Krūts vēža paslēpes

Krūts vēža paslēpes
Foto: Publicitātes foto

"Patiesība ir smaga, ļoti smaga, taču ir svarīgi to zināt. Un jo ātrāk, jo labāk!" – apgalvo Andra (46), kurai pēc ilgstošiem izmeklējumiem beidzot ir skaidra diagnoze, kas nebūt nav iepriecinoša. Viņai ir krūts vēzis, kas jau izsējis metastāzes limfmezglos un kaulos. Taču nonākt līdz diagnozei nenācās viegli.

Kā sajust krūts vēzi

Sievietes lielākoties domā, ka sāpes krūtīs ir saistītas ar ļaundabīgām izmaiņām, taču visbiežāk tas tā nav. Sāpes krūtīs biežāk rada labdabīgas izmaiņas, piemēram, cistas, lipomas, fibroadenoma, mastodīnija un citas. Taču tās noteikti nevajag atstāt bez uzmanības. Ja pašizmeklēšanās laikā ir sataustīts jebkāda veida bumbulītis, sabiezējums vai kas cits, noteikti sirdsmieram pie ārsta jāaiziet.

Andra nebija veikusi regulāru krūšu pašpārbaudi, nebija vairākus gadus veikusi arī krūšu izmeklēšanu pie speciālista, arī vecums vēl nebija sasniegts tāds, kad pienāk uzaicinājums uz valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu. "Es domāju, ka tā ir lielai daļai sieviešu. Ja nekur nekas nesāp, ikdienas darbu virpulis ņem virsroku pār domām par veselību. Nu nejutu vajadzību krūtis izmeklēt, katru rītu tās iepakoju savā 85B izmērā un vakarā pirms gulētiešanas izpakoju – tās šķita veselas, nekur nekas nesāpēja. Pat iedomāties nevarēju, ka sāpes aiz krūšu kaula, kuru dēļ gāju pie ārsta, varētu būt saistītas ar vēzi."

"Krūts vēzis ir pirmā un biežākā onkoloģiskā diagnoze sievietēm. Tas ir arī izplatītākais nāves cēlonis sievietēm līdz 60 gadu vecumam," slimības nopietnību raksturo RSU Nukleārās medicīnas klīnikas Medicīnas nodaļas vadītāja, nukleārās medicīnas ārste-radioloģe Marika Kalniņa.

"Krūts vēzim agrīnās stadijās nav raksturīgas sāpes, un tas lielākoties neliek par sevi manīt. Iespējams tāpēc bieži, ap 35% gadījumu, krūts vēzis tiek atklāts 3. – 4. stadijā, un tas ir pārāk vēlu. Tieši tāpēc visā pasaulē tiek īstenotas skrīninga programmas, lai krūts vēzi diagnosticētu agrīni, kad tas vēl ir pilnībā izārstējams. Atklājot krūts vēzi sākuma stadijās, to var ļoti veiksmīgi izārstēt – pat līdz 90 % gadījumu. Kad krūts vēzis ir progresējis, tad gan jau parādās fiziskas izmaiņas, sāpes un diskomforts – dažas var sataustīt bumbuli vai sabiezējumu krūtī, citām ir palielinājušies limfmezgli padusē, vai mainījusies krūts krāsa vai izmērs, vai redzams ievilkts krūtsgals, un ir citas acīmredzamas izmaiņas."

Mānīgās sāpes

Andras gadījumā sāpju iemesls bija pavisam nopietns – krūšu kaulā ieperinājusies metastāze. "Sākumā domāju, ka man sirds sākusi streikot," stāsta Andra. "Ģimenes daktere nosūtīja uz sirds izmeklējumu, taču nekādas novirzes netika atklātas. Tad bija mamogrāfija, taču arī šajā izmeklējumā viss bija kārtībā. Sekoja rentgena izmeklējums krūšu skriemeļiem un datortomogrāfija plaušām. Visu ko biju jau izdomājusi, ka sirdij kāda vaina vai plaušām, vai mugurai. Par audzēju pat doma neienāca prātā, taču te nu tas bija, ieperinājies labajā krūtī, turklāt jau ar metastāzēm limfmezglos. Pilnīgs šoks. Turklāt uz jautājuma zīmes bija neskaidras izmaiņas krūšu kaulā."

Krūts vēža diagnostika tradicionāli ietver vairākus diagnostiskos izmeklējumus, parasti tā ir ultrasonogrāfija, mamogrāfija un biopsija, kuras laikā tiek paņemts šķidruma vai audu paraugs no veidojuma. Ja krūts vēzis ir histoloģiski pierādīts, tiek veikti citi izmeklējumi, lai noteiktu, vai audzējs lokalizējies tikai krūtī, vai jau izplatījies citur ķermenī.

