Pavasara alerģijas

Pavasara alerģijas
Foto: Publicitātes attēls

Klāt ilgi gaidītais pavasaris! Diemžēl daži to sagaida ar tekošu degunu, asarojošām acīm un biežu šķaudīšanu. Tie, kas saskārušies ar sezonāla alerģiska rinīta izpausmēm, šobrīd pie datora ekrāna apstiprinoši māj ar galvu. Pirmie plaukstošie koki un krūmi liek par sevi manīt ap marta vidu, kad sāk ziedēt lazdas un alkšņi. Pēdējie alerģijas izraisošie koki un zālaugi zied ap septembra vidu.

Bez sezonāla alerģiska rinīta (siena drudža jeb polinozes) ir arī citu vielu izraisīts alerģisks rinīts, tāpat arī nātrene (akūta, hroniska), alerģisks konjunktivīts, pārtikas un medikamentu izraisītas alerģiskas reakcijas.

Alerģiskas reakcijas var izraisīt koku un augu ziedputekšņi, putekļu ērcīte, pelējums, kaķi, suņi, zirgi vai putni, ēdiens (piemēram, piens, rieksti, tomāti, olas, zivis). Diemžēl ir situācijas, kad īsto alerģijas izraisītāju atklāt ir ļoti grūti un tas var palikt nezināms.

Lai zinātu, kā ar alerģiju cīnīties, jāsaprot tās darbības mehānisms. Medicīnas speciālisti un zinātnieki veido dažādas sarežģītas shēmas par alerģiju darbības mehānismu – ir iesaistītas dažādas mūsu organisma vielas, šūnas un ķīmiskie procesi. Taču svarīgi zināt galveno – alergēni nonāk degunā, rīklē un acīs un izraisa speciālu šūnu aktivāciju. Šīs šūnas izdala histamīnu – vielu, kas atbild par dažādu nepatīkamu simptomu rašanos. Šie simptomi var būt deguna tecēšana, acu asarošana, niezoši izsitumi uz ķermeņa, aizsmakums, klepus, tūska.

Alerģiskā rinīta simptomus izteiktākus dara dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, cigarešu dūmi, krāsas, lakas, kosmētiskie līdzekļi, aspirīns. Dažreiz pie vainas ir emocionāls stress, alkohola lietošana, vēss un mitrs gaiss, gaisa kondicionieri.

Lai uzzinātu, vai ir alerģija, jādodas pie speciālista (ģimenes ārsta vai alergologa), kas izvērtēs sūdzības un vajadzības gadījumā nosūtīs uz papildu izmeklējumiem. Pēc diagnozes apstiprināšanas ārsts rekomendēs medikamentus, kas var mazināt alerģiskās izpausmes un uzlabot dzīves kvalitāti.

Viena no medikamentu grupām, ko ārsts var ieteikt turēt zāļu skapītī, ir antihistamīni. To darbības princips slēpjas nosaukumā: tiek traucēta histamīna iedarbība organismā, tādējādi mazinot aizliktā deguna, niezes, izsitumu, acu asarošanas izpausmes. Antihistamīnus drīkst lietot arī profilaktiski, pirms paredzamā kontakta ar alergēnu, piemēram, ja nedēļas nogalē, ciemojoties laukos, gaidāma neizbēgama tikšanās ar vecmammas kaķiem.

Nopietnākos gadījumos, kā arī reizēs kad viena pati antihistamīnu terapija nepalīdz, medicīnas speciālists var rekomendēt lietot arī citu grupu medikamentus, atkarībā no sūdzībām. Šie medikamenti var būt dekongestanti (deguna pilieni, spreji), glikokortikosteroīdi (pieejamas dažādas zāļu formas), bronhodilatatori (bronhu paplašinātāji), kā arī citi. Iespējas cīnīties ar alerģijas simptomiem ir dažādas. Viss, kas nepieciešams, ir konsultācija pie ārsta, kam pilnībā uzticaties un nekautrējaties izstāstīt par visām sūdzībām.

Ja šaubies kāda medikamenta izvēlē, uzdodiet visus interesējošos jautājumus savam ārstam vai farmaceitam.

Jāņem vērā, ka svarīga ir ne tikai pareiza medikamentu lietošana, bet arī veselīgs dzīvesveids, sabalansēta fiziskā un garīgā slodze, regulāras un vitamīniem bagātas ēdienreizes un pats galvenais – iespēju robežās izvairīšanās no kairinošā alergēna.

www.fenkarol.com

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.