Ar nosplēpumiem apvītais Upurkalns
Uzkāpiet augstākajā Traķu pussalas vietā – Upurkalnā. Tas ir 17 metrus augsts pilskalns Lukas (jeb Bernardīnu) ezera rietumu piekrastē pussalas galā. No šī retiem lapukokiem apaugušā pakalna paveras brīnišķīgs skats uz iespaidīgo, ezeriem bagāto ainavu un Traķu salas pili.
Lai gan pilskalns jau kopš senām dienām tiek saukts par Upurkalnu, tomēr iemesls, kāpēc tam dots šāds nosaukums, vēl joprojām ir noslēpums! Izplatītākā leģenda liecina, ka šajā kalnā notikušas upurēšanas pagānu dieviem. XIX gs. vidū Upurkalna teritoriju pētījušais grāfs Eustahijs Tiškevičs (Eustachijus Tiškevičius) atrada sacaurumotu karoti. Arheologs uzskatīja, ka šī karote tikusi izmantota pagānu upurēšanas rituālos upura asiņu smelšanai...
Vasaras laikā neaizmirstiet apmeklēt Upurkalna pakājē notiekošos pasākumus. Unikālajos viduslaiku svētkos gluži kā ar laika mašīnu pārcelsieties uz viduslaiku pilsētas kņadu. Šeit pulcējas liels skaits tirgotāju un amatnieku, kas rāda podnieku, kalēju, skulptoru, juvelieru un citus darbus. Īpaši svētkiem ierīkotā naudas kaltuve aicina pašam izkalt senās monētas kopiju!
Vītauta Dižā ceļš
Cieņas apliecinājums slavenā Lietuvas valdnieka nopelniem ir Vītauta Dižā ceļš, kas ved uz kunigaiša dzimto vietu – Vectraķu pili. Pieminot kunigaiša 570. nāves gadskārtu, Traķu vēsturiskā nacionālā parka direkcija ierīkojusi simbolisku Vītauta Dižā ceļu. Saglabāt maršrutu varat šeit.
Maršruts – deviņas "stacijas", kas izvietotas ceļā Viļņa–Traķi–Vectraķi un simbolizē nozīmīgus kunigaiša dzīves notikumus un personības. Internetā vai tūrisma informācijas centrā var atrast Vītauta ceļa karti, kas norāda katras stabveida kapelas precīzu atrašanās vietu. Dodoties no vienas stacijas uz nākamo, sastapsiet gan Sv. Juri, gan "Bēgšanu uz Ēģipti", gan kunigaiša vecākus Ķēstuti un Biruti, gan paša Vītauta godam uzstādīto skulptūru ar zobenu vienā rokā un Vīti – Lietuvas valsts simbolu – otrā.
"Man visvairāk patīk pastaigāties pa Traķu vecpilsētu. Tā ir gluži kā arhitektūras mozaīka, kurā savijusies dažādu tautu vēsture un kultūra. Laikam iespaidīgākā vecpilsētas ēka ir karaīmu svētnīca kenesa, kas atrodas vecpilsētas ziemeļrietumu daļā," – stāsta apmeklētājs Gintars.
Kenesa – unikāla XIV gs. beigās būvēta koka ēka, kurā atspoguļojas karaīmu arhitektūras un interjera dekorēšanas iezīmes. Iespaidīgi ir kenesas zilā krāsā nokrāsotie griesti – astoņstūru kupola formā. Ģeometriskie un augu ornamenti rotā šī lūgšanu nama interjeru.
Šapšala karaīmu tautas muzejs
Kopš 1967. gada Šapšala karaīmu tautas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu iespēju iepazīties ar šīs īpatnējās tautas vēsturi, valodu un reliģiju. Tas ir vienīgais par karaīmu kultūru liecinošais muzejs Lietuvā. Tajā varat apskatīt vairāk nekā 300 unikālu objektu, kas atspoguļo karaīmu tautas vēsturi, sadzīvi un paradumus. Ekspozīcijā var apskatīt Ēģiptes karaīmu kāzu līgumu un Šapšala Austrumu ieroču kolekciju.
Vecais pasts
Blakus bijušajam Tirgus laukumam, Karaīmu un Ķēstuta ielas krustojumā, atrodas koši zilā krāsā krāsotā vecā pasta ēka. XIX gs. sākumā šo māju uzbūvēja dominikāņi, kas mita netālu esošajā Pussalas pilī.
Pēc aptuveni piecdesmit gadiem dominikāņu klosteris tika likvidēts, bet tā ēka tika nodota Traķu apriņķa policijas pārvaldei. Drīz pēc tam policijas vietā šeit tika ierīkots Krievijas impērijas pasts. Namā gandrīz gadsimtu (līdz 1960. gadiem) darbojās Viļņas apgabala pasts un telegrāfs, tika glabāts arhīvs. Piecās istabās bija izmitināti pasta darbinieki.
Šobrīd ēkā darbojas Traķu vēsturiskā nacionālā parka direkcija. Apmeklējiet un apskatiet veco pastu no ārpuses.
Vissv. Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca
Traķu pilsētas arhitektoniskajā mozaīkā harmoniski ir iekļāvusies pareizticīgo svētnīca. Vienā no Traķu pussalas augstienēm, Vītauta un Mairoņa ielas krustojumā, atrodas mūra pareizticīgo baznīca ar tradicionālu struktūru un formām. Vissv. Dievmātes Piedzimšanas vārdā tā iesvētīta 1863. gadā. Interesenti var apskatīt ne tikai svētnīcas ārējo arhitektūru, bet arī tās pieticīgi dekorētās iekštelpas un velves.
Interesanti, ka pēc 1831. gada sacelšanās Traķos pieauga pareizticīgo skaits. Kopienai bija nepieciešama jauna baznīca, kurai līdzekļus ziedoja paši draudzes locekļi un Krievijas imperatore Marija Aleksandrova, piešķirot 6000 rubļu. Par veiksmīgi pabeigtiem būvdarbiem inženieris Polozovs no Krievijas imperatores saņēma ar dārgakmeņiem rotātu zelta gredzenu.
Atklājiet vairāk lielisku maršrutu, kas jūs vedīs pa Traķu un Viļņas rajonu: Šeit varat izveidot arī savu maršrutu!