Aurai ir daudz definīciju un skaidrojumu. Daļa no tiem nāk no seniem rakstiem, bet daļa radusies mūsdienās, iesaistot zinātnes prātus un pētījumu iespējas.
Viens bieži sastopams apraksts raksturo auru kā baltu, šauru josliņu, kas viscaur apņem cilvēku un atgādina migliņu vai dūmus. Citā versijā aura ir daudzkrāsu starojums, kas apņem cilvēku, un šie stari dažviet var būt garāki, citviet – īsāki. Lielākā daļa autoru ir vienisprātis, ka aura ir enerģētiskā lauka daļa, kas sniedzas ārpus cilvēka fiziskā ķermeņa.
Eksistē arī auras fiksēšanas metodes, kuras balstītas uz vibroattēla principa. Vibroattēls ir tāds attēls, kurā katrs punkts atspoguļo objekta (šajā gadījumā – cilvēka) punkta vibrācijas parametrus – frekvenci un amplitūdu. No zinātniskā viedokļa aura ir vibroattēla maksimālās frekvences un vidējās amplitūdas attēlojums, kas informatīvi atspoguļo cilvēka stāvokli. Uz šā principa balstās auras fotografēšana, ir izveidotas datorprogrammas un biosensori, ar kuru palīdzību savu auru cilvēks var ieraudzīt datora ekrānā.
Ja runa par sevis izzināšanu, datorprogrammas ir lielisks palīgs, taču – vai nebūtu vēl labāk, ja mēs kā senie un arī mūsdienās praktizējošie ekstrasensi spētu auru saskatīt pašu acīm – gan svešu, gan savējo?
Tālākās Energoinformacionālās attīstības skolas (TEIA) vadītāja ekstrasense Tamāra Kudrjavceva apgalvo, ka tas nav neiespējami, – pabeidzot TEIA apmācības pirmo pakāpi, to spējot visi studenti. "Lai saskatītu auru, jāatslābinās un "jādefokusē" skatiens, jo sasprindzis cilvēks auras neredz. Tas ir tāds pats princips, kā automašīnu gaismām: tuvās gaismas atšķirībā no tālajām ir ļoti spožas un fokusētas, bet auru saskatīšanai nepieciešamas "tālās gaismas". Jāatslābina muskuļi, kas atrodas starp aci un deniņiem, acis "jāatbīda" uz pakauša pusi un jāskatās nevis tieši uz cilvēku, bet ar nefokusētu skatu jāaptver viņa apkārtne.
Paši to neapzinoties, mēs to darām bieži, – piemēram, guļot pludmalē un skatoties tālumā, redzam kaut kādu migliņu. Trenēties jāsāk, nefokusētā stāvoklī aplūkojot savas rokas – gandrīz uzreiz ap pirkstiem ieraudzīsim migliņu."
Ja ir energoinformacionālais kaitējums, arī tas redzams kā migliņa, stāsta ekstrasense Tamāra. Lāsts ir redzams kā futbola bumba. Savukārt noskaudums (nobrīnējums) parādās kā "bizīte" virs galvas, un ir redzams, kā enerģija caur šo "bizīti" aizplūst. Īpaši nepatīkami energoinformatīvie bojājumi parādās kā žabo ap kaklu – tas ir skaisti un labi saskatāms. "Parasti cilvēki to redz kā cigarešu dūmus, bet ar laiku sāk redzēt arī blāvas krāsas, kas patiesībā ir čakru komunikācija – mūsu čakras mums translē krāsu. Tas jau ir ļoti augsts līmenis, jo tajā viegli nolasīt, kādā apziņas stāvoklī atrodas cilvēks."
Katrai čakrai ir sava struktūra un krāsa. Tā nav koša krāsa, – TEIA
skolas vadītāja skaidro, ka mēs nekad neredzēsim spilgti sarkanu, zaļu vai citu izteiktu toni – tikai vieglu sajūtu par to, ka tā varētu būt konkrēta krāsa. Atkarībā no šī toņa var saprast, kā jūtas konkrētais cilvēks. Piemēram, ja tas ir oranžais tonis, tātad aktīva seksuālā čakra un cilvēkam ir seksuāli nodomi – ja iesiet kārtot darījumu jautājumu, bet jums pretī šāds "seksuālais maniaks", lietišķa saruna neizdosies. Vai tieši otrādi – atnākat ar mīlestību, bet jums pretī – zilganā "tērpts" cilvēks – arī nekas nesanāks, jo viņš viss ir naudā un biznesā. "Sarunas gaitā šīs krāsas mainās atkarībā no savstarpējās mijiedarbības – kad cilvēkam kļūst interesanti, viņš kļūst košāks, kad garlaikojas – blāvāks. Tā ir čakru komunikācija, kuru ļoti interesanti vērot, un to var arī vadīt, ko mūsu studenti apgūst TEIA skolas 3. pakāpē."
Vairāk informācijas par TEIA programmām deir.lv
