Kā novērst vēdera problēmas - aizcietējumus?

Kā novērst vēdera problēmas - aizcietējumus?
Foto: Publicitātes foto

Ja vēders neiziet un rada vispārēju diskomfortu, ir jārīkojas, jo iespējams, ka vainojamas, ir nopietnas veselības problēmas. Kāpēc tā notiek un kad vajadzētu sākt uztraukties, skaidro Medicīnas sabiedrības ARS gastroenterologs, endoskopists Dr. Sabri Abdul Massih.

Kad jāsāk uztraukties?

Medicīniski par vēdera aizcietējumu varam sākt runāt tad, ja nedēļas laikā vēders iziet mazāk nekā trīs reizes, ja ir cieta fekāliju konsistence, vēdera izeja notiek ar piepūli un pēc tam nav atvieglojuma sajūtas.

Par izteiktu aizcietējumu var sākt uztraukties, ja vēders iziet retāk nekā vienu reizi nedēļā. Turklāt jāuztraucas tikai tad, ja tas ir kaut kas jauns un akūts, nevis tad, ja tā ir bijis visu mūžu. 

Tam vajadzētu pievērst uzmanību tad, ja tā notiek regulāri pēdējās divās trīs nedēļās.  Ja aizcietējums ir ilgstošs, ir jāmeklē īstais iemesls, jo to var būt diezgan daudz.     

SVARĪGI!

Nekavējoties griezies pie ārsta, ja aizcietējums ir saistīts ar asiņošanu, tumšu vēdera izeju, svīšanu, stiprām sāpēm vēderā, paaugstinātu temperatūru, vemšanu vai uzpūsta vēdera sajūtu, strauju svara zudumu. Un jo ātrāk, jo labāk, jo var gadīties, ka tas ir kādas nopietnas slimības simptoms, tāpēc ir nepieciešams veikt padziļinātus izmeklējumus, lai izvēlētos turpmāko ārstēšanas stratēģiju.

Izplatītākie aizcietējumu iemesli:

  • Vēdera aizcietējumu veidošanos visbiežāk ietekmē diēta. Piemēram, rafinēta pārtika - baltie milti, cukurs, kā arī tauki un gaļa, - tie zarnu darbību padara lēnāku. Toties produkti, kas satur daudz šķiedrvielu - augļi, ogas, dārzeņi un graudu produkti - veicina gremošanu. Diemžēl daži cilvēki maz ēd augļus, dārzeņus, pākšaugus un graudaugu produktus, jo tieši tie viņiem izraisa vēdera pūšanos u.c. Tomēr šie produkti satur daudz šķiedrvielu, kas nodrošina normālu vēdera izeju.  

Zināšanai: šķiedrvielas mūsu organisms nesagremo, tās nonāk resnajā zarnā un aiztur ūdens uzsūkšanos organismā, tādējādi padara zarnu saturu mīkstāku. Ja resnajā zarnā ir daudz baktēriju, kas prot sagremot šķiedrvielas, veidojas gāzes, kas izraisa vēdera pūšanos un diskomfortu.  

Ieteikums: katram pašam individuāli ir jāatrod, ko labāk ēst un cik daudz. Ir ļoti svarīgi mainīt ēdienkarti. Tā var vieglāk atklāt, tieši kuri produkti izraisa gremošanas traucējumus - vēdera pūšanos u.tml. Labi noder izslēgšanas metode: piemēram, vienu nedēļu neēd burkānus, otru - ābolus, trešajā vēl ko citu un pēc tam paanalizē, ko ēst, varbūt ir jāmaina gatavošanas paņēmiens vai kāda produkta deva.

  • Šķidruma trūkums, sauss ēdiens būtiski palēnina zarnu satura pārvietošanos, tāpēc ir jādzer 1,5 - 2 litrus šķidruma dienā.
  • Visbiežāk ir vainojams nepareizi izvēlēts uzturs komplektā ar mazkustīgu dzīvesveidu un stresu, bet, to mainot, normalizējas arī vēdera izeja.
  • Ļoti bieži resnās zarnas darbību palēnina estrogēnu un progesterona izmaiņas, menstruācijas vai grūtniecība. Tas raksturīgs arī gados veciem cilvēkiem.
  • To var izraisīt daži medikamenti, ko lieto daudzu slimību ārstēšanai, piemēram, antidepresanti, narkotiskās vielas, sedatīvie līdzekļi, kalcija un dzelzs preparāti, kuņģa skābi mazinošie līdzekļi, kā arī līdzekļi, ko izmanto astmas ārstēšanai u.c.  
  • Vēdera izeju var ietekmēt vielmaiņas un endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts, izkaisītā skleroze u.c.
  • Nervu problēmas, kas rada virkni problēmu. 
  • Psihisks diskomforts, kad ignorē vai apslāpē defekācijas tieksmi, piemēram, maiņu darbā, ceļojot, antisanitāros vai nepiemērotos apstākļos, skolā utt.
  • Ļoti bieži aizcietējumus rada zarnas muskuļu vājums, ja muskuļi neveic savas funkcijas, dažkārt nepietiekami strādā apakšējais iegurņa muskulis. Ir jāveic speciāli izmeklējumi, lai saprastu, kur ir problēma.

