Palielināti hemoroidālie mezgli ir viena no izplatītākajām proktoloģiskām saslimšanām. Katru gadu ar šo slimību saskaras arvien vairāk iedzīvotāju un tiek lēsts, ka drīz problēmas ar hemoroīdiem varētu piemeklēt katru otro cilvēku.. Bet, kas tad īsti ir hemoroīdi, kādēļ tie rodas un kā izpaužas stāsta Veselības centrs 4 Baltijas vēnu klīnika asinsvadu ķirurgs, ķirurgs ar specializāciju proktoloģijā, Veselības centrs 4 ķirurģijas nodaļas vadītājs Pēteris Gerke.

Kas ir hemoroīdi?

Hemoroīdi parasti tiek raksturoti kā labi apasiņoti audu spilventiņi, kuri atrodas taisnās zarnas izejas daļā (anālajā kanālā), un tiem ir noteiktas funkcijas (līdzīgi blīvei tie nodrošina hermētismu). Hemoroidālais asinsvadu pinums ir visiem cilvēkiem, bet par slimību liecina tas, ja pacientam ir kādas sūdzības vai ārsts konstatē kaut kādas izmaiņas. Gadījumos, kad sūdzību vai šīs slimības komplikāciju nav, bet vissvarīgākais, kad ārsts pacientu rūpīgi izmeklējis un pierādījis, ka pacientam nav citu resnās un taisnās zarnas slimību (galvenokārt ļaundabīgu), ar ārstēšanu nebūtu jāsteidzas. Hemoroīdus iedala tā sauktajos iekšējos un ārējos hemoroīdu mezglos. Iekšējie hemoroīdu mezgli atrodas taisnās zarnas iekšpusē, un pacienti tos neredz. Ielaistas slimības gadījumā tie uz laiku vai pastāvīgi izslīd no anālās atveres. Iekšējos hemoroīdu mezglus klāj taisnās zarnas gļotāda, kurā nav sāpju receptoru. Savukārt ārējie mezgli atrodas ārpusē pie anālās atveres, tie ir redzami no ārpuses un nereti pacientam traucē vairāk. Ārējos hemoroidālos mezglus klāj starpenes āda, atšķirībā no anālās gļotādas tajā ir ļoti daudz sāpju receptoru.

Kādēļ rodas hemoroīdi?

Slimības izcelsmē liela nozīme ir tādiem faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, nepareizs, rafinētiem produktiem pārbagāts, pikants uzturs, kas rada aizcietējumus. Daudzi pacienti atzīmē, ka slimība liek sevi manīt pēc viesībām, kad lietots alkohols un bagātīgi ēsts (īpaši piparoti un vircoti ēdieni). Zināma nozīme slimības izcelsmē ir iedzimtībai un fiziski smagam darbam.

Kādi ir slimības simptomi?

Par hemoroīdu klātbūtni liecina asiņošana no taisnās zarnas, kas parasti izpaužas kā svaigas asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, "uz papīra". Nereti pacienti asiņošanu apraksta kā visai apjomīgu, bet novēroti tikai atsevišķi gadījumi, kad asiņošana noved pie akūtas vai hroniskas mazasinības, kuras dēļ būtu nepieciešama stacionēšana, asins pārliešana un citi ar asins zudumu saistīti steidzami pasākumi. Nereti hemoroidālie mezgli var trombozēties un iesprūst. Iesprūšana raksturīga vēlāku slimības stadiju (visbiežāk trešās) gadījumos, kā arī ārējo hemoroīdu palielināšanās gadījumā. Pacienti sūdzas par ļoti stiprām sāpēm, tūpļa apvidū un nereti pie anālās atveres konstatē sāpīgu veidojumu – iesprūdušu vai trombozētu hemoroidālo mezglu. Arī sākotnēju slimības stadiju gadījumā ir raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā: mitrošanās un nieze. Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties maz izteikta fēču nesaturēšana, tai galvenokārt raksturīga mitrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ rodas pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas savukārt rada niezi un ādas iekaisumu (ekzēmu vai dermatītu).

Daudzu hronisku taisnās zarnas slimību paasinājumi izpaužas kā sāpes tūpļa apvidū, iekaisums gļotādā vai starpenes ādas rajonā, piemēram, hemoroidālās slimības paasinājums nereti izpaužas kā t.s. "hemoroidālās krīzes", kas pēc savas būtības ir hemoroīdu mezglu iekaisums un tromboze. Nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi — iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!