Kurš izmeklējums precīzāks

Andras gadījumā audzējs tika pierādīts biopsijā, taču nebija skaidrības par vēža izplatību krūšu kaulā – datortomogrāfijas izmeklējums nedeva skaidru atbildi, tāpat arī magnētiskās rezonanses izmeklējums krūšu daļai. "Situācijas precizēšanai saņēmu ieteikumu doties uz kaulu scintigrāfiju. Paralēli man tika plānota operācija, kurā tiktu izoperēts gan audzējs, gan līdzās esošie limfmezgli. Es biju izmisumā, bija pagājis jau vairāk kā pusgads, taču vēl arvien nebija skaidrs, vai krūšu kaulā redzamais plankums ir metastāze vai nav. Mani māca šaubas, vai kaulu scintigrāfija būs tā, kas dos skaidru atbildi. Meklēju citus variantus un internetā atradu informāciju, ka Latvijā pieejams PET/CT izmeklējums, kas izmeklē visu ķermeni un redz metastāzes gan kaulos, gan orgānos," Andra stāsta, kā uzzinājusi par pozitronu emisijas (PET/CT) izmeklējumu un, neskatoties uz to, ka šo izmeklējumu valsts neapmaksā, tomēr nolēmusi to veikt no ģimenes iekrājumiem.

"Lasīju par PET/CT un man bija sajūta, ka beidzot ir viens izmeklējums, kas man visu pateiks. Ticēju tam, kā brīnumam, un ziniet, tā arī bija! PET parādīja to, ko nespēja visi iepriekšējie izmeklējumi – plankums krūšu kaulā spīdēja, tātad tā bija metastāze. Pilnīgi noteikti negaidīju, ka PET atradīs metastāzes arī citur, taču atrada vēl vienu gurna kaulā."


Iegūtās ziņas pilnībā mainīja Andras plānoto ārstēšanos. Viņai tika atlikta operācija un nozīmēti 8 ķīmijterapijas kursi, lai apturētu slimības progresēšanu. Andra ir apņēmības pilna pēc ķīmijterapijas veikt atkārtotu PET/CT izmeklējumu, lai redzētu, vai ārstēšana bijusi sekmīga. "Es ļoti ceru, ka tad, kad nākošo reizi vajadzēs veikt PET/CT, to jau apmaksās no valsts budžeta. Manuprāt, valstij būtu daudz izdevīgāk veikt pacientam vienu izmeklējumu, kas dod izsmeļošu informāciju un bildes, nekā veselus piecus un bez skaidra rezultāta. Pat man nebūtu grūti aprēķināt, cik tie visi valstij izmaksāja, un cik tūkstošus maksātu krūts operācija, kura manā gadījumā vēl nebija nepieciešama."

PET/CT priekšrocības

Dr. Marika Kalniņa apstiprina, ka Andras gadījumā varēja ar vienu PET/CT izmeklējumu aizstāt vairākus iepriekš nozīmētos izmeklējumus – rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, kaulu scintigrāfiju, un, kas ir būtiski, precīzu diagnozi par vēža izplatību iegūt daudz ātrāk un viena izmeklējuma ietvaros.

"PET/CT ir unikāla hibrīdmetode, kas datortomogrāfijas un pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumos iegūto informāciju apvieno 3D attēlos un sniedz ļoti vispusīgu un precīzu informāciju par pacienta stāvokli – palīdz atrast un raksturot audzēju, noteikt slimības izplatību, ieraudzīt metastāzes, novērot pielietotās terapijas efektivitāti, precīzi plānot biopsiju un staru terapiju, nereti arī operāciju. Andra nav vienīgais gadījums, kad citi izmeklējumi neuzrāda slimības izplatību, taču PET/CT rezultāts ir neapgāžams. Krūts vēža gadījumā PET/CT ir īpaši ieteicams IIIa un IIIb stadijā, gan metastāžu diagnostikā, gan terapijas efektivitātes noteikšanai, kā arī pēcterapijas kontrolei un uzraudzībai."

Kas ir PET/CT?

PET/CT ir viena no pasaulē modernākajām un precīzākajām metodēm onkoloģisko saslimšanu diagnostikā. Tajā apvienoti pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) un datortomogrāfijas (CT) izmeklējumi, kas tiek secīgi veikti vienā iekārtā vienas vizītes ietvaros. Šīs procedūras rezultātā tiek iegūti augstas kvalitātes 3D attēli, kas ļauj precīzi identificēt audzēja lokalizāciju, izplatību un raksturu.

  • PET/CT metode ļoti labi atpazīst dažus milimetrus sīkus, ļaundabīgu audu veidojumus, turklāt tos bieži atklāj agrīnāk, kad vēzis vēl nav redzams ar citām diagnostikas metodēm.
  • PET/CT izmeklējumā tiek iegūta precīza informācija par audzēja šūnu funkcionālo dabu – kur tas atrodas, cik liels, lēni augošs vai agresīvs, vai kaut kur ir izplatījušās metastāzes.
  • PET/CT spēj agrīni noteikt staru un ķīmijterapijas efektivitāti
  • Ja ir aizdomas, ka pēc ārstēšanās vēzis ir atgriezies (recidīvs), tad PET/CT izmeklējums to parāda visagrīnāk.
Lai pieteiktos uz PET/CT izmeklējumu RSU Nukleārās medicīnas klīnikā:


Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.