Ko darīt: ja nomoka aizcietējumi un nelīdz ne diētas, ne dzīvesveida korekcijas, ieteicams griezties pie gastroenterologa, kurš individuāli, atkarībā no pacienta sūdzībām, anamnēzes - iepriekšējo slimību vēstures, nozīmē nepieciešamos izmeklējumus. 

Diagnostika

Lai atklātu vēdera aizcietējuma iemeslus, diagnostikā izmanto trīs izmeklēšanas metodes:

  • resnās zarnas satura tranzītlaiks,
  • defekogrāfija,
  • kolonoskopija.

Kolonoskopija

Tā ir visprecīzākā resnās zarnas izmeklēšanas metode, ko Medicīnas sabiedrībā ARS veic ar jaunākās paaudzes videoendoskopijas iekārtu pasaulē Olympus EVIS EXERA III, kas šobrīd ir vienīgā Latvijā. Par jaunās iekārtas ekstrām vairāk lasi ŠEIT 

Zināšanai: KOLONOSKOPIJA ir kolorektāla vēža diagnostikas «zelta standarts», ko ieteicams profilaktiski veikt ikvienam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu lai izvairītos no patoloģiskām izmaiņām un ļaundabīgo resnās zarnas audzēju riska. Ja ir pozitīvi slēpto asiņu testa rezultāti fēcēs, šis izmeklējums ir iekļauts valsts apmaksātajā skrīninga programmā. Īpaši svarīgi to veikt, ja ģimenes anamnēzē radiniekiem ir bijis resnās zarnas audzējs vai polipi.

Rentgenoloģiskā zarnu izmeklēšana 

Stāsta Medicīnas sabiedrības ARS radiologs-diagnosts Reinis Laguns:

„Medicīnas sabiedrība ARS ir vienīgā medicīnas iestāde Latvijā, kur resnās zarnas satura tranzīta laika noteikšana un defekogrāfija tiek veikta ambulatori."

RESNĀS ZARNAS TRANZĪTA LAIKA noteikšana ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas sniedz informāciju par resnās zarnas darbības ātrumu. Izmeklējums parāda, kurā vietā resnajā zarnā veidojas aizcietējumi, no kā savukārt izriet tālākā taktika. Tas ir viens no galvenajiem izmeklējumiem aizcietējumu diagnostikā.  

Kā tas notiek: lai noteiktu resnās zarnas tranzīta laiku, pacientam trīs dienas pēc kārtas jāizdzer pa vienai kapsulai; katra kapsula satur speciālus marķierus, kurus uztver rentgena iekārta. Rentgena izmeklējumu veic piektajā dienā pēc pirmās kapsulas iedzeršanas, pa šo laiku speciālie marķieri ir ceļojuši pa kuņģa - zarnu traktu. Ārsts - radiologs izvērtē marķieru izvietojumu katrā no resnās zarnas daļām. Pacientam nav pamata satraukumam, jo marķieri organismam nekaitē.

Četri varianti: 

  • Ja ārsts konstatē, ka marķieri ir jau izvadīti no organisma, tas nozīmē, ka resnā zarna strādā pietiekoši raiti, pietiekošā ātrumā.
  • Ja marķieri ir izkliedējušies vienmērīgi pa resno zarnu, tas nozīmē, ka resnā zarna darbojas lēni un kūtri. Tad vajadzētu doties uz konsultāciju pie gastroenterologa.
  • Ja marķieri uzkrājušies pie izejas zarnas, tas nozīmē, ka aizcietējumi visticamāk rodas tieši izejas zarnas daļā, t.i., pārmaiņas izejas zarnā traucē evakuēt saturu. Tad ir jāgriežas pie proktologa, kurš nozīmēs medikamentozu ārstēšanu vai informēs par ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību.
  • Ja marķieri uzkrājas izejas zarnā, ir nepieciešams papildus izmeklējums - defekogrāfija.

Defekogrāfija

DEFEKOGRĀFIJA ir funkcionāls izmeklējums, ko veic ar rentgena iekārtu. Izmeklējums ļauj izvērtēt taisno zarnu un anālo kanālu, kā arī tukšošanās procesu, kas palīdz noteikt aizcietējumu iespējamo cēloni. Izmeklējums ir delikāts, tāpēc tiek nodrošināta intimitāte.

Kā tas notiek: pirms izmeklējuma taisnajā zarnā tiek ievadīta kontrastviela, sievietēm makstī jāievada arī kontrastvielu saturošs tampons. Retās situācijās pēc ārsta-proktologa nozīmējuma, kontrastvielu ievada arī urīnpūslī. Izmeklējums notiek sēdus stāvoklī un imitē vēdera izejas procesu.

Zināšanai: defekogrāfija ir funkcionāls izmeklējums, kas spēj vizualizēt vēdera izejas procesu un iespējamo aizcietējumu rašanās iemeslu. Tas nemazina un neatsver citu izmeklējumu nepieciešamību, jo katrs no izmeklējumiem sniedz savu informāciju. 

www.ars-med.lv

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.