Foto: stock.xchng

Gada sākums ir laiks, kad cilvēki visā pasaulē sev dod jaunus solījumus – atmest kādu sliktu ieradumu vai kā citādi mainīt savu dzīvi uz labo pusi. Visbiežākie šāda veida solījumi ir saistīti ar veselīgāku dzīvesveidu: atmest smēķēšanu, vairāk nodarboties ar sportu vai uzsākt diētu. Parasti gan labie Jaunā gada nodomi tiek aizmirsti jau pāris nedēļu laikā. Lai pārliecinātos, ka tu spēsi sekot saviem nodomiem vairāk nekā tikai pāris dienu, esi reālāka pašu mērķu formulēšanā.

Mērķus var uzstādīt vienā dienā, bet realizēt tos var ar simtiem mazu solīšu visa gada laikā. Veikt mazas, bet efektīvas izmaiņas savas veselības uzlabošanai ir daudz reālāk sasniedzams mērķis un sniegs ilglaicīgu pozitīvu ietekmi uz tavu dzīvi.

Veselīgāku dzīvesveidu var sasniegt, veicot pat nelielas izmaiņas mūsu iecienīto ēdienu sastāvdaļās. Sāc ar sava uztura pārbaudi: vai tas ir veselīgs? Vai tas iever visas uzturvielas, ka tavam organismam ir nepieciešamas?

Pārskatot savu uzturu, ir svarīgi nekļūt par upuri dažādiem ar uzturu un produktiem saistītiem mītiem. Viens no lielākajiem mītiem: tauki nav veselīga uztura sastāvdaļa. Kā liecina Millward Brown veiktais pētījums 16 pasaules valstīs, 38% cilvēku apstiprina, ka apzināti izvairās no produktiem, kas satur taukus. Cilvēki uzskata, ka vitamīni, minerālvielas, proteīni, šķiedrvielas un ogļhidrāti ir veselīga un sabalansēta uztura sastāvdaļa, tikai ne tauki.*

Šāds apalvojums ir ļoti tālu no patiesības. Patiesībā tauki mūsu organismam ir ļoti būtiski, jo gandrīz 30% mūsu ikdienas enerģijas būtu jāiegūst no taukiem.

Organisms uzņem pārtiku, ko mēs apēdam, un pārvērš to enerģijā, kas nepieciešama organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai. Veselīgā sabalansētā uzturā šo enerģiju organismam piegādā 3 galvenās uzturvielu grupas: ogļhidrāti, proteīni, kā arī tauki. Tauki ir ļoti nozīmīgi A, D un E vitamīnu absorbēšanai organismā (ne velti, piem., burkānu sulai mēdz piepilināt pilienu eļļas), tie arī palīdz matiem un ādai būt veselīgiem, kā arī darbojas kā enerģijas uzglabātājs.

Daži tauku veidi ir ne tikai labi, tie ir neaizvietojami.

Neaizvietojamajām taukskābēm (pārtikas produktu marķējumos tās parasti apzīmē: polinepiesātinātās taukskābes) ir vairākas ļoti nozīmīgas un vērtīgas īpašības. Tās ir īpaši nozīmīgas šūnu augšanai un attīstībai, tāpat arī normālai galvas smadzeņu darbībai un mentālajai attīstībai. Vēl vairāk - tām ir ļoti laba ietekme uz sirds veselību, jo tās pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot sirdslēkmju un insulta risku.

Organismam neaizvietojamās taukskābes ir nepieciešamas katru dienu. Organisms pats šīs taukskābes neražo, tāpēc vienīgais veids, kā pie tām tikt, ir ar uzturu. Neaizvietojamās taukskābes nav grūti iekļaut mūsu ikdienas uzturā - jāizvēlas vairāk to produktu, kas gatavoti no augu eļļām nevis no dzīvnieku taukiem.

Dzīvnieku tauki, kā sviests vai speķis satur ļoti daudz neveselīgo piesātināto taukskābju. Kā pierādījuši dažādi pētījumi, piesātinātās taukskābes negatīvi ietekmē holesterīna līmeni, kas var novest pie sirds slimībām.**

Lai palielinātu veselīgo taukskābju uzņemšanu ikdienas, nav nepieciešams pilnībā mainīt tavus uztura paradumus un atteikties no ēdieniem, kas tev garšo. Vienkārši aizstāj pilntauku piena (piemēram, treknie sieri) un gaļas produktus ar liesākiem produktiem, gatavošanai tādu cieto tauku kā speķis vietā lieto rapšu vai saulespuķu eļļu. Un sviesta vietā uz maizes smērē margarīnu, jo tas ir gatavots no augu eļļām un nodrošina tevi ar ikdienā nepieciešamo neaizvietojamo taukskābju daudzumu.

Izdari savu izvēli par veselīgāku dzīvesveidu - bet nemoki sevi. Tas nekas, ja pāris reizes "paslīdēs kāja". Tikai paturi prātā savu apņemšanos un atgriezies uz izvēlētā ceļa. Varbūt tu vari iesākt dienu ar gardu pilngraudu maizi un mīkstu margarīnu.

Lai veiktu jebkuras izmaiņas un sāktu gadu veselīgi, ir jāatrod pareizais sākuma punkts. Vienkāršāk varētu sākt ar sava uztura izpēti, noskaidrojot, kāda veida taukus tu ēd.

* Avots: Millward Brown Study "Perception and insights on fats and fatty acids: knowledge of fat quality of the diet".

** Avots: Jakobsen MU, O'Reilly EJ, Heitmann BL, Pereira MA, Bälter K, Fraser GE, Goldbourt U, Hallmans G, Knekt P, Liu S, Pietinen P, Spiegelman D, Stevens J, Virtamo J, Willett WC, Ascherio A. Major types of dietary fat and risk of coronary heart disease: a pooled analysis of 11 cohort studies. Am J Clin Nutr. 2009 May; 89(5):1425-32.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!