija – tie, kuriem ir pārāk daudz draugu sociālajos tīklos, sniedz priekšstatu, ka viss, uz ko viņi koncentrējas, ir sociālie tīkli – īsta draudzība viņiem nerūp tik ļoti kā popularitāte. Tomēr vēlāk šī pētījuma rezultāti lika aizdomāties arī par citu aspektu – tie, kuri vērtēja citu cilvēku sociālos tīklus, vairums gadījumos paši draudzējās ar aptuveni 300 cilvēkiem, tāpēc no tā izriet, ka kopīgs domu gājiens vai šajā gadījumā aptuveni vienāds draugu skaits var būt kritērijs simpātijām. Taču šajā gadījumā tomēr jāliek aiz auss, ka 2014. gada veiktajā pētījumā apliecinājās – vidējais draugu skaits feisbukā pieaugušam cilvēkam ir 338.

Personisku faktu atklāšana agrīnā draudzības stadijā

Foto: Shutterstock

Raugoties uz attiecību attīstīšanos kopumā, cilvēki kļūst tuvāki pēc personisku stāstu apmaiņām. Tomēr, kā stāsta psihologi, pārāk intīmu stāstu vai faktu atklāšana agrīnā draudzības stadijā var negatīvi ietekmēt otra cilvēka iespaidu par atklāto stāstītāju. Piemēram, pavēstot, ka tava māsa pārkāpj laulību, metoties kaislīgā romānā ar kādu senu paziņu, otrs cilvēks neizjutīs tūlītējas simpātijas.
Šajā sakarā svarīgi atcerēties, ka visam savs laiks, un ar intīmu informāciju pārāk laicīgi apmainīties nevajadzētu. 2013. gada veiktais pētījums apliecina, ka sākotnēji pietiek vien ar vaļasprieku atklāšanu un bērnības atmiņām, lai iemantotu otra cilvēka simpātijas.

Nemitīga jautājumu uzdošana bez pastāstīšanas par sevi pašu

Foto: Shutterstock

2013. gada pētījums apstiprināja sekojošo: lai veidotu patīkamas un veselīgas attiecības, tuvībai vajag būt abpusējai. Citiem vārdiem – ja kāds atklāj vai vienkārši pastāsta kaut ko par sevi, viņš sagaida, ka tu darīsi to pašu. Tikai šāda abpusējā iesaistīšanās attiecībās var veidot stabilu draudzību.

Pētījuma autori vien piebilduši, ka kautrīgi un sociāli neveikli cilvēki varētu uzdot vairāk jautājumus tāpēc, ka viņi nevēlas uzmanību piesaistīt sev, ar jautājumu uzdošanu pilnībā koncentrējoties uz otru cilvēku, tomēr tā nav labākā stratēģija pat šādos izņēmumos.

Emociju slēpšana

Foto: Shutterstock

Bieži vien, it īpaši izejot sabiedrībā, apslēpjam savas emocijas un ierāmējam sevi pēc pieņemtiem standartiem. Bet kāpēc gan? 2016. gadā veiktais pētījums apliecina – savu patieso emociju atklāšana ir daudz labākā stratēģija nekā to apslēpšana.
Kā skaidro pētījuma autori, bieži vien emociju apslēpšana sagādā ne mazums pārpratumu, jo, cītīgi notušējot savas patiesās jūtas, mūsu attieksme var vēstīt, ka mums absolūti neinteresē, piemēram, mūsu sarunu biedrs, kaut gan dziļi sirdī tā nebūt nebūs patiesība.

Vairāk par pētījumu šeit.

Apslēptā lielīšanās

Foto: Shutterstock

Lai izskatītos labāk citu priekšā, daudzi metas izklāstīt pašu labāko par sevi – kur pabijis, ko saticis, ko ieguvis. Skaidrs, ka tā izklausās pēc kārtīgas lielīšanās, tāpēc daudzi izmanto apslēptās lielīšanās metodi, kas daudzos gadījumos var būt pat vēl kaitinošāka nekā atklāta sevis slavēšana.
Kā tā izpaužas? Lūk, saulītē jāizceļ vēl kāds pētījums. Šajā reizē koledžas studentiem darba intervijā bija jāmin savs lielākais trūkums. Trīs ceturtdaļas no pētījuma dalībniekiem uzsvēra, ka viņu trūkums ir perfekcionisms vai pārāk cītīga strādāšana. Bet patiesībā darba devējiem patīk dzirdēt patiesību, ne nodeldētas un atstrādātas frāzes sevis lielīšanai. Lūk, vēl viens piemērs – kāda slaida, acīmredzama veselīga dzīvesveida piekritēja pavēstīs, ka šobrīd nav īsti formā. Protams, tas, ko viņa patiesībā sagaida – apkārtējo iesaistīšanos un uzsvēršanu, ka tā nav patiesība.
Lai arī daudzi cilvēki, kuri izmanto šādu paņēmienu, uzskata, ka tā nav tieša lielīšanās, un ir grūti saskatāmi viņu patiesie nolūki, patiesību sakot, viņi smagi kļūdās.

Nesmaidīšana


Vēl viens aspekts, kas ietekmē to, vai simpatizēsi apkārtējiem – smaidīšana. Kā izrādās, smaidīšana tiek vērtēta diezgan augstu. Kādā pētījumā iesaistītajiem bija jāaplūko četru tipu fotogrāfijas ar sievietēm. Smaidīga sieviete noslēgtā un atvērtā ķermeņa pozā, kā arī nopietna sieviete tādās pašās ķermeņa pozās. Pētījuma rezultāti bija sekojoši: neskatoties uz ķermeņa pozu, pētījumā iesaistītajiem simpatizēja fotogrāfijas, kurās sieviete smaidīja.
Savukārt cits interesants pētījums apliecina, ka, ja pirmo reizi satiekot cilvēku esi uzsmaidījusi, viņš tevi labāk atcerēsies.

Grūti izrunājams uzvārds

Lai arī tas nav sevišķi taisnīgi un tas nav paradums, 2012. gadā veiktais pētījums apliecināja, ka tie cilvēki, kuriem ir grūti izrunājami uzvārdi, bieži vien tiek vērtēti daudz negatīvāk.

Pētījumā iesaistītajiem vajadzēja lasīt speciāli izveidotu publikāciju par personu, kura it kā plāno piedalīties vietējā vēlēšanu kampaņā. Dažiem dalībniekiem šajā publikācijā bija minēts izdomāts, bet absolūti ierasts uzvārds, bet citiem – nesaprotams, grūti izrunājams. Interesanti, ka cilvēki uzskatīja – labāk amatam atbilstu cilvēks ar viegli izrunājamo uzvārdu.

Vairāk par pētījumu lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!